Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis pauda, ka līdz simtgadei būtu jāizveido Nacionālā enciklopēdija, kuras radīšana pašlaik esot apsīkusi. Tāpat nepieciešamas kultūras būves. Savukārt premjeres Laimdotas Straujumas patronāžā pašlaik tiek veidota stratēģiska inovāciju attīstības padome, kas varētu palīdzēt gan valsts budžeta, gan starptautiskus līdzekļus koncentrēt tādu tehnoloģiju radīšanā, kas Latvijas ekonomiku un zinātni nostādītu uz jaunu produktu radīšanas pakāpes, lai 2018.gadā mums atliktu baudīt darba augļus.
Spārītis arī vēlētos redzēt Latvijas kultūras kanonu kompaktdiska (CD) vai sējumu formātā, lai tos varētu ielikt grāmatu plauktā.
Tikmēr Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rektore Rūta Muktupāvela aicināja simtgades svinības vērst tieši uz jauniešu auditoriju un uzticēt viņiem veidot šos svētkus. Viņa pavēstīja, ka LKA veidos digitālo tradīciju spoguli, par pamatu ņemot jauniešu kultūras kanonu.
Kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere ļoti vēlētos līdz simtgadei redzēt modernās mākslas muzeju, jo „mums ir jāredz, kas ar mums notika, kā mēs sevi saglabājām pēc Otrā pasaules kara”. Viņa rosināja Rīgas Latviešu biedrības namu pārvērst par latviešu nācijas namu.
Taču režisors Viesturs Kairišs, klausoties diskusiju, vaļsirdīgi atzina, ka pēc tik dažādajiem priekšlikumiem viņam vairs nav izpratnes, kā tad mēs svinēsim Latvijas simtgadi.
Es nesaprotu, kas te tiek stāstīts. Visneprātīgākais ir fokusēties uz kultūras kanoniem, kas ir apšaubāma lieta. Tā ir kultūras totalitarizēšana, priekšstatu absolutizēšana priekš citiem, kuri nav spējīgi pieņemt savus lēmumus,” asi izteicās režisors.
Beitnere, skaidrojot par kultūras kanonu, norādīja, ka kanonu izstrādāja Dānija imigrantiem, lai viņi zinātu par valsti, uz kuru viņi ir ieradušies. Uz to Kairišs atbildēja, ka „mēs paši kļūsim par imigrantiem paši savā valstī, jo mēs savu kultūru neizbaudīsim kā ikdienas procesu, bet gan kā kanonu”.
Viņaprāt, simtgadē ir jākoncentrējas uz Latvijas nākotni un izaicinājumiem, „nevis to, kā kultūru padarīt pievilcīgu masām, atkal to jauniešu piesaistīšanu – es to nesaprotu”.
Es gribu dzirdēt vienu konkrētu inovatīvu nākotnē vērstu domu!” mudināja režisors. „Mums ir tā - ir kaut kāds notikums [simtgade], tiek veidotas grupas, tiek kaut kas spiests ārā, ko mums vajadzētu darīt. Pietrūkst vienas konkrētas idejas,” kritizē Kairišs.
Vienlaikus viņš atzina, ka diskusijām ir jānotiek, bet „bieži vien diskusijas ir rīcības aizvietotājs. Aiz diskusiju kultūras pazūd idejas.”
Vēstīts, ka arī kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) iepriekš norādījusi uz kultūras ēku trūkumu Rīgā.
Raidījumu "100g kultūras. Diskusija" var noskatīties šeit!
