Iespaidīga, stiklota vitrīna, kas izcelta no muzeja – šāds salīdzinājums no Valmieras muzejniekiem izskan atklāšanas reizē, kad stiklotajā korpusā tiek aicināti pirmie apmeklētāji. Te iekārtota daļa no jaunās ekspozīcijas "de Woldemer", un to apskatīt dodamies kopā ar Valmieras muzeja Vēstures nodaļas vadītāju Lieni Rokpelni.
"Šajā jaunajā korpusā ir stāsts par Valmieras pili, jo tas ir objekts, no kā arī visa pilsēta lēnām sāk izaugt un kļūst par tādu varenu, spēcīgu viduslaiku pilsētiņu šeit, Livonijā. Visa ekspozīcija būtībā ir veidota tā, ka savijas jaunais ar veco," stāstu par ekspozīciju iesāk Rokpelne.
Stiklotais korpuss ir uzbūvēts virs mūra un līdz ar to kļūst arī par daļu no ekspozīcijas.
"Tāda ir arī doma, ka šis stiklotais apjoms, šis stiklotais korpuss nekādā veidā neaizsedz to, kas mums ir saglabājies no pils," uzsver Rokpelne.
Ekspozīciju veidojuši Valmieras muzeja jaunie vēsturnieki, tās nosaukuma pamatā ir Lienes Rokpelnes atklājums par Valmieras vārda izcelsmi. Viņa skaidro: "Man bija iespēja doties uz Lībekas arhīvu, tur arī atradās senākais ģerbonis, uz kura tad arī ir šis senākais nosaukums "de Woldemer". Lai gan mums bija zināms šis vārds, bet mēs kaut kā neiedomājāmies, ka tas patiešām ir tas senākais zināmais."
Ekspozīcija par Valmieras vēsturi stāsta arī citus dažādus interesantus faktus, kas iepriekš nav bijuši zināmi vai nav akcentēti.
Liene Rokpelne turpina: "Valmieras hronika, kas ir tāds nedaudz āķis, kurš ir kā grāmatu plaukts – tev nav jāizlasa visa Valmieras vēsture, bet varbūt kāds no šiem faktiem tevi uzrunā un aicinās pēc tam doties ekspozīcijā un uzzināt kaut ko vairāk. Piemēram, Valmieras rāte pret jūras laupītājiem, – tas, manuprāt, ir gana uzrunājošs, ka Valmieras rāte palīdzēja Hanzai cīnīties pret jūras laupītājiem; viņi finansē, viņi apstiprina, ka viņi kopā ar Cēsīm palīdzēs cīnīties pret šiem jūras laupītājiem, kuri laupa preces, kas nāk arī uz Valmieru."
Jaunā ekspozīcija veidota tā, lai apmeklētājam arī pašam būtu iespēja darboties, un šim nolūkam pie ieejas tiek izsniegta interaktīvā atslēga, ar kuras palīdzību var uzzināt konkrētā stenda stāstu.
"Katrs apmeklētājs pie ieejas saņems tādu plastikāta atslēgu, ar kuru varēs atslēgt šos pilsētas noslēpumus, būs iespēja katram izmēģināt, kā ir atslēgt pilsētas vēsturi," skaidro Rokpelne.
Reizē ar jaunā korpusa celtniecību noritēja arī Valmieras vecākās koka ēkas – Vecās aptiekas – restaurācija, tajā tagad atrodas ekspozīcijas turpinājums, kurā var nokļūt no stikla korpusa.
Liene Rokpelne ved tālāk ekspozīcijā: "Slepenā eja, un mēs nonākam pavisam citā pasaulē. Šī ir Valmieras senākā, vecākā koka dzīvojamā ēka, jo baznīca, protams, ir senāka. Ēka ir atgriezusi savu agrāko, vēsturisko izskatu, tādu, kāds tas bija 18. gadsimtā – mazas telpiņas, mazi lodziņi. Te ir stāsts par tiem amatniecības veidiem, par kuriem mums ir vairāk pierādījumu no arheoloģiskajiem izrakumiem."
Valmieras vecpilsētas pārvērtības bija ne vien vērienīgs projekts, bet arī sarežģīts, jo savas korekcijas viesa vēsturiskā vide. Arī pats sākums bija sarežģīts, jo bija daudz valmieriešu iebildumu par to, ka kaut kas tiks būvēts uz vecajiem mūriem, un jautājumu – vai vajag iejaukties vecpilsētā ar kaut ko mūsdienīgu. Arī speciālistu vidū, kā stāsta Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, bija ne viena vien karsta diskusija: "Mums jāskatās uz katru konkrēto objektu, katru konkrēto gadījumu. Piemēram, ja mēs domājam par Rundāles pili, tad tas, kas tur ir, oriģinālais, autentiskais, tad ar to pietiek un tādus mūsdienu papildinājumus nevajag. Skatoties uz Valmieras situāciju, ka Valmieras centrs tik daudz ir cietis kara laikā un tik daudz ir vēlāku laiku arhitektūras un arī nekvalitatīvas arhitektūras un dažādu laikmetu uzslāņojumu, tad tas ir tas iemesls, kāpēc var atļauties šajā vietā mūsdienu arhitektūras un dizaina papildinājumus. Protams, tā ir ļoti liela atbildība, jo, ja mēs kļūdāmies, tad mēs sabojājam to vēsturisko vērtīgo, kas mums ir no iepriekšējām paaudzēm mantojumā palicis pāri. Es domāju, ka Valmiera var rādīt priekšzīmi daudzām citām vietām Latvijā ar šo objektu."
"Katrs gadsimts Valmieras senpilsētas sejā ir atstājis kaut kādas savas pēdas, šis gadsimts nav izņēmums, un šīs jaunās, modernās pilsētbūvnieciskās kvalitātes ir ienākušas senpilsētas sejā," vērtē Valmieras muzeja direktore Iveta Blūma, viņa atzīst, ka viennozīmīgi muzejs ir ieguvējs: "Trīs gadu garumā ir notikuši ļoti vērienīgi būvdarbi, ir restaurēts ziemeļu-rietumu korpuss, ir arheoloģiskie izrakumi notikuši, ir notikuši dažādi pētniecības pasākumi, uzcelts jaunais stiklotais apjoms, restaurēta tautā tā dēvētā Vecās aptiekas ēka, labiekārtota visa pils teritorija, un muzejs šajā gadījumā ir vislielākais ieguvējs. Tas dos mums iespēju sniegt arvien jaunus pakalpojumus. Finansējums vairāk nekā 4 miljonu apjomā – tā ir ļoti nopietna un nozīmīga finanšu dotācija muzeja attīstībai."
Stikla ēkas ārtelpa apmeklētājiem ir pieejama visu diennakti, kad var izstaigāt zem tās esošos pils mūra labirintus un apskatīt arī metālā atlieto pils maketu.
