Ekskursija nomaļā pasaulē
Vai ir viegli būt mazam puikam? Noteikti nē. Vai ir viegli būt mazam puikam no nabadzīgas ģimenes Turcijas austrumos? O, tas ne tikai nav viegli, bet ir arī ļoti biedējoši. Un arī mazliet komiski, ja uz to skatās no malas turku režisora Kutluga Atamana filmā „Jērs”.
Mazais Merts dzīvo sniegotajos Anatolijas kalnos kopā ar māsu un abiem vecākiem. Merta ģimene, šķiet, ir nabadzīgākā visā ciemā, taču viņi nebēdā un izdzīvo, kā nu prot. Kā par nelaimi, ciema tradīcijas pieprasa, ka puikām Merta vecumā jāveic apgraizīšana, kura jānosvin ar greznām dzīrēm un jēra gaļu galdā. Bet kur lai nabadzīgie vecāki to jēru rauj? Merta māsa teic, ka ļaunākajā gadījumā brālītis tikšot apēsts pats, jo ģimene taču nedrīkst krist kaunā. Un tā, vārds pa vārdam, notikums pēc notikuma, un Merta pasaule kļūst par ļoti bailīgu vietu. Labi, ka ir vecmāmiņa un viņas platie brunči!
Citkārt drūmos toņos ieturētais sižets – nabadzība ģimenē, tēvs alkoholiķis, sabiedrības nosodījums – Atamana režijā iegūst patīkami dzīvīgas notis, ko lielā mērā uz saviem pleciem iznes abi bērnu lomu aktieri (Merts Taštans un Sila Kanturka).
Tomēr, par spīti jokiem, šī nav gluži komēdija – filmas varoņu izmisums un trūkums ir pārāk labi sataustāms šaipus ekrānam; iespējams, tādēļ, ka arī pie mums līdzīgu stāstu nav bijis mazums. Visā tās garumā filma balansē uz nopietnā un nenopietnā robežas līdz pat abiem fināliem – un te jācer, ka kāds neapdomīgāks skatītājs nepametīs zāli pēc pirmā.
Iespējams, filma nedaudz pārāk viegli un virspusēji pieiet tam tēmu spektram, ko cenšas aptvert – tur ir maza zēna pieaugšana, pieaugušo vājības un kļūdainās izvēles, ieražas pret sadzīvisko realitāti un sieviešu loma tradicionālā sabiedrībā, kurā viņām pēc uzstādījuma ir mazāk tiesību un iespēju (vieglums, ar kādu Merta māsa viņam paziņo, ka ēsts tiks viņš un nevis viņa pati, jo viņa ir mazāk vērtīga, domājams, šokēs liberālo ideoloģiju piekritējus). Tomēr reizē šis vieglums ir arī ļoti atsvaidzinošs, īpaši festivālu kino kontekstā – kur filmas lielākoties uzdod jautājums un provocē, bet reti kad dara to caur komisko prizmu.
Viens no lielākajiem filmas ieguvumiem viennozīmīgi ir arī fantastiskie kalnu dabasskati, ar kuriem skatītājus lutina operators (Feza Kaldirans). Kā papildus dimensija kontrastam ar cilvēku pašradītajām problēmām un atgādinājums, ka patiesībā jau viss ir atrisināms un arī tiek atrisināts. Tādā vai citādā veidā.
Kadrs no filmas "Jērs". Publicitātes attēls.
