Arhitektūra, kas izbūvēta pirmās brīvvalsts laikā, Kauņai kalpojot par pagaidu galvaspilsētu Lietuvā, atrodas pilsētas centrā. Tieši pagaidu galvaspilsētas statuss bijis izšķirošs Kauņas izaugsmei un arhitektūras attīstībai, atzīmēts UNESCO aprakstā par pilsētu.
Toreiz, nepilnu 20 gadu laikā, Kauņa kļuva par modernu pilsētu, kuras pamatu veidoja mūsdienīga pilsētplānošana un dažādas arhitektūras asimilācija. 1500 no kopumā 6000 ēkām, kas Kauņā uzceltas periodā no 1919. līdz 1939. gadam, atrodas UNESCO kultūras mantojumā iekļautajā teritorijā.
Pamatojuma kritēriji šāda statusa piešķīrumam bijuši – 1) nozīmīga cilvēcisko vērtību apmaiņa un 2) noteikta veida piemērs, kas ilustrē nozīmīgu posmu cilvēces vēsturē.
Lēmums pieņemts pirmdien, 18. septembrī, Saūda Arābijas galvaspilsētā Rijādā notiekošajā UNESCO Pasaules mantojuma komitejas 45. sesijā. Dienu iepriekš paziņots arī par Kuldīgas vecpilsētas iekļaušanu sarakstā.
Šobrīd UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļauti 1189 objekti visā pasaulē. To vidū ir lielais Ķīnas mūris, Ēģiptes piramīdas, Maču Pikču senpilsēta Peru, Atēnu Akropole un daudzas citas vietas. Sarakstā iekļauts arī Strūves ģeodēziskais loks visās trīs Baltijas valstīs, Rīgas, Viļņas un Tallinas vecpilsētas, kā arī Kuršu kāpa un Kernaves arheoloģiskais komplekss Lietuvā. Sarakstā pārstāvētas 166 valstis un 45 pārrobežu objekti.
