Par festivāla vadmotīvu šogad izvēlētas kino klasiķa Pjēra Paolo Pazolīni vārsmas: "Dienišķais labā un ļaunā juceklis". Pazolīni ir arī šī gada festivāla retrospekcijas centrālā personība, stāsta festivāla radošā direktore Sonora Broka: ""Dienišķais labā un ļaunā juceklis" – mūsuprāt, šī rinda, šī frāze precīzi ataino to emocionālo un psiholoģisko klimatu, kādā mēs esam atradušies pēdējā jau vairāk nekā pusgada laikā. Mums ir jāpieņem vienlaikus šausminoša realitāte un jāturpina savas ikdienas gaitas, un kaut kā šīs abas paralēles ir jāsavieto. Un Pazolīni, mūsuprāt, tiešām runā par arī šobrīd aktuālo savās filmās, kas ir tikpat nozīmīgas kā laikā, kad tās tika uzņemtas. Kā, piemēram, "Salo jeb 120 Sodomas dienas", tikpat labi tā ir filma arī par šīs dienas notikumiem."
Festivālā būs jauna sadaļa "Fokusā Ukraina", kas iekļaus diskusijas, lekciju un filmu programmu, ļaujot iepazīt dažādu laiku Ukrainas kino, arī pašu aktuālāko, kas vēsta par kara atstātajām traumām. Sonora Broka turpina: "Piemēram, filma "Tauriņa redze" stāsta par krievu karagūstekni, ukraiņu snaiperi, jaunu sievieti, kas atgriežas no gūsta, un viņa ir stāvoklī pēc piedzīvotā gūsta laikā. Filmas centrā ir dilemma, ar kādu saskaras cilvēks šādā situācijā. Kā viņam rīkoties? Jo, protams, ka tā ir ārkārtīga psihotrauma un arī fizioloģiska trauma. Vai sadzīvot ar to? Kā sadzīvot? Kā rīkojoties ir iespējams saglabāt izlīgumu pašam ar sevi?"
Globālā līmenī kino pēdējos gados ļoti daudz runā par ekoloģiju, un to atspoguļos arī festivāls. Spēcīgs komentārs par šo tēmu ir Paragvajas režisores filma "Eami", kas caur mazas meitenes stāstu vēsta par lietusmežu izciršanas sekām. Arī grenlandiešu filma "Pēdējais cilvēks", kas savukārt pievēršas tam, kā ledāju kušanas rezultātā mainās Grenlandes ainava un cilvēku dzīves.
Kā atsvars nopietnajām tēmām festivālā šogad arī vairāk komēdiju nekā citos festivāla gados.
Norvēģu komēdija "Pati sev piegriezusies" ir visai ekstrēms stāsts par mūsdienās tik aktuālo vēlmi pēc uzmanības par katru cenu, bet franču komēdija "Neticami, bet patiesi" vēsta par ne mazāk aktuālu vēlmi pēc mūžīgās jaunības.
"Norvēģu filma "Visi ienīst Juhanu" savukārt ir tāds ļoti tipisks ziemeļu humors ar zināmu neveiklības devu," programmu ieskicē Sonora Broka. "Tāpat pārstāvēts somu humors, manuprāt, radniecīgs gan somu, gan arī latviešu humoram. Tā ir filma "Malkas cirtēja stāsts" par vīru, kurš zaudē savu iepriekšējo darbu un domā, ko viņš varētu darīt tālāk, kā viņam caur sniegājiem atrast šo savu iespējamo laimes ceļu."
Neatņemama festivāla daļa ir filmu sadaļa bērniem, kas ietver gan animācijas īsfilmu programmu pašiem mazākajiem skatītājiem, gan pilnmetrāžas filmas skolas vecuma bērniem.
Filmu atlases princips – lai bērniem būtu interesanti, bet lai arī filmas skartu aktuālas tēmas. Šoreiz tāda, piemēram, ir vācu filma "Ceļš", kas vēsta par kāda zēna un viņa ģimenes bēgļu gaitām, kā arī zviedru filma "Komēdijas karaliene", kas dziedinoši runā par ļoti sarežģītām tēmām. Programmas kuratore Kristīne Simsone stāsta: "Tā ir filma par trīspadsmitgadīgu meiteni, kurai mamma ir aizgājusi mūžībā depresijas dēļ. Šī filma ir tāds ārkārtīgi jūtīgs, smeldzīgs, bet gala rezultātā arī dziedinošs ceļš uz to, kā mēs varam sadzīvot ar zaudējumu, kā mēs kā sabiedrība, kā ģimene varam nākt talkā šādās situācijās. Mums arī gan pirms, gan pēc seansa būs iespēja aprunāties ar psihoterapeiti Magdalēnu Pranaiti. Saruna ir iecerēta, lai nedaudz "apstrādātu" filmā redzēto, jo es pieņemu, ka bērniem būs ļoti daudz jautājumu."
Dažādās festivāla programmās pirmizrādes piedzīvos vairākas Latvijas filmas, to vidū Matīsa Kažas jauniešu drāma "Neona pavasaris", Lindas Oltes sociālā ģimenes drāma "Māsas" un Toma Harjo debijas darbs "Sēklis".
Bet festivālu atklās nacionālā pirmizrāde Signes Baumanes animācijas filmai "Mans laulību projekts", kas jau izrādīta festivālos citviet pasaulē un saņēmusi četras godalgas.
Sarunā raidījumā "Kultūras rondo" režisore filmu pati raksturoja kā bioloģisko trilleri, kas apdzied iemīlēšanās, precēšanās un šķiršanās ciklu: "Kāpēc mēs iemīlamies? No kurienes mums rodas šī ideja, ka mums ir vajadzīgs otrs cilvēks? Vai tā ir ideja, vai tā ir kaut kāda bioloģiska nepieciešamība? Un tad es kā īsts Šerloks Holmss tinu vaļā šo bioloģijas pavedienu un mēģināju nokļūt līdz pašai "sālij". Šī filma ir vienīgā filma, kas pārstāv noteiktu žanru, kas ir bioloģiskais trilleris, jo, ja tu gribi uzzināt, kas nokāva tavas iepriekšējās attiecības, šī ir filma, kas tev jānoskatās."
Rīgas Starptautiskais kino festivāls ilgs līdz 23. oktobrim un kopumā piedāvās vairāk nekā 100 filmu.
