Konferencē spilgtākie literatūrzinātnes, folkloristikas, filozofijas, mākslas vēstures pētnieki, atmiņas institūciju pārstāvji un Imanta Ziedoņa laikabiedri runās par dažādām dzejnieka darbības jomām. Referātos būs aplūkoti dzejnieka un filozofijas, dabas, garīguma un latviešu folkloras saskares punkti. Piecās darba sesijās referenti analizēs dzejnieka veikumu sabiedriskajās aktivitātēs, atdzejotāja lomā, atstāto mantojumu muzeju kolekcijās un akcentēs Imanta Ziedoņa ideju turpināšanās mūsdienās.
Priekšlasījumu sesijās referēs un diskutēs dažādu nozaru speciālisti, piemēram, uzņēmēja Baiba Rubesa, modes māksliniece Asnāte Smeltere, vēsturnieks Gustavs Strenga, mūziķis Jānis Holšteins-Upmanis, etnomuzikologs Valdis Muktupāvels, filozofs Artis Svece, muzejniece Agrita Ozola, literatūrvēsturniece Andra Konste, rakstnieks Ēriks Hānbergs un citi.
29. septembra konferenci varēs vērot tiešsaistē Ziedoņa muzeja un LU LFMI sociālo tīklu profilos "Facebook" un "Youtube".
"Ziedoņa deviņdesmitgadei veltītā zinātniskā konference ir nozīmīgs solis Imanta Ziedoņa atstātā kultūrvēsturiskā mantojuma pētniecībā. Paredzu, ka interesanti būs ne tikai pētniekiem un muzeju nozares speciālistiem, bet sabiedrībai kopumā. Ziedonis formējis ne tikai modernas latvietības dzīvesziņu, bijis aktīvs sabiedriskais darbinieks, dzejnieks, bet arī dedzīgi apceļojis Latviju, izzinājis, sarunājies un rakstījis par cilvēkiem dažādās pasaules malās," par konferenci stāsta Ziedoņa muzeja vadītāja Rūta Šmite.
Konferences nosaukums aizgūts no I. Ziedoņa raksturojuma par selekcionāru Pēteri Upīti. Ziedonis atklāj Upīša smalko augu un to sēklu "programmēšanu", kas joprojām nes augļos. Šāds epitets lieliski raksturo arī pašu Imantu Ziedoni, apjaušot dzejnieka spēju atstāt ietekmi sabiedrībā gan savā laikā, gan mūsdienās, teic konferences rīkotāji.
