Pirms 30 gadiem barikāžu dienās Rīgā darbojās aptuveni 15 profesionāli dokumentālā kino operatori. Tā lēsa viens no viņiem – Romualds Pipars: "Nevienam netika dots nekāds uzdevums. Tā ir mana profesija, man pašam jājēdz, ko filmēt – kas ir svarīgi un kas ne. Neaizmirsīsim, ka kasetē ir tikai divas minūtes, televīzijai kamerās bija vismaz pusstunda iekšā, man – tikai divas minūtes. Stipri domāt vajadzēja." To dienu notikumi bija profesionāls pārbaudījums ikvienam cilvēkam ar kameru.
Pirms trijiem gadiem iznākušajā filmā “Vēsture aiz kadra. Kino” režisors ir apkopojis šīs hronikas, ieskaitot unikālus materiālus, kurus toreiz filmu veidotāji bija atmetuši kā maznozīmīgus. Arī pašam Piparam tikai pēc gadiem nācās atklāt zīmīgus kadrus: “Pats jocīgākais, mēs esam atraduši kadru, kur Dainis Īvāns un vēl viens tieši tāds pats pinkains svīterī. Es izskrēju līdz ''Laimas'' pulkstenim. Apstājās tramvajs, attaisījās durvis, cilvēki stāvēja tramvajā un skatījās “feierverku” tā vietā, lai nogultos uz zemes. Es visus šos trīsdesmit gadus domāju, ka es taupīju filmu, ka neesmu to uzfilmējis, bet tagad, rakņājoties un tīrot šīs drazas, es atradu drusku vairāk par sekundi – es tomēr biju “nospiedis” to tramvaju.”
Toreiz Romualds Pipars ar kolēģiem darbojās studijā Mazajā ģildē. Tur arī atpūtās, sildījās un uzzināja pēdējos jaunumus citi barikāžu dalībnieki. Tieši tādēļ, atceroties to dienu notikumus, 20. janvārī astoņos vakarā Mazās ģildes mājaslapā vienreizējā tiešsaistes seansā būs skatāma filma “Vēsture aiz kadra. Kino”.