ĪSUMĀ:
- Pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi piketēja, lai vērstu uzmanību uz kritisko situāciju nozarē.
- Piketā piedalījās ap 200 dalībnieku.
- Dalībnieki uzsver, ka Covid-19 laikā pasākumu nozare ir piedzīvojusi smagus zaudējumus un joprojām ir viena no tām, uz kuru attiecās vislielākie ierobežojumi.
- Piketa dalībnieki: Laicīgi nesaņemot atbalstu, tiks slēgti uzņēmumi, cilvēki pametīs darbu.
- Kultūras ministrija tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjus aicināja sēsties pie sarunu galda, lai kopīgā dialogā risinātu nozares problēmas.
- Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis norādīja, ka Ministru kabinets ir sadzirdējis nozares problēmas un solīja meklēt risinājumus.
“Kultūrai vajag gaismu!", "Dziesma būs klusums!", "Es māku ieskrūvēt spuldzīti, bet vai tu mācēsi gaismot pasākumus?” – ar šādiem saukļiem sabiedrības uzmanību sev centās pievērst Latvijas kultūras un izklaides pasākumu tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi, pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Kultūras ministrijas izvietojot tehniskā aprīkojuma kastes, kas jau piekto mēnesi stāv dīkā.
Lai informētu sabiedrību par pasākumu nozares tehnisko piegādātāju situāciju un aicinātu valdības atbildīgās institūcijas rīkoties nozares glābšanai, 11. augustā pulksten 13:00 Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkoja piketu, izstumjot savas tehniskā aprīkojuma transporta kastes Krišjāņa Valdemāra ielā iepretim Kultūras ministrijai un pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja. Pulksten 15:00 piketa dalībnieki ar 100 transporta kastēm devās gājienā uz aleju Brīvības bulvārī iepretim Latvijas Republikas Ministru kabinetam.
Piketētāji norāda, ka kultūra nav tikai dziedātāji, dejotāji, mūziķi un aktieri, bet arī tie, kas rūpējas par skatuvju un scenogrāfijas izbūvi, gaismām, skaņām un pārējo tehnisko nodrošinājumu. Taču Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktie pulcēšanās ierobežojumi liedz pasākumu nozarei pilnvērtīgi strādāt un notiekošajiem pasākumiem sevi atpelnīt. Piketa mērķis ir informēt sabiedrību par pasākumu nozares tehnisko piegādātāju situāciju –
Covid-19 laikā pasākumu nozare ir piedzīvojusi smagus zaudējumus un joprojām ir viena no tām, uz kuru attiecās vislielākie ierobežojumi, tādēļ to smagi izjūt arī dažādi pasākumu atbalsta uzņēmumi.
Piketā piedalījās skaņotāji, gaismotāji, skatuves būvētāji un telšu nomas kompānijas, pirotehniķi un citi nozares speciālisti. Kā Latvijas Radio pavēstīja piketa dalībnieki, galvenās problēmas ir saistītas ar naudas un atbalsta trūkumu. Piketa mērķis ir vērst valdības un sabiedrības uzmanību uz pasākumu tehniskā nodrošinājuma nozares situāciju šobrīd. Uzrunātie norādīja, ka, laicīgi nesaņemot atbalstu, tiks slēgti uzņēmumi, aizies darbinieki, kas aktīvi notiekot jau tagad. Ja tiks zaudēta šī nozare, to atgūt būs teju neiespējami, norādīja piketētāji.
"Mēs varam salīdzināt ar lauksaimniekiem – lauksaimnieki katru gadu veic sējumus, stādījumus. Arī mūsu uzņēmumi gada sākumā veic investīcijas, lai nestu augļus vasarā.
Ja mēs salīdzinām sevi šobrīd ar lauksaimniekiem – mums ir aizliegts novākt ražu.
Mēs nedrīkstam darīt neko, drīkstam tikai skatīties uz to, kā mūsu kastes, mūsu graudi sapūst laukā. Un tas mums nes milzīgus, postošus zaudējumus," situāciju nozarē skaidroja SIA “FRL” vadītājs Valērijs Makrekovs.
Piketētāji, sēžot uz melnajām tehnikas kastēm, rokās turēja plakātus ar saukļiem, kas iezīmē potenciālās sekas, piemēram: “Pēdējie Dziesmu svētki jau ir notikuši”, “”Staro Rīga” turpmāk staros mūsu atmiņās”.
“Lielāka problēma ir valdība kopumā, kura visticamāk neorientējas mūsu nozarē un nesaprot, ka ir arī tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi, Ka tā nozare ir stipri lielāka nekā tikai mūziķi, aktieri, producenti un pasākumu rīkotāji. Pilnīgi noteikti, cilvēkiem, kas ikdienā apmeklē pasākumus, nav izpratnes par to, kā top pasākumi un cik daudz cilvēki tajā ir iesaistīti,” uzsvēra SIA “SGS Sistēmas” vadītājs Normunds Eilands. “Mēs pie Kultūras ministrijas savu piketu sākam šeit, jo simbolizējam savu piederību kultūras nozarei, ka mēs bez viņiem nevaram un viņi nevarēs arī bez mums, un tāpēc pēc piketa dosimies pie Ministru kabineta, lai šo ziņu nonestu līdz viņiem.”
