Eiropas konkursa “Picture 2050” dalībniekiem, izmantojot mūsdienu fotogrāfijas līdzekļus, bija jāatspoguļo savi priekšstati par nākotni – labu dzīvi zaļā pasaulē, kas nepazīst trūkumu un nabadzību. Lsm.lv jau ziņoja, ka Sigita Lapiņa ieguva pirmo vietu.
Sigita, vispirms apsveicu ar uzvaru. Kā jūs uzzinājāt par šo konkursu?
Par šo konkursu mani, tāpat kā citus manus kolēģus, regulāri informē portāls www.photocompete.com vēl no tā laika, kad es saņēmu pirmo atzinību. Visi darbi, kuri saņēma atzinību iepriekš, bija tieši par to – par dabu, cilvēku un viņa lomu dabā.
Kas mudināja piedalīties konkursā?
Piedalīties konkursā izlēmu pirmām kārtām tāpēc, ka tas ir par tēmu, kas mani satrauc – tā ir ekoloģija, daba, tās saglabāšana, cilvēks dabā. Tas viss man ir tuvs, īpaši pārliecība, ka daba ir ļoti, saprotiet, ļoti nozīmīga cilvēka dzīvē un tai ir ļoti nepieciešams, lai to saudzētu. Esmu ļoti bieži fotografējusi tieši par šo tēmu. Esmu nosūtījusi sēriju no trīs fotogrāfijām, veselu stāstu par mūsu dabas bagātību - tā bija nepieciešams atbilstoši konkursa nosacījumiem. Un uzvarēju.
Konkursā piedalījās vairāk nekā 150 cilvēku no 25 Eiropas Savienības valstīm. Ir cilvēki, kuri sākumā ir pārliecināti par uzvaru un uzvar. Vai jūs bijāt pārliecināta, cerējāt?
Sigita Lapiņa kopš 1996.gada ir pazīstama ar to, ka nodarbojusies ar zīda, stikla un keramikas apgleznošanu. Noformējusi virkni izstāžu Rīgas Anglikāņu baznīcā (1998., 1999., 2002.gadā), kā arī Lielbritānijā (2001.gadā). Ar fotomākslu regulāri nodarbojas kopš 1998.gada, teoriju un praksi mācījusies pie slavenā latviešu fotomākslinieka Māra Kundziņa, kā arī pie Raimo Lielbrieža un Džūdijas Vaizeres (Kanāda).
Kāda bija pirmā reakcija uz ziņu par jūsu triumfu?
Protams, prieks!!! Un līdz ar to apziņa, ka manas mīļotās Latvijas vārds vēlreiz ir pozitīvi izskanējis pasaulē.
Kas jums ir galvenais fotomākslā? Kā saka Latvijas fotomākslas metrs Gunārs Binde - “jūsu kredo”?
Galvenais ir fiksēt, notvert īpašo mirkli, noskaņojumu, aktualitāti vai problēmu. Apturēt to vai parādīt citiem.
Vai varat nosaukt savu vismīļāko fotogrāfiju?
Tādas nav. Taču vistuvāk ir tādas fotogrāfijas, kurās atklājas cilvēka garīgās emocijas un neizpētītā, neredzamā pasaule.
Jūs pasniedzāt brīnišķīgu dāvanu dzimtenei tās gaidāmajā 97.gadadienā 18.novembrī. Vai jau zināt, kā atzīmēsiet svētkus?
Vispirms ar tuviniekiem, vismīļākajiem, kuri manā dzīvē nozīmē ļoti daudz. Būšu mājās, bet vakarā droši vien kopā ar viņiem iešu skatīties salūtu!
