Vanagu katoļu draudzes priestera Antona Juhņeviča dzīve bija dramatiska. Dieva kalps, kura galvenās vērtības ir mīlestība un piedošana, ņem rokās ieroci un dodas mežā, lai cīnītos pret padomju varu. Dziļi Latgales Dubnas mežos viņš dibina Latvijas Tēvijas Sargu apvienību, kas vēlāk pārtop par Latvijas Nacionālo partizānu apvienību.
Galveno lomu filmā tēlo Varis Piņķis, kurš mazliet pat vizuāli līdzinās Juhņevičam. Filmas veidotāji veikuši ekspedīcijas un pētījuši dažādu arhīvu materiālus, lai stāstītais atbilstu vēstures faktiem. Par notikumiem Latgales mežos pēc padomju varas nodibināšanās plašākai sabiedrībai kino rādīts maz.
Filmas pēdējās epizodes uzņemtas Stabu ielas "Stūra mājā". Pamestajā ēkā nav elektrības. Nolupušās sienas un pamestās ieslodzīto kameras aktieriem skaudrāk liek sajust čekas elpu. Juhņeviču arestēja 1946.gadā, bet nošāva gadu vēlāk Rīgas Centrālcietumā. Pēc vēstures liecībām, uzzinot spriedumu, viņš satika kādu mūku, kas arī atradās apcietinājumā. Šī epizode tiek filmēta "Stūra mājas" ieslodzīto pastaigu laukumā. Mūka lomā iejūtas pazīstamais tulkotājs Valdis Bisenieks, kuram paredzēts teksts latīņu valodā.
Līdztekus tādiem pazīstamiem aktieriem kā Vilis Daudziņš un Varis Piņķis, lielākā daļa no lomu tēlotājiem ir režisora draugi, radi vai brīvprātīgie, kurus aizrāvusi filmas ideja. Veidotāji strādā bez atlīdzības, bet nauda tiek knapināta no ziedojumiem. Filmas režisoram un producentam Normundam Pucim šis ir pirmais mēģinājums kino.
Būdams līdz pēdējam Latvijas patriots, Juhņevičs saglabā paklausību baznīcai. Viņš iznāk no meža, kad to aicina darīt arhibīskaps, kas noticējis padomju varas amnestijas solījumiem. Juhņevičs pie mūkiem Alberta baznīcā izcieš sodu, taču tik un tā tiek nošauts. Tāpēc tā ir filma ne tikai par viņu un partizāniem, bet arī par nodevību.
