Filmas uzmanības centrā ir Guntars, kurš vēlas pēc iznākšanas no ieslodzījuma attīstīt savus dziedāšanas talantu. Dažādas neveiksmes un kļūdas novedušas Guntaru līdz Cēsu audzināšanas iestādei nepilngadīgajiem, taču viņam drīz būs 18 gadi, kas nozīmē nonākšanu pieaugušo cietumā. Dažādu saspīlējumu un iekšējo attiecību pasliktināšanās dēļ Guntars jau pusgadu uzturas izolatorā.
Lentes režisore Liene Laviņa stāsta, ka tagad, trīs gadus pēc filmas uzņemšanas, nav zināms, kas noticis ar Guntaru, bet filmā joprojām atklāti parādās jauno vīriešu ilgas pēc mīlestības, ģimenes, pēc dzīves ārpus žoga.
„Filma ir dzīvojusi savu dzīvi pa šo laiku. Bijusi izrādīta daudzās vietās pasaulē, skolās un arī plašākā auditorijā. Prieks, ka to novērtē gan kino profesionāļi, bet arī cilvēki uz ielas un saredz tajā atziņas. Cerams, ka liek arī aizdomāties gan vecākiem, gan pusaudžu vecuma bērniem. Prieks, ka studentu darbs dzīvo vēl pēc trīs gadiem uz ekrāniem. Ceru, ka tas liks aizdomāties, cik trausla ir robeža starp kriminālo pasauli un ikdienas dzīvi, cik svarīgi, lai šī robeža netiktu pārkāpta,” saka režisore Liene Laviņa.
