ĪSUMĀ:
- Jaunās Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktores Ilzes Zariņas darba virsmērķis ir popularizēt Ogri.
- Ilze Zariņa izvairās no pirmās tikšanās ar kolēģiem Latvijas Muzeju padomē, norādot, ka nevēlas otru darba interviju.
- Latvijas Muzeju padome vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu aicināt pašvaldību noteikt Ilzei Zariņai pārbaudes laiku, kurā izvirzīt konkrētus sasniedzamos darba rezultātus.
- Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka Ogres pašvaldības un novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa (Nacionālā apvienība) interesēs ir panākt, lai Ilze Zariņa demonstrētu lielisku sniegumu jaunajā amatā.
- Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka uzsver, ka labam vadītājam ne vienmēr ir jābūt nozares profesionālim.
Ilzei Zariņai pirmā nedēļa Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktores amatā
Ir otrdienas rīts, kad jaunajai Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktorei tiek ierādītas viņas jaunās darba telpas. "Es jūtos satraukta, jūtos darbīga un gribu visu darīt, sākt pildīt savus pienākumus, iepazīties ar vidi, cilvēkiem," savās sajūtās ar "Kultūršoku" dalās Ilze Zariņa.
Līdzšinējā eksotisko deju centra "Alegria" direktore ar maģistra grādu jurisprudencē bija vienīgā, kura pieteicās Ogres pašvaldības izsludinātajā konkursā. Pašvaldība potenciālajiem pretendentiem bija devusi tikai dažas dienas, lai pieteiktos uz posteni, kurš atbrīvojās pavasarī, iepriekšējai muzeja direktorei Evijai Smiltniecei pašai uzsakot darbu pēc skandāla, ko izraisīja novada domes vadītāja Egila Helmaņa vēlme Ogrē izrādīt sankcijām pakļautā miljardiera Pjotra Avena porcelāna kolekciju. "Mēs būtu laimīgi, ja būtu vairāk pretendentu, bet diemžēl vairāk pretendentu nebija, nu tad tāpēc nācās vērtēt to, kas ir," atzīst Ogres novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Špakovskis. Viņš ir pārliecināts, ka konkursa pagarināšana citus rezultātus nedotu.
Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule uzskata, ka tieši īsais pieteikšanās laiks ir bijis par pamatu citu pretendentu neesamībai: "Saprotu pašvaldības steigu un vēlmi ātri tikt pie muzeja direktora, ņemot vērā šo situāciju, kad direktora nav, muzejam ir jāstrādā.
Bet sešas vai septiņas dienas, cik nu tur bija dotas, lai uzrakstītu šo eseju, izstrādātu vīziju, nākotnes redzējumu, to, es domāju, neviens profesionālis pat arī nevarētu izdarīt,
jo tur tomēr nepieciešams iepazīties ar muzeja specifiku, izpētīt līdzšinējo darbības veidu un to uzstādījumu, lai varētu kaut kā prezentēties, ko tad es darīšu, kas tad būs mans tālākais ceļš kopā ar muzeja komandu."
Ilze Zariņa vēlas strādāt tā, lai cilvēki brauktu uz Ogri
19 no 20 Ogres pašvaldības deputātiem nobalsoja par Ilzes Zariņas apstiprināšanu amatā. Viņas iesniegtā vīzija bija ļoti tuva pašu pašvaldības deputātu jau vasaras sākumā apstiprinātajam muzeja restrukturizācijas plānam, kas Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētājā Zanē Grīnvaldē vieš aizdomas, vai Ilzes Zariņas vīziju nav būtiski ietekmējuši citi dokumenti saistībā ar muzeja attīstību nākotnē: "Šīs ir tās stratēģijas, Ogres Vēstures muzeja stratēģijas lietas, kas bieži vien parādās akreditācijas dokumentos un reizēm liek uzdot jautājumu, vai tas pieejams personai no malas, kura iesniedz savus dokumentus konkursa kārtībā. Tad mēs, manuprāt, arī nupat kā redzējām, tas labi sakrīt ar Ogres novada pašvaldības vēlmi, kādu viņi vēlas redzēt Ogres muzeju. Un tas pats tiek ierakstīts šajā stratēģijā, bet tad, kad – manuprāt, ikviens ir redzējis interviju, kur pavaicā, kas ir Nacionālais muzeja krājums, un cilvēks nespēj atbildēt pat uz ļoti vienkāršu jautājumu, par ko ir rakstījis savā stratēģijā, un uz to atbildi nevar sniegt, tad
tas man liekas jau pirmais signāls, ka, iespējams, šī vēstule vai šī eseja, kā mēs tagad viņu saucam, nav pašas rakstīta."
Jaunā direktore "Kultūršokam" stāsta, ka viņas darbības mērķis ir popularizēt Ogri: "Tas ir tāds ļoti tālejošs jautājums, man ir pirmās minūtes šeit, šajās telpās, un šis jautājums ir… ja mēs runājam par muzeja stratēģiju, tad stratēģijas plāns ir vidēja termiņa, stratēģijas plāns ir izstrādāts un arī ar to es iepazīstos šobrīd. Mana pārziņa būtu popularizēt Ogres novada personības un strādāt uz to, lai… Ogres novads šobrīd ir populārs Latvijā, cilvēki brauc, viesojas, un viņi grib redzēt. Es gribu panākt ar muzeja darbību, lai tas notiktu arī turpmāk, lai būtu interesanti, lai šī gājēju iela visos svētkos būtu pilna ar cilvēkiem, ar smaidīgiem, ar bērniem, lai cilvēki neaizbrauc no Latvijas."
Nozares speciālisti apšauba Zariņas piemērotību amatam
Muzeja nozares vidū pamatīgas šaubas par jaunās direktores izpratni par darbu, ko viņa uzņēmusies veikt, raisīja jau Zanes Grīnvaldes pieminētais Ogres novada domes sēdes video, kurā Ilzei Zariņai ir grūtības atbildēt uz jautājumu, kas ir Nacionālais muzeja krājums. Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule, kura no 2002. gada līdz 2015. gadam vadīja Ogres muzeju, savas emocijas neslēpj: "Tā pirmā sajūta bija ļoti liels apmulsums, es teiktu, pat tāda zosāda, jo tā ir lieta, kas ir tāda muzeja darba ābece. Zinot to komandu, nu jau jāsaka – bija, tie cilvēki būtu spējīgi un joprojām ir spējīgi realizēt šo darbu, bet tādi droši vien profesionāļa vadībā, kurš varētu uzstādīt šīs profesionālās prasības, vīzijas un redzējumus.
Šobrīd tā sajūta ir tāda kaujas lauka sajūta vai izdedžu sajūta priekšā, bet nu jāskatās un jācer, ka tāpat kā Parīzes Dievmātes katedrāli atjauno, tā varbūt paies kāds laiks…"
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Laikmetīgās kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule uzsver, ka šajās šaubās par Ilzes Zariņas piemērotību amatam neesot nekā personiska: "Ilzi Zariņu es pazīstu, esam arī bijušas kopā, patīkams cilvēks, es vēlu visu veiksmi, bet Ogres pašvaldība, it īpaši Egils Helmanis kaut kā tomēr mani ir aizskāris un arī manus amata brāļus, tīri profesionāli. Un kāpēc? Tāpēc ka, viņuprāt, muzejā var strādāt da ikviens. Helmanis šādā veidā pauž ļoti zemu novērtējumu kultūrai kopumā, man pat bija brīnums, kāpēc tad viņš nedziedāja "Lāčplēsī", ja viņš domā, ka tas ir tik vienkārši būt kultūrā, redz, tomēr saprata, ka dziedāt vajag mācīties. Bet kāpēc nevajag mācīties muzeju, kāpēc šķiet, ka to var visi?"
Prasību pēc pieredzes pašvaldības acīs pārspēj interese par vēsturi
Astrīda Rogule neuzskata, ka šajā gadījumā "āzis ir iecelts par dārznieku": "Nē, vienkārši ir šī abpusējā neizpratne. Ir Ogres pašvaldība, ir pretendents, kuri nesaprot, ko viņi dara un ka muzejā nav tik vienkārši." Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka pašvaldībai ir visas tiesības iecelt "āzi par dārznieku": "Jūs atceraties taču, Romā zirgs tika pataisīts par senatoru. To izdarīja viens no imperatoriem (Kaligula – aut. piezīme). To var izdarīt, ja tev ir vara. Būtībā jau tāda muzeja vadītāja iecelšana šādā pašvaldības muzejā ir pašvaldības iekšējās kārtības un iekšējās politikas jautājums.
Un tas cilvēks var būt gan no Luvras, gan no Ermitāžas, bet, ja viņu būs iecēlis Helmanis, viena daļa cilvēku noteikti teiks, ka viņš nekam neder, jo viņu ir iecēlis Helmanis,
un tas ir absolūti normāli, ja mēs paskatāmies arī to ažiotāžu un to, kādā veidā notika process ar atstādināšanu, un visi tie piketi – kur cilvēki no Rīgas brauca, es domāju, ka viena daļa cilvēku nekad nav bijuši tajā muzejā, bet viņi brauca runāt par faktu, par politisko procesu, nevis par muzeju."
Izsludinātajā muzeja direktora vakancē kā priekšnoteikums pretendentam bija triju gadu muzeja darba pieredze. Ilzei Zariņai tādas nav. "Kultūršokam" jaunā Ogres muzeja direktore atklāj, kāpēc tomēr viņai šis amats bija interesants, lai uz to pieteiktos: "Es esmu 23 gadus strādājusi pie kultūrvērtību saglabāšanas, veidojot savu deju skolu, mūsu deju skolu, veidojot deju horeogrāfijas, krājot, veidojot koncertus, kultūras pasākumus, flamenko ir UNESCO sarakstā, es esmu bijusi seminārā un apmeklējusi, mācījusies kultūras mantojuma saglabāšanu, un šī ir tā iespēja, un man arī, piedodiet, ir šie gadi, kad mani interesē vēsture, mani interesē šo pagātnes liecību saglabāšana nākotnei. Un šī ir fantastiska iespēja to darīt!"
Ilze Zariņa pirmo iespēju iepazīties ar kolēģiem no citiem muzejiem neizmanto
Ar jauno Ogres muzeja direktori vēl kandidātes statusā vēlējās iepazīties arī Latvijas Muzeju padome. Ilze Zariņa sēdē neieradās, argumentējot, ka neviens normatīvais akts nenosaka, ka kandidātam jāatbild uz padomes jautājumiem. Latvijas Muzeju biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Grīnvalde atzīst, ka ir liela neziņa par to, kā tālāk veidosies Ogres muzeja profesionālā darbība: "Muzeju nozare nav tik plaša. Mēs neesam tik daudz profesionāļi, lai viens otru nepazītu. Un, ja cilvēks neierodas jau uz pirmo Muzeju padomes sēdi, kur tā ir ļoti laba iespēja iepazīt savus turpmākos kolēģus, tas arī mums liek pārdomāt, kāda ir šī attieksme pret muzeja darbu." Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule pieļauj, ka pārskatāmā Muzeju padomes darba vēsturē šis ir pirmais gadījums, kad kandidāts neierodas sasveicināties ar kolēģiem un uzklausīt laba vēlējumus: "Varbūt bija kādi ļoti objektīvi iemesli, bet visdrīzākais – tur nebija gatavības tādai profesionālai sarunai, un tas vien jau radīja tādu sajūtu, ka tā ir faktiski necienīga attieksme.
Lasot šajos pieteikumos vēlmi komunicēt ar muzeju nozari, sarunāties ar muzeju nozares profesionāļiem, nu šis nebija tas labākais veids, kā uzsākt šo sarunu."
Lai arī Ilze Zariņa pašvaldības pārstāvim bija norādījusi, ka nevēlas otru darba interviju, un izvairīšanās no iepazīšanās ar nozares kolēģiem likusi Muzeju padomei pieņemt vienbalsīgu lēmumu saistībā ar jauno Ogres muzeja direktori. Muzeju padome aicinājusi Ogres novada pašvaldību Ilzei Zariņai noteikt pārbaudes laiku un noteikt konkrētus muzeja darbībai un attīstībai būtiskus uzdevumus un sasniedzamos rezultātus.
Pašvaldība devusi Ilzei Zariņai trīs mēnešus laika sevi pierādīt
Ogres novada pašvaldības izpilddirektors Pēteris Špakovskis norāda, ka pārbaudes laiks jaunajai direktorei ir tieši tāds pats kā katram jaunam darba ņēmējam – trīs mēneši: "Viņai būs iespēja pierādīt sevi, izpildīt uzliktos uzdevumus, un tad arī mēs varēsim komentēt, kā lietas virzās. Bet es domāju, ka ir cerīgi."
Politologs Filips Rajevskis ir pārliecināts, ka dome neļaus Ilzei Zariņai laiskoties:
"Es domāju, ka pašvaldībai ir svarīgi, lai šis muzejs eksistētu un darbotos, un pats galvenais – darbotos veiksmīgāk, nekā tas darbojās pie iepriekšējās vadības.
Ja viņš būs neveiksmīgāks, tad tiks teikts – nu, Helmani, ko tu te sadarīji, sačakarēji tikai labu muzeju. Tāpēc viņa interese ir tikai viena, lai jaunā vadītāja vadītu šo muzeju labāk nekā pie iepriekšējās, lai viņš varētu uz vēlēšanām pateikt – redziet, es nomainīju, es izdarīju savu lēmumu, ieliku jaunu cilvēku, un paskatieties, kā šis muzejs ir sācis labāk strādāt. Viņam nav vienalga, viennozīmīgi – nē."
Domes novada priekšsēdētāja Egila Helmaņa atbildes uz iesniegtajiem jautājumiem "Kultūršoks" izšķīrās nepubliskot, jo redakcija negrasās pakļauties vietējās vēlētās amatpersonas prasībai citēt lappusi garās atbildes tikai neīsinātā veidā, jo uzskata, ka politiķis šādā veidā iejaucas neatkarīga medija satura veidošanā.
Tikmēr Ilzei Zariņai pirmajos mēnešos neviens medusmaizi neprognozē.
Labs vadītājs ne vienmēr ir nozares profesionālis
Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Andris Sauka uzskata, ka ne vienmēr nozares profesionālis būs labāks direktors nekā profesionāls vadītājs: "Ja augstskolā, kultūras iestādē, teātrī – mums ir vairāki piemēri, diezgan skaļi piemēri, par ko esam dzirdējuši, kad ienāk cilvēks no malas, kas īstenībā daudz vairāk tai organizācijai var dot, bet netiek uzskatīts par savējo, tad tur ir jautājums, kas tur notiek, kādā veidā beigās tā ķīmija organizācijā saliekas. Bet parasti šādiem cilvēkiem sākums ir ārkārtīgi grūts, jo viņus, kā likums, nepieņem, uzskata, ka tu neko nesaproti."
Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule piekrīt, ka direktors var būt tikai administratīvs vadītājs, ja viņam ir spēcīga profesionāļu komanda: "Pašvaldības muzejs, kurā šī komanda ir ļoti šaura, un pašvaldības muzejos funkcijas ir ļoti daudz tādas, kas pārklājas, un darbinieki dara vairākas funkcijas, viņi nav šauri specializēti, tad tieši šim vadītājam ir jābūt tam, kurš redz šo lauku kopumā un redz tās galvenās atbildības jomas, kas ir tie balsti, sliedes, uz kurām tas muzeja vagons ripo, un virzīt viņu profesionāli."
Arnis Sauka norāda, ka piemēri pasaules vēsturē ir dažādi, bet labam menedžerim, lai iekļautos jaunā vidē, daudz laika nevajag: "Cik esmu runājis ar lieliskiem vadītājiem, viņi staigā no vienas nozares uz otru, viņi parasti arī saka – tā nav nekāda raķešu zinātne – tu vari saprast diezgan ātri, mēneša laikā, ja gribi, to specifiku. Un arī spēt orientēties aptuveni tajā nozarē. Ja nē, tad atstāj no iekšējās vides kaut kādus vietniekus, kas palīdz.
Vadītājam nav jābūt ekspertam nozarē, bet gan jāvada procesi, kas ļauj uzņēmumam attīstīties.
Politologs Filips Rajevskis uzskata, ka šajā situācijā Ogres muzejam vajadzīgs cilvēks, kas padara muzeju par nozīmīgu vietu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem: "Jābūt cilvēkam, kurš māk uzbūvēt komunikāciju, nevis tas, kas vienkārši atsēž muzejā un stāsta, ka viņš, piemēram, būvē krājumus, kas arī ir vajadzīgs, bet nerūpējas par to, lai muzejs būtu apmeklēts un populārs cilvēku vidū. Ja nenāk, nepērk biļetes, neinteresējas, nozīmē, ka esi miris mūsdienu situācijā. Muzejs ir šovbiznesa sastāvdaļa, no tā nevar izvairīties."
Kamēr muzeju nozare cer, ka Ilze Zariņa pieteiksies kursam "Muzeju darbības pamati", pati direktore atzīst, ka viņu ārpus pašvaldības deputātu balsojumi, tieši neiesaistīto personu viedokļi neinteresē: "Es vispār nelasu komentārus, jo es daru savu darbu, kā teica Ziedonis – es daru savu darbu, jūs dariet savējo. Viss."
KONTEKSTS:
Ogres novada pašvaldība jūlijā organizēja atklātu konkursu uz Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktora amatu. Pieteikšanās termiņš konkursā bija sešas darba dienas, un, saskaņā ar pašvaldības sniegto informāciju, amatam pieteicās viens pretendents.
Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktora amats kļuva vakants pēc tam, kad 17. aprīlī īsi pirms Ogres novada domes ārkārtas sēdes, kurā bija plānots lemt par Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktores Evijas Smiltnieces atstādināšanu no amata uz laiku, viņa pašvaldībai uzteica darbu.
Ogres novada pašvaldības vadības konflikts ar muzeja darbiniekiem sākās februārī, kad muzeja darbinieki atklātā vēstulē iebilda pret domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa (Nacionālā apvienība) ieceri rīkot Krievijas oligarham Pjotram Avenam piederošas porcelāna kolekcijas izstādi muzejā.
Pēc šī soļa, kā norādīja muzeja darbinieki, sākušās pašvaldības sankcijas pret muzeju – no muzeja telpām uz citām vietām pārcelti iepriekš plānotie pasākumi, muzejam aizliegts pašam komunicēt ar sabiedrību, un līdz 21. februārim nebija saskaņots šī gada izstāžu plāns muzejā, kaut arī muzejs pašvaldībai to iesniedzis jau pagājušā gada augustā.
Tāpat pašvaldība bija liegusi rīkot sapulci Ogres muzeja atbalstam, tomēr pēc atkārtota pieteikuma saņemšanas mītiņa dienā kļuva zināms, ka sapulces rīkošana atļauta. Mītiņā pulcējās aptuveni 200 cilvēku. Pastāv bažas par to, ka Ogres pašvaldība ierobežo iedzīvotāju pulcēšanās brīvību, vērtējot domes sākotnējo lēmumu aizliegt vietējai biedrībai rīkot sapulci, secināja tiesībsargs.
