Ar festivālu mēģinās popularizēt ielu mākslu pilsētvidē

Ar festivālu „Blank Canvas”, kas Rīgā norisināsies no 13.līdz 17.maijam, mēģinās popularizēt ielu mākslu pilsētvidē un rosināt diskusiju par šo mākslas formu, pret kuras nesaskaņotām izpausmēm iebilst Rīgas pilsētas būvvalde.

Festivāla kurators Edgars Zvirgzdiņš Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā „100g kultūras. Diskusija” norādīja, ka Rīga kā Eiropas kultūras galvaspilsēta ir laba platforma, lai sāktu diskutēt par ielu mākslas vietu pilsētvidē un Rīgā. Lai gan ielu mākslai ir teju 50 gadu sena vēsture, Latvijā tā sākusies tikai 80.gadu beigās, taču trūkst diskusijas par šo tēmu.

Viņaprāt, ielu māksla Rīgā pašlaik ir ļoti dažāda, sākot no „tagiem” līdz pat ļoti kvalitatīviem darbiem Eiropas līmenī.

Festivālā piedalīsies arī lektors no Zviedrijas, kurš ir veicinājis izpratni starp māksliniekiem un pilsētas ierēdņiem.

LTV raidījumā piedalījās arī ēku īpašnieks Ilmārs Millers, kura apsaimniekotās mājas apgleznotā siena Alauksta ielā Grīziņkalnā pašlaik ir strīdus objekts ar pilsētas būvvaldi. Viņš uzsvēra, ka namīpašnieki ir ieguldījuši lielus finansiālus līdzekļus, lai māju Grīziņkalnā savestu kārtībā, tādēļ vēlas, lai iestādes ieklausītos viņu vēlmēs.

Tikmēr Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs uzsvēra, ka Grīziņkalns ir vēsturiskais centrs un to regulē īpaši noteikumi. Šajā rajonā ir jāsaglabā kultūras mantojums, ēku detaļas, tonis un stils.

Fasādes krāsojums nevar krasi disonēt ar apkārtējo vidi un kvartālu,” uzsvēra Vircavs.

Būvvaldes vadītājs arī uzsvēra, ka iecere ir jāsaskaņo, pirms siena tiek apkrāsota, taču šoreiz saskaņošana sākusies pēc krāsojuma. Uz to Millers atbildēja īsi – ja mākslinieks zīmēs saskaņotu gleznojumu, tas vairs nebūs grafiti mākslinieks, bet pasūtītāja darba izpildītājs.

Arī grafiti mākslinieks Dainis Rudens piekrita, ka mākslinieks var zaudēt savu sākotnējo ieceri, ja viņam būs jāpakļaujas oficiālu iestāžu prasībām.

Savukārt Zvirgzdiņš uzskata, ka sienu gleznojumi nebūtu jāsaskaņo un par to vajadzētu vienoties māksliniekam ar mājas īpašnieku, kurš ieceri var noraidīt.

Ja sākam iejaukties mākslas idejās, tad uzstādījums, ka pilsēta var norādīt māksliniekam, ka šis mākslas saturs jāmaina, tad pats mākslas darbs zaudē savu jēgu,” pauda Zvirgzdiņš.

Vircavs gan nepiekrita, ka būvvaldei ir izteikti negatīvs viedoklis par ielu mākslu, jo pilsētā var atrast vietas, kur šādi risinājumi būtu pat vēlami.

Rīgā ir daudz teritoriju, kuras ir vērts attīstīt un dot krāsainību,” atzina būvvaldes vadītājs.

Raidījumu "100g kultūras. Diskusija" skatieties šeit!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti