"Laikos, kad prasās pēc gaismas, ar mums notiek brīnumaina situācija. Veidojot Purvīša muzeja stratēģijas stūrakmeņus, veicot pētniecības darbu, nonācām Cēsu novada Skujenes pagasta māju "Gravas" apkārtnē, kur zem sena nogāzta ozola varētu būt zemē iegrimis Garlība Merķeļa akmens rakstāmgalds. Kopā ar pētnieciskās ekspedīcijas dalībniekiem nolēmām šo vēsturisko artefaktu izzināt līdz galam," par atklājumu stāstīja Purvīša muzeja vadītāja Žanete Grende.
Lai identificētu akmens autentiskumu, piesaistīta filoloģijas profesore, zinātniece Janīna Kursīte-Pakule un vēsturnieks, arheoloģijas profesors Juris Urtāns. Veicot padziļinātu izpēti, secināts, ka akmeni ir iespējams izrakt. Pateicoties Cēsu novada lauksaimniekiem, ar smago tehniku tas šī gada 7. septembrī izcelts no zemes dzīlēm. Profesore Janīna Kursīte-Pakule komentē jaunatklājumu: "Visam pienāk savs laiks, arī Merķelim un akmenim, uz kura viņš sarakstījis "Latviešus". Sakrita viss – laba komanda, laba diena un ticība, ka latvieši to var. Nogāzto akmeņu vietā ir jaunatrakts akmens, kurš vēsta un iemieso nozīmīgu daļu no latviešu vēstures."
Profesore Kursīte-Pakule stāstīja – viss sācies vasarā, braucot fonda "Viegli" padomes priekšsēdētājas Žanetes Grendes ekspedīcijā pa gleznotāja Vilhelma Purvīša senču vietām Vidzemē, izdzirdēts kāds nostāsts: "Vietējais iedzīvotājs Dzintars bija stāstījis, ka kopš bērnības viņam vecvecmamma bija stāstījusi, ka ir akmens galds, pie kura Garlībs Merķelis 1797. gadā, sāka jau agrāk, rakstīt savu vēsturisko darbu "Latvieši"."
Tika nolemts iegriezties Zaubes pagasta Annas muižā, kur Merķelis strādāja par mājskolotāju Aleksandra Tranzē ģimenē. Tur auga tā sauktais Merķeļa ozols. To pirms gadiem saspēra zibens, ozols nogāzies, un nekas nebija redzams. Bet šonedēļ vietējais uzņēmējs Kaspars Bokta ar palīgiem un tehniku krūmus novāca un pamanīja akmens stūri, kas vīdēja no zemes.
"Augšāmcēlās akmens gals. Tā kā mūsdienu solīdi galdi, rakstāmgaldi. Virsma 1,20 [metru] garumā, 65-70 [centimetru] platumā, 10 centimetru biezumā. Droši vien ir bijis paliktnis uz kā tas ir stāvējis," pastāstīja Kursīte-Pakule.
Profesors Juris Urtāns uzsver, ka tieši apstākļu labvēlīga sakritība ļāva leģendai par Merķeļa akmens galdu dzīvot – tā ir ļoti sena akmens plāksne, kura nav speciāli apstrādāta, bet dabiski pāršķēlusies.
Plānots, ka akmens publiskai apskatei būs pieejams nākamgad uz Garlība Merķeļa 255. gadadienu Annas muižas teritorijā.
