Papildus finansējums nozares prioritātēm ir 30,1 miljons. Darba samaksas pieaugumam atvēlēti 8 miljoni, un tas ļaus vidējo atalgojumu nozarē celt no 930 līdz 1040 eiro. Lai gatavotos 2023. gada Dziesmu un deju svētkiem, kad svinēsim tradīcijas 150-gadi, tiks izlietoti 4 miljoni, bet jaunu kultūras produktu radīšanai caur Valsts kultūrkapitāla fondu – 3 miljoni. 3 miljoni atvēlēti arī kultūras mantojuma ēku un pieminekļu saglabāšanai un atjaunošanai. Jauna satura veidošana medijos ar Mediju atbalsta fonda palīdzību būs pieejami papildus 2,6 miljoni, bet jauna kino tapšanai – 2 miljoni. Lai nākamajā gadā turpinātu iniciatīvu “Latvijas skolas soma”, no valsts budžeta tai tiks doti 2,5 miljoni, bet augstākās kultūrizglītības kapacitātes stiprināšanai atvēlēti 700 tūkstoši eiro. Lai veicinātu Latvijas starptautisko atpazīstamību un gatavotos Frankfurtes grāmatu tirgum un izveidotu vizuālo mākslu reprezentējošu izstādi, no valsts budžeta tiks tērēti 400 tūkstoši.
Saeima, apstiprinot budžetu galīgajā lasījumā, pieņēmusi lēmumu samazināto PVN likmi 5% apmērā piemērot gan visai grāmatniecības nozarei, gan arī elektroniskajiem izdevumiem un elektroniskajiem medijiem.
Līdz 2022. gada 31. decembrim pagarināts arī pašreizējais autoratlīdzības nodokļu režīms, ko bija plānots mainīt līdz ar nākamā gada 1. janvāri. Tas nozīmē, ka 2022. gadā nereģistrēti autoratlīdzības saņēmēji var turpināt strādāt ar esošo nodokļu likmi 25% un līdzšinējo grāmatvedības kārtību.
KONTEKSTS:
Saeima otrdien, 23. novembrī, atbalstīja 2022. gada valsts budžetu un ar to saistītos likumprojektus. Konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 12,4 miljardi eiro. Tādējādi budžeta deficīts plānots 1,62 miljardi eiro jeb 4,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Plānots, ka Latvijas IKP nākamgad pieaugs par 5%.
