Dot satikšanās iespēju – Atvērto baznīcu dienas un Baznīcu nakts garīgais kodols

Atvērto baznīcu diena turpina Baznīcu nakts uzsākto – ver durvis, aicina, iedrošina tuvoties sakrālajam mantojumam, kas izpaužas gan garīgajā, gan materiālajā dimensijā. 28. maijā no pulksten 10.00 līdz 22.00 plašai publikai būs pieejami arī vairāk nekā 100 valsts aizsargāti kultūras pieminekļi – būtiska mūsu tautas identitātes daļa. Pasākumu programma.

Subates Pestītāja evaņģēliski luteriskās baznīcas interjera fragments

Personiska atklāsme

Kristīgais pasākums "Baznīcu nakts" Latvijas kultūras un garīgajā dzīvē ienāca 2014. gadā, kad to iniciēja domubiedru grupa Jurģa Klotiņa vadībā. Pasākuma popularitāte ir pieaugusi ar katru gadu, taču ir saglabājies garīgais kodols – nevis izklaidēt vai uzspiest, bet dot satikšanās iespēju. Jaunās idejas veiksmes faktors bija un ir atvērtība, gaišums un daudzveidība, kas rada augsni personiskam atklāsmes priekam. Šis pozitīvais kodols ir saglabājies un attīstījies tiktāl, ka kopš 2021. gada "Baznīcu naktij" ir pievienojusies arī "Atvērto baznīcu diena" – citādi bagātīgo piedāvājumu nav iespējams aptvert!

Būtiski, ka pasākumam ir divi galvenie virzieni – misionārais, kas saistās ar garīgo aspektu, un kultūrvēsturiskais, kas piedāvā iepazīt sakrālo mantojumu materiālajā izpratnē. Tā ir dievnamu arhitektūra, interjers, māksla, rituālie priekšmeti, vide ap baznīcām. Pasākums dod iespēju iepazīt arī tādus objektus, kas citkārt ir slēgti vai kuros liedz ieiet sekulārā kautrība vai piederība citai konfesijai.

Baznīcu nakts svin Dieva vārdu un katra dievnama īpašo stāstu, kas izaužas tā vēsturē, būvē, mākslā un cilvēkos – tā ir personiska uzruna gan dvēselei, gan izzinošajam prātam.

Materiālajā kontekstā tā ir iespēja apzināt Latvijas sakrālā mantojuma daudzveidību, sajust vēsturiskā laika garu un sludinātās vērtības, kā arī redzēt labas restaurācijas piemērus.

Ērberģes evaņģēliski luteriskās baznīcas interjera fragments

Mantojuma sargu atbalsts

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP) Baznīcu nakts pasākumus atbalsta kopš to iniciēšanas brīža 2014. gadā, jo sakrālais mantojums ir būtiska kultūrvēsturiskās identitātes daļa, kas veido gan tautas mentalitāti, gan ainavu. Atvērto baznīcu diena un Baznīcu nakts ir iespēja visplašākajai sabiedrības daļai vērt tuvējo dievnamu durvis un apceļot tālākos – atklāt, iepazīt un godināt mūsu dievnamu kultūru. Pieminekļu aizsardzības speciālisti aicina šajā pasākumā pievērst uzmanību gan senajām arhitektūras un mākslas vērtībām, gan labākajiem restaurācijas piemēriem.

