Oskari aizvadīti
Naktī no svētdienas uz pirmdienu Losandželosā notika 96. ASV Kinoakadēmijas balvu jeb "Oskaru" pasniegšanas ceremonija.
Komiķa Džimija Kimela vadītā ceremonija noritēja daudzmaz gludi un korekti, ja atskaita komisku situāciju ar aktieri Alu Pačīno, kurš aizmirsa pieteikt nominantus labākās filmas kategorijā. Norisē novēroju laipošanu gan starp nozares aktualitāšu pieminēšanu, gan politiskajiem komentāriem – tie, manuprāt, no organizatoru puses skanēja piesardzīgi, iespējams, ņemot vērā to, ka ASV ir priekšvēlēšanu laiks un neviens nevēlas raustīt televīzijas pārraidei tik vitāli svarīgos skatītājus "aiz ūsām".
Karu Gazā pieminēja britu kinorežisors Džonatans Gleizers, saņemot "Oskaru" labākās ārzemju filmas kategorijā, savukārt Krievijas iebrukumu Ukrainā minēja dokumentālās filmas "20 dienas Mariupolē" režisors un žurnālists Mstislavs Černovs, kurš saņēma Oskaru pilnmetrāžas dokumentālās filmas kategorijā.
"Es vēlētos, lai man nekad nebūtu bijis jāuzņem šī filma," sacīja Černovs.
Visvairāk balvu – kopumā 7 – saņēma Kristofera Nolana vēsturiskais eposs "Openheimers" par atombumbas izgudrotāju, fiziķi Robertu Opnehemieru un to, cik neuzticami ir politiķi. Lai arī "Opneheimera" uzvaras nav pārsteidzošas un nepelnītas, biju cerējusi, ka vismaz režijas kategorijā izcelsies kāds cits darbs – šogad pārējās šajā kategorijā nominētās filmas bija ļoti spēcīgas. Šis bija labs gads Eiropas kino – labākās filmas kategorijā bija nominētas trīs Eiropas filmas ("Kritiena anatomija", "Interešu zona", "Nabaga radības"). Tās visas arī saņēma balvas citās kategorijās.
Ko skatīties skolēnu brīvlaikā?
Skolēnu brīvlaiks ir klāt, un, ja tā laikā ir vēlme pēc filmu skatīšanās ģimenes lokā, lūk, daži ieteikumi ārpus ierasto straumēšanas platformu loka, kas būs pieejami tiešsaistē visā Latvijā.
Vēl aptuveni divas nedēļas Latvijas sabiedrisko mediju satura platformā Replay.lv ir skatāma Igaunijas un Latvijas sadarbībā tapusī kungfu komēdija "Neredzamā cīņa". Filma portālā ir skatāma bez maksas un ir ierunāta latviešu valodā. Tā ir lielisks darbs, ko kopā skatīties ļoti dažādu paaudžu skatītājiem, sākot no aptuveni 12 gadu vecuma. Igauņu režisora Rainera Sarneta režisētā filma aizrauj ar savu entuziastisko naivumu, košo krāsu paleti un specefektiem, kas liek lidot gan priekšmetiem, gan filmas varoņiem – pareizticīgo mūkiem, kuri, izrādās, slepenībā ir austrumu cīņu meistari.
Savukārt Rīgas Starptautiskais kinofestivāls savā tiešsaistes platformā Riga IFF Online ir publicējis trīs filmas no aizvadīto gadu programmām, kas ir piemērotas skatītājiem no 5 līdz 13 gadu vecumam. Jaunākajiem skatītājiem paredzēts animēts mūzikls (ierunāts un iedziedāts latviski) "Juku un Himalaju zieds". Aptuveni stundu garā filma ir fenomenāls piemērs tam, kā ar pasakas vieglumu var apskatīt tik lielas tēmas, kā, piemēram, dzīves nogale un iztēles dziedinošais spēks. Filmu festivālā ar galveno godalgu novērtējusi bērnu žūrija.
Skolas vecuma bērniem savukārt platformā skatāmas divas spēlfilmas – piedzīvojumu stāsti no Norvēģijas un Kanādas. Norvēģu filma "Los Bando" ir komēdija par trīs pusaudžu ceļojumu pāri visai Norvēģijai uz rokgrupu čempionātu. Šī filma ir komēdija, kuras pavērsieni sāk smīdināt tad, kad atklājas, ka grupas solists nemāk dziedāt, bet jaunā (arī gados) čelliste par prombūtni nav pabrīdinājusi vecākus un tiek izsludināta meklēšanā. Arī šī filma festivālā savulaik saņēmusi bērnu žūrijas balvu. Savukārt kvebekiešu filma "Piedzīvojumi Ašas zemē" vēsta par Ziemeļamerikas ieceļotājiem un pirmiedzīvotājiem no divu bērnu perspektīvas. Šis piedzīvojumu stāsts ierunāts latviešu valodā.
Animācija pieaugušajiem
Savukārt tiem, kam bērnu kino nav aktuāls, iesaku šonedēļ pievērst uzmanību savdabam kino jaunumam no Polijas – filmai "Lauku ļaudis". Tā ir balstīta tāda pat nosaukuma romānā, ko 20. gadsimta sākumā sarakstīja Nobela prēmiju saņēmušais reālisma rakstnieks Vladislavs Reimonts. Filma vēsta par notikumiem kādā lauku ciemā četru gadalaiku garumā; tradīcijas te ir gluži tikpat cikliskas un nenovēršamas kā gadskārtas. Stāsta galvenais fokuss ir pavērsts uz jaunu sievieti vārdā Jagna – viņas liktenis lielā mērā atspoguļo to, cik daudz sievietēm tolaik bija teikšana pār savu dzīvi.
Unikālākais filmas aspekts ir tās forma – animācijā "iekustinātas" eļļas krāsu gleznas. Sākotnēji filma tika uzfilmēta ar aktieriem, bet vēlāk mākslinieki, balstoties kadros un iedvesmojoties no poļu glezniecības klasiķu darbiem, izveidoja gleznas, ko vēlāk iedzīvināja animatori. Filmas tapšanā iesaistījušies arī mākslinieki no Lietuvas.
Kinoteātros no 15. marta.