Kultūras ministrija uzsvērusi, ka pasākumu organizatoriem, tostarp kultūras nozarē, pieejama "virkne atbalsta mehānismu".
Īsi pēc piketa sākuma pie sanākušajiem ieradās kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība). Uzrunājot klātesošos, viņš norādīja, ka saprot iedzīvotāju neapmierinātību ar radušos situāciju. Starp ministru un sanākušajiem izveidojās viedokļu sadursme par to, cik aktīvi līdz šim šīs nozares pārstāvju intereses uzklausītas. Puntulis pauda sapratni ar nozares darbinieku neapmierinātību, taču norādīja, ka jau šobrīd ir speciāla padome, kurā šos jautājumus risina. Piketētāji gan norādīja, ka šobrīd šajā padomē nav tehnisko darbinieku.
12. augustā paredzēta tikšanās ar kultūras nozares darbiniekiem, kurā turpinās spriest par risinājumiem izkļūšanai no krīzes. Uz šo tikšanos pirmo reizi uzaicināti arī tehniskā atbalsta darbinieki.
Kā Latvijas Radio pastāstīja nozares uzņēmumu apvienības vadītājs Normunds Eilands, viens no atbalsta veidiem būtu iespēja kultūras nozares tehniskajiem uzņēmumiem pretendēt uz Valsts kultūrkapitāla fonda līdzekļiem neatkarīgi no formālās uzņēmuma klasifikācijas jeb NACE koda.
“Mēs gribētu, lai šis atbalsts tiktu izskatīts pēc būtības, jo mēs esam cilvēki un uzņēmumi, nevis NACE kodi. Tāpat mēs uzskatām: lai kāds tas atbalsts būtu – lielāks, mazāks, labāks vai ne tik labs –, šiem atbalsta mehānismam būtu jāsaglabājas līdz brīdim, kamēr tiek atcelti pilnīgi visi ierobežojumi pasākumu un kultūras nozarei. Jo, kamēr tie nav atcelti, visas šīs aktivitātes nav ekonomiski pamatotas un par kaut kādu peļņu vai darbinieku saglabāšanu nozarē vispār nevar runāt,” norādīja Eilands.
Nauris Puntulis uzsvēra: "Šo pasākumu nodrošināšanas jeb tehniskās kompānijas – tā nav tikai kultūras nozare [..] šī nozare reizē ir gan ražojoša gan tirgojoša, un šis spektrs ir ļoti plašs, un plašs ir šis NACE kodu spektrs arī. Tā ir vienīgā lieta, kas šobrīd būtu jāprecizē, un tie nav nepārvarami šķēršļi.
Es negribētu teikt, ka šī nozare būtu īpaši cietusi vairāk vai [būtu] nepamanīta vairāk kā tūrisms vai sabiedriskā ēdināšana, kā jebkura cita nozare, kas krīzes laikā cietusi."
Kultūras ministrija tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjus aicināja sēsties pie sarunu galda, lai kopīgā dialogā risinātu nozares problēmas. Kultūras ministrs pauda pārliecību, ka ministrijas politika ir pareiza, atbalsts kultūras nozarei un ar to saistītajām jomām finansiālā ziņā ir pietiekams.
Pēc piketa pie Kultūras ministrijas, sanākušie devās piketēt pie Ministru kabineta. Tur, pēc aptuveni pusotras stundas, kad jau liela daļa sanākušo bija devušies prom, pie piketētājiem iznāca Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.
Uzklausot vēl palikušos, viņš norādīja, ka Ministru kabinets ir sadzirdējis nozares problēmas un solīja meklēt risinājumus.
KONTEKSTS:
Pasākumu jomas tehniskās puses profesionāļi ir apvienojušies, lai kopīgi paustu savas bažas par nozares nākotni un aicinātu atbildīgās institūcijas pieņemt lēmumus uzņēmumu un darbavietu glābšanai.
Kultūras ministrija uzsvērusi, ka pasākumu organizatoriem, tostarp kultūras nozarē, pieejama "virkne atbalsta mehānismu".
Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai investīcijām kultūrā tika lemts piešķirt 32 miljonus eiro: 10,6 miljonus eiro Covid-19 radīto seku mazināšanai valsts kultūras iestādēs un radošo personu atbalstam; 10,4 miljonus eiro modernizācijas pasākumiem kultūras nozarē – valsts pasūtījumiem jaunu kultūras vērtību radīšanā, kā arī 11 miljonus eiro kultūras infrastruktūrai.
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
No augusta ārā drīkst pulcēties 3000 cilvēku. Ierobežojumi iekštelpās atkarīgi no telpas lieluma.