Kad uz skatuves viens pēc otra nāk dižoties Kuldīgas novadā esošo pagastu un pilsētu cilvēki savas puses tautastērpos, tad tik pa īstam redzams, cik bagāti, krāsaini un arī atšķirīgi esam. Ideja par to, ka Kuldīgas apkārtnes 19. gadsimta apģērbu vēsturi vajadzētu pētīt, radās 2018. gadā. Sekoja ilgs un skrupulozs darbs muzejos – Kuldīgas, Ventspils, Liepājas, arī Latvijas Nacionālajā vēstures, etnogrāfiskā brīvdabas, arī krātuvēs un privātās kolekcijās.
Līdz viss veikums rezultējies krāšņā, pētniecībā balstītā izdevumā "Visas manas dižas drānas".
Viena no grāmatas autorēm etnogrāfe Aija Jansone uzsvēra grāmatas nozīmi.
"Tas ir milzīgs pienesums, jo tikai pēdējos gadus ir tapuši pirmie tiešām nopietnie pētījumi apģērbu vēsturē Latvijā," teica Jansone. "Jo mēs visu laiku dzīvojam ar 20. gadsimta sākuma pirmajiem izdevumiem un uzskatām viņus kā absolūti neapstrīdamu lietu. Bet tur ir ļoti daudz nepilnību, zināšanas mums ir nākušas klāt, un materiāli interesanti ir apgūti, apzināti, izzināti."
Savukārt Inita Peniķe glabā un pēta ķoniņu kultūras mantojumu un vēsturi, īpaši savas – Peniķu - dzimtas. Viņa grāmatā dalījusies ar mantojumā nākušiem apģērbiem.
"Ļoti uzmanīgam jābūt, ko mēs no saviem vecākiem, vecvecākiem metam ārā, jo reizēm tas nemaz nav tik vienkārša lieta, mēs nemākam atpazīt tās lietas," sacīja Peniķe.
Arī vēstures entuziastam Jurim Vītolam ir sakrāta paprāva vēsturisko lietu kolekcija.
"Tas ir ģimenē - ir rokdarbnieki un aiziet viens mūžībā, cilvēks aiziet otrs mūžībā," stāstīja Vītols. "Piemēram, no manas vecāsmātes – apakšbikses. Pat tādas, kur man pat piedāvāja 200 latus, lai pārdotu. Es saku, tu man vari dot 2000, es tev nepārdos."
Grāmata lapu pa lapai atklāj Kuldīgas puses apģērba attīstību dažādos 19. gadsimta posmos.
Gan sieviešu, gan vīriešu drēbes. Krekli, brunči, jakas, ņieburi, galvassegas, apavi, rotājumi un tā varētu saukt un saukt. Ilustrēti vienas detaļas vairāki varianti, katram apraksts, skice un apģērbiem pat piegrieztnes.
Kuldīgas novada muzeja Krājuma un pētniecības nodaļas vadītāja Inna Rozentāle uzsvēra pētījumu saprotamību plašam lasītāju lokam.
"Mēs varam izdzīvot šo 19. gadsimta vēsturi, raugoties caur apģērba prizmu, un tas ir brīnišķīgi, jo tautastērps šeit nav parādīts kā statisks, viņš arī [tāds] nav bijis, bet attīstībā un mainībā," uzsvēra Rozentāle. "Tā ir liela māksla zinātnisku tekstu pasniegt tā, lai to varētu izlasīt jebkurš lasītājs, un šeit tas ir izdevies."
Apmierināta ar veikumu ir grāmatas dizainere un maketētāja Kristīne Vasiļevska.
"Gribējās tai grāmatā parādīt, kādēļ viņa nav tāda glancēta un spīdīga," sacīja Vasiļevska. "Man tomēr ļoti patīk, ka pamatā tomēr ir atrādīti audumi, ka viņi iegūst to audumu struktūrai patīkamo formu, nevis ka ir spīdīgi."
Grāmata ir kā ceļvedis apģērba darināšanas pasaulē ikvienam interesentam.
