Krievijas uzbrukums Ukrainai, teksta tiešraide
Vairāk lasi, klikšķinot uz bildes:
Kultūras ministra publicētajā paziņojumā norādīts: "Šodien mēs esam citā pasaulē – tādā, kurā notiek neizprovocēta plaša mēroga Krievijas militārā agresija pret Ukrainu. Visa civilizētā pasaule alkst tikai vienu – atgriezties pie MIERA, garantējot pilnīgu Ukrainas neatkarību un teritoriālo vienotību."
Ministrs aicina kultūras un mediju nozares izmantot pamatinstrumentus, lai atbalstītu Ukrainas tautu.
Puntulis aicina Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) izvērtēt un sekmēt alternatīvu plaša spektra starptautisku notikumu atspoguļojošu televīzijas kanālu krievu un ukraiņu valodā iekļaušanu virszemes apraidē un visos kabeļtīklos Latvijā.
Tāpat ministrs aicina Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP) plaši atspoguļot Ukrainas notikumus pasaules kontekstā.
Savukārt iedzīvotājus ministrs aicina skatīties, klausīties un sekot uzticamiem un pārbaudītiem informācijas avotiem: "Latvijas sabiedriskie mediji – LTV.lv un Latvijas Radio kanāli – jau intensificē ziņu izlaidumus gan programmās latviešu, gan krievu valodā, plaši atspoguļojot militāro krīzi Ukrainā."
Puntulis mudina kultūras iestādes izvietot Ukrainas karogus un pēc iespējas izgaismot savas iestādes Ukrainas karoga krāsās.
Ministrs arī uzsver, ka augstu vērtē mākslinieku radošo brīvību, tomēr tos māksliniekus, kas plānojuši doties uz Krieviju un veikt māksliniecisko darbību, aicina izsvērt un pieņemt lēmumus, kas parāda citu tautu brīvību cienošu pilsonisko nostāju un solidarizējas ar starptautisko nostāju Ukrainas jautājumā."
"Ar dziļu izpratni par radušos situāciju izturas valsts kultūras iestādes, kas jau ir apliecinājušas, ka atceļ visas ieplānotās aktivitātes Krievijā," norādīja Puntulis.
Kultūras ministrs aicina atskaņot ukraiņu mūziku radiostacijās, koncertos un pasākumos.
"Ikviens no mums var sniegt atbalstu Ukrainas tautai centienos nosargāt savu valsti tās starptautiski atzītajās robežās!" uzsvēra ministrs, atzīmējot arī, ka ārkārtas valdības sēdē ceturtdien mainīti pulcēšanās ierobežojumi, atļaujot valsts un pašvaldību institūcijām rīkot publiskus pasākumus ārtelpā epidemioloģiski nedrošā vidē līdz 3000 personām, saskaņojot ar SPKC.
KONTEKSTS:
Krievijas prezidents Putins 21. februārī paziņoja, ka nolēmis parakstīt dekrētu par Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarības atzīšanu no Ukrainas.
Putins arīdzan piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Ukraina un rietumvalstis gan uzsver, ka tieši Krievija ar Putinu priekšgalā ir tā, kas īsteno agresiju pret Ukrainu, savelkot līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas un draudot ar jaunu iebrukumu Ukrainas teritorijā.
Putina lēmums atzīt Doneckas un Luhanskas separātistu pasludināto "tautas republiku" neatkarību izraisīja teju vienbalsīgu starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Eiropas Savienība, ASV un citas valstis paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju.
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". "Es esmu pieņēmis lēmumu par militāru operāciju," sacīja Putins neilgi pirms plkst. 6 (plkst. 5 pēc Latvijas laika). Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu, rietumvalstu līderiem brīdinot, ka Krievija tiks saukta pie atbildības.
