Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Jānis Krastiņš uzsvēra, ka jebkurai nācijai ir vajadzīga nacionālā bibliotēka, un tā ir tikai ekonomiska likumsakarība, ka sākotnējās būvniecības izmaksas projekta attīstības laikā pieaug vairākkārt.
Uz to norādīja arī arhitekts Jānis Dripe. Atspēkojot negatīvo attieksmi pret Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jeb Gaismas pils izskatu, Dripe stāstīja, ka, piemēram, skandināvu arhitekti piesakās vizītēs uz šo ēku, norādot, ka Gaismas pili var uzskatīt par nozīmīgāko kultūras būvi šajā reģionā 21.gadsimta sākumā.
Arī Rīgas vicemērs Andris Ameriks uzsvēra, ka Rīgai un Latvijai ir vajadzīga Nacionālā bibliotēka „Mēs esam lepni par šo ēku un mēs ar to varēsim lepoties valsts simtgadē,” sacīja Ameriks. „Bez šīm kultūras celtnēm arī nācijas nebūs.”
Viņš informēja, ka ap Gaismas pili vēl paredzēts izveidot atbilstošu infrastruktūru, izmantojot Eiropas Savienības līdzekļus „vairāku desmit miljonu eiro vērtībā”. Ceļu pārbūves projekts tiek plānots tā, lai ostas transports uz Bolderāju neradītu traucējumus bibliotēkas ēkai. Pēc Amerika domām, tas ir jāizdara līdz 2018.gadam.
Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) norādīja, ka krīzes laikā LNB jaunās ēkas projekts sildīja ekonomiku, dodot darbavietas un izglābjot daudzas būvkompānijas. Arī mēbeles LNB jaunajā ēkā būs no vietējiem ražotājiem.
Tikmēr sabiedrības par atklātību „Delna” pārstāvis Jānis Geks norādīja uz Valsts kontroles atzinumu, ka Kultūras ministrija ir pārmaksājusi par šo ēku.
Turklāt jāņem vērā, ka „treknajos gados” būvniecības līgumā ietvertā izmaksu aprēķina formula bija izdevīga būvniekiem, taču krīzes laikā – nē, tādēļ būvnieki vēlas no valsts saņemt starpību.
Būvkompāniju apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns atzina, ka „mums dzīve nav bijusi salda”, bet būvnieki vēlas, lai viņiem tiek samaksāts, kā paredzēts līgums.
Runājot par ēkas energoefektivitāti, Dripe atzina, ka sākotnējie aprēķini bijuši ar lielu rezervi, un jaunākās aplēses liecina, ka tās būs 80 kilovatstundas uz kvadrātmetru. „Tie ir labi energoefektivitātes rādītāji,” viņš piebilda, uzsverot, ka ēkā tiek izmantoti inovatīvi risinājumi. „Tehnoloģijas ēkā ir mūsdienīgas un labas.”
Arī Krastiņš norādīja, ka LNB ēka ir jauna, tādējādi atkrīt daudz nelietderīgu izdevumu un dažādas neērtības, esot vecajā ēkā. „Gala rezultātā tā nav papildu lieka nauda, tā ir līdzekļu pārvietošana no iepriekšējiem izdevumiem uz jauniem,” sacīja profesors.
Runājot par projekta laikā gūtajām mācībām, gan „Delnas” pārstāvis, gan Dripe atzina, ka ar šādiem lieliem būvniecības projektiem nevajadzētu nodarboties Kultūras ministrijai, bet gan atsevišķai institūcijai.
Dripe un arī kultūras ministre uzskata – tai jābūt valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi”.
Tāpat turpmāk vajadzētu izraudzīties starptautisku būvuzraugu, kā tas ir arī Gaismas pils gadījumā. „Tas ir to vērts, lai arī ir dārgi. Tā ir kvalitāte un arī ietaupījumi valsts budžetā,” secināja Dripe.
Savukārt Melbārde aicināja „nešaut visu pulveri uz ēkām un nepieļaut, ka kultūras darbinieki staigā basām kājām vai pārpirkti uz citām valstīm”. Bet Saukāns aicināja uzstādīt augstus mērķus, jo pretējā gadījumā „vienmēr runāsim, ka esam nabadzīga valsts”. Tāpat nepieciešama savstarpēja plānošana un institūciju kvalitatīva sadarbība.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekts izmaksājis 268 miljonus eiro, no tiem būvniecības izmaksas bijušas 198 miljoni eiro (ar PVN). Būvniecības izmaksas uz vienu kvadrātmetru bijušas 4000 eiro. Gaismas pils pirmā skice tapusi jau pirms 25 gadiem, un tā durvis beidzot vērs ceturtdien – 12.jūnijā. Ēkas inaugurācija paredzēta augusta beigās.
LNB ēkas uzturēšana gadā izmaksās līdz 3,9 miljoniem eiro jeb septiņus eiro uz kvadrātmetru. Ēkas jumta, fasādes un logu tīrīšana izmaksās 142 287 eiro gadā.
Gaismas pili sāka būvēt 2008.gada jūnijā. Būvdarbus veica Nacionālā būvkompāniju apvienība, ko veido trīs lielākie Latvijas būvuzņēmēji - SIA „Re&Re”, AS „RBSSKALS” un SIA „Skonto būve”.
