Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Klajā nācis albums ar Kārļa Lāča mūziku

Kultūras nozarei šogad par 30,1 miljonu eiro vairāk nekā pērn

Mazliet biezāks naudas maks un bažas par nodokļu reformu – ko jaunais gads sola kultūrai?

Jauns gads sācies ar mazliet biezāku naudas maku kultūras nozarē – būs lielāks Kultūras ministrijas budžets un Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums. Tiesa, Radošo savienību padomē norāda, ka to izjutīs tikai atsevišķas kultūras jomas. Vienlaikus bažas joprojām rada uz gadu atliktā autoratlīdzību reforma.

Kultūras ministrijas budžets šogad sasniedz vairāk nekā 221 miljonu eiro, un tas ir par 30 miljoniem eiro vairāk nekā pērn, solot pienesumu dažādām jomām, tostarp arī kultūras iestāžu darbinieku algām.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) norādīja, ka šoreiz finansiālu pieaugumu ir izdevies panākt visur, kur bijis plānots: "Situācijā, kurā viss kļūst arvien dārgāks un kultūras nozares atalgojums joprojām tikai dzenas pēc vidējā atalgojuma sabiedriskā sektorā, tas man bija ļoti būtiski. Tā bija prioritāte numur viens. Savukārt prioritāte numur divi mana budžeta kontekstā saucas "nacionālā identitāte", kas sastāvēja no trīs sadaļām – Dziesmu un deju svētku kustība, nacionālais kino un nacionālā grāmatniecība."

Nozīmīgāko atspaidu 8 miljonu eiro apmērā šogad iegūs valsts kultūras iestādēs strādājošie algu palielinājumu formā. 4 miljoni eiro piešķirti, lai gatavotos Dziesmu un deju svētku simtpiecdesmitgades norisei, 2,5 miljoni eiro dažādiem klātienes un tiešsaistes pasākumiem skolēniem, kā arī 2,6 miljoni eiro jauna mediju satura veidošanai.

Latvijas Radošo savienību padomes ģenerālsekretārs Haralds Matulis, komentējot algu pieaugumu, uzsvēra:

"Ja mēs paskatāmies, cik cilvēkiem par cik palielināsies, tad tas ir ap 100 eiro dažiem tūkstošiem cilvēku – pa īstam dzīve nevienam ļoti nemainīsies."

Nozīmīgs finansējuma pieaugums par teju trešdaļu jeb 3 miljoniem eiro gaidāms Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) projektiem, kuri tostarp nodrošina līdzekļus arī nevalstiskajā sektorā strādājošiem. Nauris Puntulis skaidroja: "Mēs šobrīd esam spēruši tikai pirmo soli, mēs šogad esam pie jauna Kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeļa, kas mums deva to pirmo palielinājumu par 1,3 miljoniem, taču mēs esam vienojušies, ka no 2023.–24.gada mēs lēnām atgriežamies pie tiem finansēšanas procentiem, kuri sākotnēji bija paredzēti VKKF, lai pakāpeniski sasniegtu un tuvotos tam līmenim, kā tiek atbalstīts VKKF Igaunijā."

Latvijas Radošo savienību padomē gan norāda, ka realitātē budžeta pieaugumu neizbēgami apēdīs inflācija, tāpēc priecāties par pieaugumu var, bet piesardzīgi. Un, lai arī naudas kopumā būs vairāk, atsevišķas nozares to nejutīs.

"Tās nozares, kurās ir šī institūcija, institucionālā struktūra, saņem vairāk nekā tās nozares, kurās nav. Ja mēs paskatāmies uz vizuālo mākslu – tur mēs šādu pielikumu neatrodam vai arī atrodam varbūt 100 tūkstošus," uzsvēra Haralds Matulis.

Papildu finansējums 2 miljonu eiro apmērā piešķirts arī jauna kino tapšanai, kas tiks sadalīts starp vairākiem projektiem, tāpēc drīzāk būs nevis liels atspēriens, bet maza uzkoda nozarei.

Pozitīvi vērtējama arī 5% samazinātā PVN likme grāmatniecībai un elektroniskajiem izdevumiem, kā arī dalība Frankfurtes grāmatu tirgū, taču bažas joprojām rada atliktā autoratlīdzību reforma. Sarunas ar Finanšu ministriju līdz šim nevedās, un arī izveidotā darba grupa Radošo savienību padomes ieskatā nesekmēja risinājumus.

Haralds Matulis ieskicēja situāciju: "Kultūras nozarē tas ir ļoti tipiski, ka cilvēks strādā kaut kur par darba algu, un tad viņam ir projekti, kur ir kaut kāda maza atlīdzība. Nu un tad par to, ka es saņemu 100 eiro atlīdzību kādā projektā kā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājs, man atņem visos tos atvieglojumus algai. Tas ir tas, ko mēs iezīmējām Finanšu ministrijai – tas MUN režīms būtu ok, bet noņemiet šos te apgrūtinājumus. Viņi nebija gatavi to darīt."

"Tā sajūta ir, ka Finanšu ministrija ir pārāk cieta savās pozīcijās un nedzird ne saprātīgus, ne kādus argumentus, un tas, kas šobrīd tika pieņemts, tas kompromiss ir zināms atvieglojums, ka vēl gadu tas režīms paliek spēkā, bet jautājums, kas būs pēc tam," sprieda Matulis.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt