Kultūras ziņas

Tārgalē atklāta Lībiešu sēta

Kultūras ziņas

Komponistei Maijai Einfeldei – 80

Cirks par dzīvniekiem bez dzīvniekiem

Atšķirīgais cilvēku un dzīvnieku pasaulēs: Cirka izrāde «Fauna»

Piektdien ar vienīgo izrādi Latvijā viesojas akrobātu apvienība no Lielbritānijas “Fauna”. Tie ir seši aktieri un viens mūziķis, kuri ķermeņa plastikā meklē līdzīgo un atšķirīgo cilvēku un dzīvnieku pasaulēs. Vienlaicīgi tas ir lielisks un daudzus apbalvojumus izpelnījies laikmetīgā cirka piemērs un arī kulminācija Rīgas cirka 130. jubilejas svinībās.

Pieci pasaules līmeņa akrobāti un viens mūziķis pirms dažiem gadiem apvienojās Stokholmas dejas un cirka universitātē. Tur tapa izrāde “Fauna”, kurā cilvēka plastika aizvieto laikmetīgajam cirkam svešos dzīvniekus. 

“Mēs nemēģinām burtiski parādīt faunu. Mēs neatveidojam konkrētus dzīvniekus. Publika pati var iztēloties, kas mēs esam. Mūsu šova ideja ir parādīt līdzīgo un atšķirīgo starp dzīvnieku karaļvalsti un cilvēka dzīves telpu,” saka cirka mākslinieks Mets Paskē no Lielbritānijas.

Kā stāsta “Faunas” akrobāti, šis iestudējums balstās uz smalkām, gadiem ilgi izstrādātām ķermeņa spējām. Turklāt to izpildījums un aktieru mijiedarbe nav klasiskā cirka numuri, bet vienots vēstījums, kur katram varonim ir sava akrobātiskā valoda.

“Mana loma šovā ir visnotaļ fiziska. Sauksim to par lidošanu. Atrodos virs citiem un veidoju figūras. Piemēram, ar vienu roku balstoties uz liela puiša galvas, veicu kustības un dejoju ar viņu. Tā, kā to nosaka mūsu varoņu attiecības,” izrādi raksturo Austrālijas cirka māksliniece Rianona Keiva-Volkere.

Savukārt Imogenas Hazeles specifika esot balansēšana uz rokām – šādā veidā viņa ar ķermeni dara publikai saprotamu sava varoņa stāstu.

Rianona ir no Austrālijas, Imogena no Anglijas. "Faunā" ir apvienojušies akrobāti no visas plašās pasaules. Tā kā Lielbritāniju nosaukt par trupas bāzes vietu var tikai nosacīti.

Gluži kā saglabājot senās cirka tradīcijas, “Fauna” atrodas ceļā. Un šovakar ar izrādi Kongresu namā tā vainagos arī Rīgas cirka 130. jubilejas svinības.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti