Radošā studija ikvienam interesantam
Vestienas muižas ēkā, kas graciozi slejas pašā pagasta centrā, gadu desmitiem atradās skola, taču mazā izglītojamo skaita dēļ ar šo mācību gadu bērnu čalas te vairs neskan. Kā uzsver vestienieši, pats svarīgākais, lai ēka paliek pagasta iedzīvotāju pārziņā. Šobrīd šeit darbojas bibliotēka, pagasta pārvalde un jauniešu centrs, taču vestieniešiem ideju netrūkst, un tiek atvērta arī radošā mākslas studija.
"Pamatdoma bija veidot mākslinieku studiju, kur mākslinieks var atbraukt, kad viņam nav mājās telpas, uzstāda savu molbertu, uzstādījumu un var gleznot," stāstīja studijas izveidotāja, māksliniece Līga Dzene.
"Piemēram, man ļoti patīk daudzveidība, gleznošana nav vienīgais, ko es daru. Tāpēc doma ir izveidot radošo studiju, nevis tikai mākslinieku studiju. Piedāvāt dažādas meistarklases, radošās darbnīcas, attīstīt visa veida mākslas novirzienus un dot iespēju cilvēkiem attīstīt savu radošo darbību.
Ir doma arī sapirkt darbarīkus, materiālus, ierīces, kas paplašina to iespēju, nevis tikai otas un krāsas," atklāja Dzene.
Radošā studija tiek veidota Vestienas Tautas nama paspārnē, tā vadītāja Jolanta Bardziņa ieskicēja studijas mērķi un virzienus: "Telpa būs pieejama jebkuram interesentam, sākot no profesionāla mākslinieka līdz amatierim, līdz tikai tādam, kas grib kaut ko iemācīties, atnākt un padarīt. Kaut vai tikai pazīmēt."
"Bet vairāk mēs tomēr to uzsvaru liekam uz pieaugušajiem, jo bērniem ir jauniešu centri, skolas, bērnudārzi. Protams, var nākt bērni, bet tad lai nāk kopā ar vecākiem darboties," skaidroja Bardziņa.
"Var apstāties jebkur un gleznot, gleznot, gleznot"
Vestienu iecienījuši augstas raudzes mākslinieki, un Vestienas mākslas plenēros, kas pēdējos gados atkal atdzimuši, piedalās pat pasaulē atzīti mākslas meistari, līdz ar to radošās studijas un mākslas telpas izveide tieši Vestienā ir likumsakarīga.
"Tiešām gribas šo vietu apgleznot," tā par Vestienas ainavu sacīja pasaulē atzītais mākslinieks Aleksandrs Ņeberekutins.
"Jau aptuveni pirms desmit gadiem es te biju un ļoti daudz gleznu uztaisīju. Diemžēl tikai ūdensrozes pazūd kaut kur no tiem laikiem. Bet tā visi ir apmierināti, kā šeit ir un ar apkārtni. Jūs varat apskatīties un apstāties, un gleznot, gleznot un gleznot," atzina Ņeberekutins.
Līdzīgās domās ir arī māksliniece Natalja Krjukova no Daugavpils.
"Kad atbraucām un ieraudzījām dabu, muižu, viss, kas šeit ir, ezeri, kalni, Gaiziņš tepat blakus, – vienkārši no katra metra šīs zemes var iedvesmoties un apstāties jebkur un gleznot, gleznot, gleznot," sacīja Natalja Krjukova.
Iecere akcentēt vietējos māksliniekus
Vestienas Tautas nama vadītāja Jolanta Bardziņa, kurai ir visciešākā saikne ar šiem māksliniekiem, uzsvēra, ka radošās telpas izveide nav nejaušība.
"Parunājot ar māksliniekiem, viņi visu laiku saka – cik labi, ja būtu tāda telpa, kur mēs varētu atbraukt ziemā, un, piemēram, Vestienu, pagleznot ziemā. Vai arī – dažiem ir tāds vaļasprieks un viņiem nav mājās vietas, un tad viņiem ir vieta, kur atbraukt šeit, iepriekš sazvanoties," stāstīja Bardziņa.
Studijas izveidotājai, māksliniecei Līgai Dzenei ir vēl kāda iecere – izmantot muižas telpas mākslai, akcentējot vietējos māksliniekus, kuru Vestienā nav mazums.
"Mēs gribam, lai te ir ne tikai pašpārvalde, bet arī māksla turpinās pēc plenēriem, starp plenēriem, un arī bija doma sasaukt kopā vietējos māksliniekus, tieši Vestienas māksliniekus, jo pēdējo gadu laikā mums ir diezgan daudz jauni cilvēki iebraukuši dzīvot Vestienā, bet viņi dzīvo ap Vestienas centru, laukos. Šī doma bija apvienot šos māksliniekus, jo uz plenēriem bieži vien brauc no Madonas, Rīgas un Cēsīm, bet gribas tieši vestieniešus sakopot," skaidroja Dzene.
Pirmās radošās studijas aktivitātes notiek jau šajās dienās, kad uz Lieldienu dekoru gatavošanas darbnīcu pulcējas gan vietējie, gan Vestienas pagasta viesi.
