Kultūras Rondo

Liepājas teātris nācis klajā ar podkāstu "Pīpētavas sarunas"

Kultūras Rondo

Ikkatrs tagad var iedziļināties mūsu digitalizētajā kultūras mantojumā

Kā izdzīvot kultūras nevalstiskajam sektoram: vērtē organizāciju pārstāvji

Kā izdzīvot kultūras nevalstiskajam sektoram? Vērtē organizāciju pārstāvji

Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācija aicina atbalstīt kultūras nozari, piešķirot finansējumu tās attīstībai virtuālajā vidē, lai taptu e-kultūras projekti. Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Kresa Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” skaidro, ka organizācijas dalībnieki sēdē 16. aprīlī apsprieduši ne tikai par to, kā mēģināt risināt dīkstāves situāciju un kā palīdzēt māksliniekiem brīdī, kad viņiem nav iespējas veikt savu darbu, bet arī mudinājuši skatīties uz nākotnes risinājumiem un veidu, kā kultūra var pastāvēt šajā brīdī un kādas ir inovatīvās pieejas.

Asociācija sākotnēji tika izveidota “krīzes” situācijā 2007. gadā, kad steidzami bija nepieciešams pārstāvēt kultūras nevalstisko organizāciju intereses valsts kultūrpolitikā. Šobrīd asociācijas biedri meklē risinājumus kultūras pastāvēšanai krīzes situācijā.

"Patreiz tas saistās ar digitālo iespēju izmantošanu. Svarīgi investēt platformu attīstībā un tās apgūt.

Arī pēc krīzes beigām tas ļaus aizsniegt tādas sabiedrības grupas, kurām nebija pieejami laikmetīgo kultūras organizāciju radītie produkti," vērtē Kresa.

Latvijas Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa norāda, ka šobrīd notiek sarunas ar kolēģiem, lai domātu, kā strādāt nākotnē, jo, visticamāk, ja lokālā mērogā pulcēšanās ierobežojumi kaut kādā ziņā tuvā nākotnē tiks atcelti, tad brīva starptautiska ceļošana tik drīz neatsāksies.

"Kultūra naudas plūsma varbūt ir apstājusies, bet tā darbība un domāšana tieši otrādi ir intensīvāka nekā iepriekš," uzskata Gundega Laiviņa.

"Domājam, kā strādāt nākotnē, kā sadarboties pāri valstu robežām, kā lielāku uzmanību pievērst sabiedrībai, kurā dzīvojam, un nepazaudēt starptautisko aspektu."

Viņa norāda, ka ir vairākas interesantas idejas, kā turpināt sarunu ar skatītājiem un ne tikai caur digitālo vai virtuālo vidi. Laiviņa atzīmē: “Tas būtu, manuprāt, visbēdīgākais variants, ja mēs pārietu 100% uz tiešsaistes pasākumiem.”

Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks kultūrpolitikas jautājumos Uldis Zariņš, vērtējot sniegto atbalstu nozarē strādājošajiem, spriež, ka ugunsgrēks ir pieslāpēts, kaut arī vēl gruzd. Zariņš atzīst: “Mēs zinām, ka tie mehānismi, ko esam izstrādājuši, nedarbojas pilnīgi perfekti.

Mēs katru dienu saņemam signālus, ka cilvēki nav guvuši iespēju šo atbalstu saņemt vai arī saņemtais atbalsts īsti neatbilst gaidītajam.

Mēs arī nepārtraukti strādājam kopā ar Valsts ieņēmumu dienestu un Finanšu ministriju, lai pilnveidotu šos noteikumus.”

Viņš arī norāda, ka nav aiz kalniem brīdis, kad kaut daļēji būs atvērtas atsevišķas kultūras iestādes. Igaunijā un Lietuvā domā par muzeju un bibliotēku pieejamību, par to tuvākajā nākotnē domās arī Latvijā.

Tikmēr Solvita Kresa norāda, ka krīzes situācija izgaismojusi vājās vietas sabiedrībā: “Redzam, kas īsti nefunkcionē. Piemēram, daudzi mākslinieki saņem šo diversificēto finansējumu – gan autorlīgumu par projektu, gan izraksta rēķinu kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, vai arī strādā par pasniedzēju kādā mākslas skolā. Un tikko kāds no šiem mazajiem mehānismiem, kas veido kopējo ieņēmumu summu, joprojām funkcionē, viņš nevar pieteikties uz šo dīkstāves pabalstu. Kaut gan ir skaidrs, ka ar šo vienu trešdaļu vai ceturtdaļu no visas ienākumu summas cilvēks izdzīvot nevar.

Un šī ir tendence, par ko Finanšu ministrija ir pārsteigta – viņi īsti nesaprot, kā cilvēki šādā formātā dzīvo. Bet tas ir mūsdienām tipisks funkcionēšanas veids kultūras zonā.”

Kresa uzsver – šī situācija iezīmē radošo personu neaizsargātību.

Gundega Laiviņa vērš uzmanību arī uz nepieciešamo atbalstu nevalstiskajām organizācijām ne tikai kultūrā bet arī citās nozarēs, kurām “pēc būtības nav ienākumu.” Laiviņa skaidro:

“Respektīvi, viņas nevar uzrādīt šo ienākumu kritumu, jo viņas nestrādā pēc “pērk-pārdod” loģikas, bet patiesībā dara sabiedrībai ārkārtīgi būtisku darbu.

Es īsti nezinu, vai vispār šobrīd šādas organizācijas tiek izskatītas, jo, cik es zinu, pamatkritērijs tomēr ir ienākumu kritums. Un, manuprāt, šī ir vēl viena ļoti apdraudēta joma, bet tā ir ne tikai kultūra, bet arī sociālā joma, zinātne un tā tālāk.”

KONTEKSTS:

Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā izsludināta ārkārtējā situācija, kas būs spēkā līdz 12. maijam un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti un atcelti visi publiskie pasākumi.

Pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk kā 2 miljardu eiro apmērā. Paredzēti īpaši valsts atbalsta mehānismi Covid-19 skartajiem uzņēmumiem, to darbiniekiem, Covid-19 pacientiem un arī visiem uzņēmumiem. Valdība 31. martā nolēma, ka tā saukto dīkstāves pabalstu līdz ar vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem uzņēmumiem varēs saņemt arī pašnodarbinātie, autoratlīdzību saņēmēji un mikrouzņēmumos strādājošie. Vēlāk arī paplašināts atbalsta saņēmēju loks. 7. aprīlī lemts, ka uz dīkstāves pabalstu pretendēt var arī autortiesību un blakustiesību īpašnieki, kuri saņem autoratlīdzības.

Kultūras ministrijas apkopotā informācija par atbalsta iespējām kultūras jomā strādājošajiem:

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti