Sestdiena, 15. oktobris. Nolemju šajā dienā fokusēt savu uzmanību uz ko vienu – tematisko programmu "In Kino Veritas", kuras retrospektīva šoreiz veltīta itāļu režisoram Pjēram Paolo Pazolīni, kurš ir cienīts un novērtēts arī kā literāts, gleznotājs, sabiedriskais darbinieks un domātājs. Sestdienas pēcpusdienā "Splendid Palace" velvju zālē notiek Pazolīni romāna "Ielas zēni" atvēršanas svētki. Šis romāns bija pamatā režisora pirmajam pilnmetrāžas režijas darbam un izceļas ar to, ka Pazolīni vienkāršo Romas ļaužu dzīvi ir piefiksējis ar detalizētu precizitāti, bet arī poētiski. Savukārt vakarā tiek izrādīta Pazolīni filma "Teorēma".
"Pazolīni vienmēr ir iemiesojis pretstatus – viņš nekad nav slēpis savu homoseksualitāti, nekad nav vairījies no fašistiskā un Musolīni režīma kritikas. Tajā pašā laikā viņš ir ārkārtīgi liels kapitālists, pilsētvides un urbānās dzīves valdzinātājs. Un nemitīgie strīdi ar Vatikānu, no kura viņa filmas saņēma finansējumu, lai gan filmas neatbilda tā laika noteiktajiem kanoniem, ļauj Pazolīni iemantot skandālista slavu.
Viņam pieder vārdi – ikvienam māksliniekam ir tiesības skandalēt. Tas, kas to nedara, ir gaužām klajs morālists,"
skatītājus ar režisoru iepazīstina kinokritiķe Dārta Ceriņa.
Festivāla īpašais viesis ir itāļu kino vēsturnieks Roberto Kjēzi (Roberto Chiesi), kurš ir zināmākais Pazolīni daiļrades pētnieks. "Teorēmas" ievadvārdos viņš saka, ka 1966. gadā Pazolīni esot uzsācis darbu pie vairākām traģēdijām, kurās vērsās pret buržuāziskās sabiedrības teatrālajiem žestiem. Uzskatot, ka vārds ir zaudējis savu nozīmi un formu, Pazolīni pievērsās ķermeniskumam, miesas skandalozajai iedabai un tam, kā ar ķermeni iespējams atsegt un atmaskot vārdu. Filma "Teorēma" sākumā bija iecerēta kā romāns, tapusi kā traģēdija, un tad ekranizēta. Tā stāsta par to, kā pie industriālistu ģimenes ierodas klusējošs svešinieks, kas bez vārdiem savaldzina visus ģimenes locekļus, neatgriezeniski izmainot katra dzīvi, un vēlāk uzklausa katra grēksūdzi. Svešinieks izmanto savu ķermeni buržuāziskās struktūras iznīcināšanai. Caur iepriekš nepieredzēto seksuālo identitāti katrs ģimenes loceklis piedzīvo savā veida dievišķo atklāsmi, skaidro pētnieks.
Skatoties filmu, nodomāju, ka Teorēmas" varoņiem piemīt teatrālais un komiskais, ko pazīstam no itāļu operām. Kadri atveras kā lielformāta gleznas, kurā piemīt kaut kas no reliģiskā ikonām. Kamera glāsta skaistā svešinieka ķermeni, kamēr pārējie apzinās sava ķermeņa tukšumu. Ne vien "Teorēmas" mistiskais sižets, bet arī tās ritējums ir izaicinājums. 1968. gada filma mūsdienu cilvēkam, ļoti iespējams, šķiet par lēnu. Nevaru nepamanīt man blakus sēdošo mizanscēnu, kurā acīmredzami vienam draugam filma šķiet ārkārtīgi dīvaina un nesaprotama, kamēr otrs vēlas turpināt skatīties un draugam stingri nosaka, lai pats klausās. "Vai tu kaut ko saprati?" Viņš jautā pēc tam, kad uz ekrāna parādījies vārds "FINE" jeb beigas. "Jā, es tev izskaidrošu!" otrs atbild. Dubults skaidrojums ir labākā skološanās, bet sašutis skatītājs tādiem režisoriem kā Pazolīni liek pasmaidīt! Katrā ziņā ekspertu komentāri pirms filmām ir noderīgi un interesanti.
Pirms "Teorēmas" seansa satiktā Estere, Riga IFF brīvprātīgā, stāsta: "Šis ir mans pirmais Riga IFF un arī pirmā diena, kurā palīdzu kā brīvprātīgā. Par festivālu uzzināju pagājušajā gadā un tas mani ļoti ieinteresēja, jo sanāca aiziet tikai uz filmu "Pasaulē sliktākais cilvēks", kas kļuva par manu mīļāko filmu. Šogad redzēju, ka Riga IFF meklē brīvprātīgos un man gribējās iegūt šādu pieredzi. Pieteicos un esmu šeit! Šogad no festivāla programmas es iesaku latviešu filmas "Neona pavasaris", "Sēklis", "Māsas", un beļģu režisora Lūkasa Dota filmu "Tuvu". Domājot vispārīgi, manuprāt, kino apmeklēšanai atbilstošākā diena ir pirmdiena – tā ir iespēja nedēļas sākumu nosvinēt ar kino! Un tādā garā visu nedēļu turpināt. Ja Riga IFF kontekstā – tad es kino apmeklējumam varētu izvēlēties trešdienu. Tā būtu nedēļas vidus atslodzīte."
Tieši no Pazolīni aizgūta šī gada Riga IFF devīze – "Dienišķais labā un ļaunā juceklis". Svētdienā tiek demonstrēta "Mēdeja" ar slaveno operdziedātāju Mariju Kallasu galvenajā lomā. Arī viņa piedzīvo dievišķo spozmi un arī pagrimumu. Roberto Kjēzi ievadā norāda, ka filmā svarīga loma ir tieši Kallasas sejai, kura izspēlē slēptās emocijas. Filmas uzņemšanas laikā vēl nesena ir operdziedātājas šķiršanās no magnāta Aristoteļa Onasis. "Mēdejā" personīgā traģēdija, kas materializējas atriebībā, saskaras ar tautas traģēdiju, bez saviem pirmtēviem tai ir jāizmirst. Tas ir stāsts par piederību un tās pazaudēšanu. Par savējiem un svešiniekiem. Arī nākamajā nedēļas nogalē, 22. un 23. oktobrī, Riga IFF programmā ir Pazolīni filmas "Dekamerons" un "Salo jeb 120 sodomas dienas".
Aizkustinājuma asaras un necilvēku absurds
Riga IFF ir arī bērniem paredzēta programma, kas patiesībā ļoti labi noder arī pieaugušajiem. Svētdienas pēcpusdienā manā plānā zviedru režisores Sannas Lenkenas filma "Komēdijas karaliene". Tā stāsta par to, cik atšķirīgi 13 gadus veca meitene un viņas tētis sēro par mammu, kura pati sev ir atņēmusi dzīvību. Lai arī pieteikums izklausās dramatisks, filmā traģēdija atklāta ar vieglumu un cilvēcisku siltumu, dodot mierinājumu kā galvenajiem varoņiem, tā skatītājiem. Arī es noslauku aizkustinājuma asariņu. Pēc filmas noskatīšanās klātesošie bija aicināti uzdot jautājumus un dalīties savās izjūtās par redzēto. Jautāju psiholoģei Magdalēnai Pranaitei, kā kino tiek izmantots terapijā ar klientiem?
"Dažkārt klientiem uzdodu mājasdarbu noskatīties filmu, kuru pēc tam apspriežam, ko katrs ir redzējis. Mēs katrs redzam savādāk, un tas ir tik interesanti! Tas palīdz pārdzīvot to, ko varbūt nevar pateikt ar vārdiem, jo reizēm pašiem ir grūti saprast to, ko jūtam un kā to noformulēt vārdiem.
Caur filmu ar līdzpārdzīvojumu varam atbrīvoties no tā, kas ir sakrājies.
Dažkārt terapeits filmu skatās kopā ar klientu. Kino terapija ļoti labi strādā, īpaši tad, kad tā ir reālistiska filma, kurā nav nekas izdomāts vai pārspīlēts," saka Magdalēna Pranaite.
Visbeidzot svētdienas vakars ar Mati Gešoneka "Konferenci", kas skatītāju aicina piedalīties slepenā apspriedē Vanzē ezera krastā esošajās greznajā villā par "galējo risinājumu ebreju jautājumā" kopā ar SS un Nacionālsociālistiskās Vācijas strādnieku partijas funkcionāriem un ministriem.
Tas ir necilvēciski, ļauni un prātam neaptverami jau pirms filmas, taču to ir vērts noskatīties, lai iepazītu, cik veikli ļaunums ievijas ikdienišķajā.
"Konference" ir aktiermākslas paraugs. Tā ir statiska filma, kurā daudz tiek runāts, atklājot retoriskus paņēmienus, kas nostiprina ideju realitātē. Filmā ir detalizēti izstrādāti tipāži, šādi parādot, cik atšķirīgas motivācijas vadīti vīri piekrīt šādam necilvēciskam plānam. Intrigu ienes smalkā varas cīņas starp rīcības cilvēku SS vadītāju Reinhardu Heidrihu un burta kalpu Vilhelmu Štukartu, Iekšlietu ministrijas ebreju likumu rakstītāju. Viņu mīmika pat nepakustas, balss ir kontrolēta un salda, vārdi – saltāki par aukstāko salu. Nākamajā sestdienā, 22. oktobrī, filmu "Konference" varēs noskatīties "Kino Citadele". Pēc filmas noskatīšanās radīsies vēlme apmeklēt Rīgas geto un Latvijas holokausta muzeju, kas atrodas vēsturiskajos Rīgas tirgus spīķeros.
Ko Riga IFF skatīties tuvākajās dienās?
Pirmdienas, 17. oktobra, vakarā var doties uz filmu "Tauriņa redze", kas ir daļa no programmas "Fokus on Ukraine". Pēc filmas skatītājiem būs iespēja aprunāties ar galvenās lomas atveidotāju Ritu Burkovsku. Košumu piedāvās filma "Lūdzu, mazulīt, lūdzu", kas balstīta uz "Vestsaidas stāstu".. Taču vakarā nacionālo pirmizrādi piedzīvos tekstgrupas "Orbīta" dalībnieku veidotā filma "Motopoiesis". Otrdien, 18. oktobrī, nacionālo pirmizrādi piedzīvos Toma Harjo filma "Sēklis". Ukrainas filmu programma piedāvā "Degunradzi" – režisora Oļega Sencova krimināldrāmu. Bet trešdien, 19. oktobrī, var doties, piemēram, uz Latvijas īsfilmu skati kinoteātra "Splendid Palace" Lielajā zālē.
Riga IFF dienasgrāmatas
Par Riga IFF
Rīgas Starptautiskais kino festivāls (Riga IFF) šogad jau devīto reizi pulcē vietējo un starptautisko auditoriju uz vienu no Baltijas jūras reģiona nozīmīgākajiem kino notikumiem – no 13. līdz 23. oktobrim Riga IFF programmā klātienē un tiešsaistē, 12 sadaļās un 6 konkursos tiks izrādītas vairāk nekā 100 filmas no vietējā, Eiropas un pasaules kinematogrāfa.
Festivāla devītajā gadā skatītājiem tiks piedāvātas rūpīgi atlasītas aktualitātes no pasaules nozīmīgākajiem filmu festivāliem, pašmāju kino pirmizrādes un spilgtu autoru redzējumi. Festivāla laikā tāpat gaidāma notikumu programma, kas veidota sadarbībā ar Kijivas Kritiķu nedēļu (Kyiv Critics’ Week) – Ukrainas laikmetīgā kino programma un starptautiska diskusiju sērija par postkoloniālismu mediju telpā.
