Sadaļas Sadaļas

Panorāma

J. Stukāns: ja ir pārkāpts likums, sekos sods

Panorāma

Panorāma

Iespēja kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu 2027. gadā

Latvijas pilsētas var sākt cīnīties par Eiropas kultūras galvaspilsētas titulu

Otrdien, 4.augustā, dots starts cīņai par Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027. gadā. To saņems divas Eiropas Savienības pilsētas – viena Latvijā un otra Portugālē. Lai pretendētu uz šo statusu, Latvijas pilsētu un novadu piedāvātajās programmās jāapvieno vietējais kultūras mantojums ar Eiropas kultūras daudzveidību.

Viena no pilsētām, kas gaidīja iespēju pieteikties uz šo statusu, ir Cēsis. Domes lēmums par to pieņemts jau pērn maijā, līdz ar to veikti jau vairāki priekšdarbi.

"Mēs šo projektu neuztveram tik vien kā kultūras projektu. Mēs to uztveram kā sabiedrības izglītības projektu, kā uzņēmējdarbības projektu, arī kā pētniecības projektu un vides projektu," norādīja Cēsu novada pašvaldības administrācijas vadītājs Atis Egliņš-Eglītis.

Arī Liepājā sākušās diskusijas par iespējamo dalību konkursā, taču lēmums neesot viennozīmīgs, jo pandēmijas ietekmē nācies mainīt domes iepriekš izvirzītos darbības virzienus un prioritātes. 

"Patlaban, kad aktuāli ir tīri praktiskas dabas jautājumi, kas ir saistīti ar Liepājas teātri un citām kapitālsabiedrībām, kur noteikti būs nepieciešams kāds papildu pašvaldības atbalsts, lai novērstu ārkārtējās situācijas sekas, tad šobrīd runāt par jauniem projektiem droši vien nebūs īsti pareizi un pamatoti," sacīja Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks kultūras un sporta jautājumos Atis Deksnis.

Abas izraudzītās kultūras galvaspilsētas Latvijā un Portugālē saņems pusotru miljonu eiro no Eiropas Savienības līdzekļiem, taču no kopējā projekta budžeta tā ir vien neliela daļa. 2014. gadā, kad Rīga bija kultūras galvaspilsēta, 45% līdzfinansēja valsts un 44% – Rīgas dome. Tā kā Cēsu pašvaldība konkursā piedalījās arī 2008. gadā, jau tolaik izvērtēts arī finansiālais ieguvums.

"Katrs ieguldītais eiro arī atnes tālāk ekonomikā savu atdevi. Un tas ir tas, kā mēs arī raugāmies uz šo projektu, ka tas nav tikai kultūras projekts, bet, ka tas stiprinātu visas pašvaldības un pat reģiona ekonomiku," piebilda Egliņš-Eglītis.

Arī Liepāja iepriekšējā reizē iesniedza savu pieteikumu, taču šoreiz pašvaldības vadība vēlētos dzirdēt arī valsts stratēģiju šajā jautājumā, jo liela daļa nepieciešamā līdzfinansējuma tomēr nāk no valsts budžeta. 

"Ja valsts būtu definējusi savu līdzdalību šajā pasākumā, arī pašvaldībām būtu vieglāk pieņemt lēmumus," uzsvēra Deksnis.

Priekšatlase notiks nākamā gada jūnijā. Vērtēšana tiks uzticēta 12 kultūras nozares ekspertiem, no kuriem desmit būs no Eiropas un vien divi Latvijas valsts virzīti. Pēc diviem gadiem būs zināms, kuras būs tās divas pilsētas, kas 2027. gadā ieņems kultūras galvaspilsētas statusu Latvijā un Portugālē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt