Līdzās Latvijai galvenie mērķa tirgi ārpus Igaunijas ir Somija, Lietuva, Vācija un Apvienotā Karaliste, stāsta enerģiskais "Tartu 2024" izpilddirektors Kuldars Leiss. Viņš nāk no biznesa vides un vēlas vērst uzmanību, ka kultūras galvaspilsētas statusam ir ekonomiska jēga, tas ir iekārojams no kultūras viedokļa un ļoti lietderīgs pilsētas zīmola veicināšanai.
Kultūras galvaspilsētas kopējais budžets ir apmēram 25 miljoni eiro, un Leiss lēš, ka pilsēta gūs labumu 100 miljonu eiro apmērā. Mērķis ir kultūras galvaspilsētas periodā no atklāšanas ceremonijas 26. janvārī līdz slēgšanas ceremonijai 30. novembrī Igaunijas otrajai lielākajai pilsētai piesaistīt vienu miljonu apmeklējumu (nevis apmeklētāju).
Raksturojot to kā "iespēju, kas rodas reizi mūžā", Leiss teic, ka viņu sajūsmina iespēja popularizēt Tartu un – tas ir ne mazāk svarīgi – plašu apkārtējo teritoriju viņa dzimtajā Dienvidigaunijā.
"Cilvēki Ziemeļigaunijā īstenībā nezina, cik laba ir Dienvidigaunija, cik laba un mierīga šeit ir dzīve," viņš saka LSM. Piedalīšanās "Tartu 2024" projektā jau paplašinājusi viņa kultūras apvāršņus, viņš atzīst un pauž cerību, ka tāpat būs ar citiem, kuri nonāks saskarē ar pasākumiem, kas turpināsies desmit mēnešus.
"Svarīgākā nav finansiālā puse, bet gan desmitiem vai simtiem jauniešu, kas organizēs kultūras pasākumus Dienvidigaunijā, kas augs arī pēc 2024. gada un turpinās kultūras attīstību reģionā. Mums nemaz nav tik daudz cilvēku, tāpēc ir svarīgi būt dzīvam – no kultūras puses."
Daudzi Igaunijas ziemeļdaļas iedzīvotāji vēl nav atklājuši Dienvidigauniju, un ir pilnīgi iespējams, ka daudziem Ziemeļlatvijas iedzīvotājiem tā ir pazīstamāka.
"Īstenībā Latvija ir mūsu tirgus un kaimiņš numur viens. Daudzi Latvijas iedzīvotāji jau brauc pie mums – piemēram, gandrīz puse "Apgrieztās mājas" (tūrisma objekts Tartu – red.) apmeklētāju ir no Latvijas.
Tātad mums ir svarīga saikne un robežpilsēta Valka/Valga – tur mums būs īpašs teātra pasākums, tā nosaukums būs "Cauri pilsētai". Ideja ir tāda, ka Valkas un Valgas iedzīvotāji vāks stāstus un tad aktieri kā staigājošs teātris šos stāstus spēlēs abās valodās," teic Leiss.
Gandrīz pirmais, ko cilvēki, šķērsojot robežu no Latvijas (Valkas) uz Igauniju (Valgu), jau tagad ierauga, ir liels plakāts, kas reklamē kultūras galvaspilsētu igauniski, angliski un latviski.
"Otrs īpašais kopīgais pasākums ar Latviju ir Vīlandes un Valmieras teātriem. Nosaukums ir "Kaimiņi", un tas ir mīlas stāsts starp igauņu puisi un latviešu meiteni – vai otrādi!" smejas Leiss. "Taču es domāju, ka latvieši un igauņi nekad nav bijuši tik saistīti kā tagad."
Jautāts, ko viņš personīgi izceltu kultūras galvaspilsētas programmā, Leiss izvēlas saunas sarunu festivālu, ko rīkos Tartu somu kopiena, un drosmīgu muzikāli teatrālu mēģinājumu pievērsties "Danske Bank" naudas atmazgāšanas skandālam, kas satricināja Igaunijas banku sektoru.
Leisam ir nepārprotami patiesa vēlēšanās gan pievērst uzmanību Dienvidigaunijai, gan arī parādīt, ka tas ir reģions ar savu raksturu un dzīvesveidu, ko viesi var novērtēt.
"Es ceru, ka jaunieši paliks Igaunijā un turpinās kultūras dzīvi šeit, jo bez vietējās kultūras mēs neizdzīvosim. Tāpēc mūsu atslēgas frāze ir "izdzīvošanas mākslas". Cilvēku skaits pakāpeniski samazinās. Protams, daži cilvēki dosies projām – vai tas būtu strādāt Somijā vai Lielbritānijā, bet aizvien vairāk ļoti gudru cilvēku atgriežas, lai dzīvotu Dienvidigaunijā un strādātu attālināti.
Šie cilvēki Dienvidigaunijai ir ļoti vērtīgi, un runa nav par skaitu, taču ietekme ir milzīga. Dzīves ātrums ir daudz labāks Dienvidigaunijā – tas ir labāks, jo tas ir lēnāks!"
Eiropas kultūras galvaspilsētas Liepājas organizatoriem jau ir regulāri kontakti ar Tartu, un Leiss viņiem velta ļoti atzinīgus vārdus. Viņš arī norāda – Kauņa kā Eiropas kultūras galvaspilsēta arī ir palīdzējusi Tartu.
"Mēs mācījāmies no Kauņas, un Liepāja var mācīties no mums!" viņš saka.
Atbildība par iespaidīgās programmas ar 350 projektiem un gandrīz 1000 atsevišķiem pasākumiem izveidi gulstas uz kultūras galvaspilsētas māksliniecisko vadītāju Kati Torpu, un viņa pievēršas "izdzīvošanas mākslu" tēmai.
"Ar izdzīvošanas mākslām ir domātas tās prasmes, zināšanas un vērtības, kas mums jau ir, un arī tās, kuras vēlamies attīstīt tālāk, lai mums būtu laba dzīve. Tas bija ceļojums. Mēs izstrādājām šo konceptu pirms pieciem gadiem, taču Eiropa pirms pieciem gadiem bija ļoti atšķirīga.
Tolaik tas tika saistīts lielākoties ar klimata krīzi un vides lietām. Vēlāk nāca kovida pandēmija, tad mums bija aktīvi jāreaģē uz karu Ukrainā, tātad jēdzienam "izdzīvošanas mākslas" ir pievienoti daudzi slāņi. Uzskatu, ka tas ir daudz aktuālāks tagad nekā 2019. gadā, kad ieguvām kultūras galvaspilsētas titulu."
Torpa atbild par četrām dažādām "programmas līnijām", kas ietver Zemi, Cilvēci, Eiropu un Visumu, taču uzsver, ka tās nav savstarpēji izslēdzošas un ir ārkārtīgi plašas, aptverot visu no "pretmaskēšanās tīkla, kas nogādās ukraiņu stāstus Tartu ielās," līdz Andrē Bretona "Sirreālisma manifesta" publicēšanas simtgades svinībām.
Starp citiem vērā ņemamiem pasākumiem būs "masu skūpstīšanās akcija" maija vidū un japāņu mākslinieka Rjodzi Ikedas liela personālizstāde Igaunijas Nacionālajā muzejā.
Pazīstamie latviešu režisori Andris Gauja un Viesturs Kairišs ir starp astoņiem režisoriem, kas veido īpašas dokumentālās filmas "Tartu 2024" vajadzībām, un ikvienam, kurš pēc iespaidīgajiem pagājušā gada Latvijas dziesmu svētkiem joprojām alkst pēc koru masu uzstāšanās, varētu patikt to 2024. gada Igaunijas ekvivalents – arī tas notiks Tartu.
Taču, lai gan Tartu un Dienvidigaunija jau ir populārs galamērķis daudziem Latvijas iedzīvotājiem, joprojām nav paziņots par pasažieru vilcienu satiksmes starp Rīgu un Tartu atsākšanu, kas 2024. gadā neapšaubāmi būtiski palielinātu apmeklētāju skaitu. Tartu mērs Urmass Klāss nevarēja iepriecināt ar labām ziņām, kad LSM viņam jautāja par vilcienu satiksmes atjaunošanu. Viņš norādīja, ka vēl jānotiek sarunām valdību līmenī.
"Tā ir viena no svarīgākajām prioritātēm, bet es ceru, ka mūsu valdības izstrādās lēmumu šajā jautājumā," sacīja Klāss.
Pagaidām Latvijas iedzīvotājiem būs vai nu jādodas uz ziemeļiem ar savu transportu, vai arī jāizmanto kāds no autobusu reisiem no Rīgas, kuru skaitu ir solīts palielināt.
19. oktobrī tika oficiāli prezentēta kultūras galvaspilsētas programma, un tas norisinājās 100 dienas pirms programmas atklāšanas. Par godu tam notika koncerts "Simt nakšu un dienu līdz izdzīvošanas mākslām", kas tika rādīts nacionālajā televīzijā. Koncertā uzstājās tādi mūziķi kā Alika Milova, Mari Kalkuna un Marisa Pihlapa, kā arī mūziķis un producents NOËP, kurš izpildīja jaunu dziesmu "Young Blood City" – "Tartu 2024" oficiālo himnu.
Sasalstošais lietus un sniegs koncerta laikā nespēja sabojāt garastāvokli skatītājiem. Tomēr tas bija savlaicīgs atgādinājums – lai cik abstraktas un cēlas būtu kultūras galvaspilsētu popularizētās koncepcijas, šādu plaša mēroga pasākumu rīkošanā nekādi neiztikt bez praktiskās loģistikas un mazliet veiksmes.
Vairāk informācijas par to, kas sagaidāms no "Tartu 2024", oficiālajā vietnē un "Facebook" lapā.