Liepājas Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskās baznīcas interjera fragments

NKMP atgādina, ka dažādu konfesiju dievnami, to interjers, mākslas un rituālie priekšmeti ir būtiska daļa valsts aizsargāto pieminekļu sarakstā. Izdzīvojuši padomju ateisma laikos, tie joprojām liecina par mūžīgām vērtībām un Latvijā strādājošo meistaru augsto amata prasmi. Mūsu baznīcas ir pārsteigumu pilnas – gotiskās velves, baroka kokgriezumi, krāšņas altārgleznas, kriptās saglabāti sarkofāgi, senas ikonas, smagi zvani, ažūri dekori, izcila tēlniecība, ģimenes relikviju dāvinājumi, epitāfijas, arvien jauni atklājumi un atjaunotnes gars… Katram dievnamam ir sava vēsture un stāsts, katrā atklājas kāds vēstures posms un tajā dominējošās arhitektūras un mākslas tendences. Daudzos dievnamos turpinās restaurācijas darbi. Būtisku daļu finansējuma šim procesam piešķir valsts – Sakrālā mantojuma finansēšanas programma un regulārais pieminekļu konservācijas un restaurācijas atbalsts. Zīmīgi, ka valsts aizsargāto pieminekļu sarakstā un finansējuma sadalē ir pārstāvēti visu lielāko konfesiju dievnami – Latvijas ainavu vienlīdz veido gan luterāņu dievnamu torņi un katoļu baznīcu greznās formas, gan pareizticīgo dievnamu zeltītie kupoli un vecticībnieku askētiskie lūgšanu nami. Baznīcu nakts programmā tradicionāli kuplāk ir pārstāvētas luterāņu un katoļu draudzes, pareizticīgo un vecticībnieku nostāja ir nedaudz nogaidoša. Savukārt pasākumā aktīvajiem metodistiem, adventistiem, baptistiem u.c. nav tik spēcīgu vēsturisko sakņu, lai to ēkas būtu kultūras pieminekļi. Tomēr kultūrvēsturisko objektu īpatsvars ir dominējošs – no 188 pieteikto objektu kulta celtnēm 108 ir arhitektūras pieminekļi, bet daudzos no tiem ir atsevišķi uzskaitīti mākslas pieminekļi. Apskates cienīgu objektu ir daudz, daudz vairāk, nekā iespēju to izdarīt 14 stundu laikā.

Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca

Orientieri laikā un telpā

Baznīcu nakts un diena ir kļuvuši par būtisku kultūrvēsturiskā mantojuma popularizācijas pasākumu – Latvijas ļaudīm un mūsu valsts viesiem ir iespēja apceļot visu novadu dievnamus un iepazīt sakrālā mantojuma daudzveidīgo estētiku. Grūtākā problēma ir izvēlēties… Te noder dažādi principi. Viens ir piederība kādai vietai vai draudzei un vēlme tai kalpot, piedzīvojot kopā būšanas gandarījumu. Otrs – iepazīt nezināmo (konfesijas, nekad neapmeklētus objektus), kas sagādās pārsteigumu, atklāsmi un jaunas zināšanas. Trešais ir ģeogrāfiskais princips, kad apskatāmi konkrēta novada objekti. Ceturtais – braukt pie kāda harismātiska priestera, draudzes vai viņu uzaicināta mākslinieka. Piektais – baudīt arhitektūru, mākslu, dievnamu estētiskās kvalitātes.

Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcas interjers

"Latvijas dievnamu arhitektūra un māksla – dievnama sakrālā telpa visā veselumā – ir vērtība, kurai jādod iespēja uzrunāt cilvēku mūsdienu pasaulē. Atvērto baznīcu diena ir arī pateicības apliecinājums tiem Latvijas ļaudīm, kuri savās draudzēs kalpodami vai ziedodami līdzekļus, ir rūpējušies par dievnamu atjaunošanu, uzturēšanu, saglabāšanu no paaudzes paaudzē," vēsta rīkotāji un atgādina, ka mūžīgās vērtības stāv pāri nedrošībai, karam, bailēm un destrukcijai. Gadu simtos cilvēci ir sargājis Dieva vārds un tā gaismā radītās kultūras vērtības. Lai pēc kāda principa apmeklētājs izvēlētos savu Baznīcu dienas un nakts pieturvietu, tas noteikti būs ieguvums gan sirdij, gan izziņas priekam.

Restaurācijas aspekts

Pateicību draudzēm par dievnamu uzturēšanu un sadarbību to atjaunošanā izsaka arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, kuras eksperti šī gada apmeklējumam izcēluši sekojošus objektus:

Zemgalē:

Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīcas altāris

Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca, kur uzsākti vērienīgi restaurācijas darbi,

Bauskas Svētā Gara evaņģēliski luteriskā baznīca, kur augstā kvalitātē atjaunots baroka altāris,

Augstkalnes-Mežmuižas evaņģēliski luteriskā baznīca, kur notikusi fasādes restaurācija un uzstādīta vēsturiskā baznīcas iekārta, kas atgriezta no Rundāles muzeja.

Sēlijā:

Subates Pestītāja evaņģēliski luteriskā baznīca

Ērberģes evaņģēliski luteriskā baznīca, kur redzama nesen atjaunotā kancele un gleznojumi, kā arī uzstādīta Jūliusa Dēringa altārgleznas rekonstrukcija,

Neretas evaņģēliski luteriskā baznīca, kur notiek pakāpeniski restaurācijas darbi un uzsākta ērģeļu restaurācija,

Subates Pestītāja evaņģēliski luteriskā baznīca kā izcils baroka kokgriezumu interjera paraugs un neordināra, Nīderlandei raksturīga plānojuma piemērs.

Vidzemē:

Cēsu Sv.Jāņa evanģēliski luteriskā baznīca

Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca, kur turpinās vērienīga restaurācija,

Rubenes evaņģēliski luteriskā baznīca kā viena no senākajām kristietības vietām Latvijā, kur par ES līdzekļiem pabeigta restaurācija un teritorijas labiekārtošana,

Dzērbenes evaņģēliski luteriskā baznīca kā pakāpeniskas un altruistiski veiktas atjaunošanas piemērs,

Cēsu Sv. Jāņa evaņģēliski luteriskā baznīca kā ievērojams gotikas piemineklis un lielākā viduslaiku bazilika ārpus Rīgas – pilnībā restaurēta.

Rīgā un tās apkārtnē:

Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca

Svētā Franciska katoļu baznīca Rīgā, kur ir atklāti sienu polihromo gleznojumu fragmenti, atjaunots jumts un pāršuvots mūris,

Mārtiņa evaņģēliski luteriskā baznīca, kur veikta vitrāžu restaurācija,

Ķemeru evaņģēliski luteriskā baznīca, kur atjaunots senais pulkstenis, kāpnes un grīda.

Latgalē:

Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīcas altāris

Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca – izcils neogotikas paraugs, kurā atrodas vairāki mākslas pieminekļi un apskatāmas nesen restaurētas vitrāžas,

Pasienes Svētā Dominika Romas katoļu baznīca kā izcils poļu baroka paraugs ar restaurētu interjeru un gleznām,

Sarkaņu Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca kā svētceļojumu objekts ar atjaunotu zvanu torni un restaurētu interjeru.

Kurzemē:

Zlēku evaņģēliski luteriskā baznīca

Liepājas Svētās Trīsvienības evaņģēliski luteriskā baznīca ar tās grezno vēlīnā baroka un rokoko stila interjeru un tā veiksmīgo restaurāciju,

Zlēku evaņģēliski luteriskā baznīca, kas sava greznā manierisma stila interjera dēļ kādreiz dēvēta par "Zlēku katedrāli" un ir īpaši ievērojama ar mākslinieciski augstvērtīgo koktēlniecību un tās restaurāciju,

Vānes evaņģēliski luteriskā baznīca, kas ievērojama ar savu "glābšanas kuģa" simboliku arhitektoniskajā veidolā un baroka sienu gleznojumiem – pakāpeniskas restaurācijas piemērs.

Protams, katrs dievnams ir unikāls un katra pieredze bagātinās apmeklētājus – lai visi 188 kristīgā pasākuma dalībnieki sagaida savus apmeklētājus!

Foļvarkas vecticībnieku lūgšanu nams – saglabājams nākotnei
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt