Iepriekš kinokritiķe vairījās paust simpātijas pret konkrētiem “Riga IFF” programmās iekļautajiem kinodarbiem, kā iemeslu minot festivāla rīkotāju lūgumu to nedarīt.
"Es izvēlējos tikai vienu filmu ļoti subjektīvu iemeslu dēļ tāpēc, ka man jums jāatklāj kāds noslēpums. Lielajos kinofestivālos kinokritiķi nenoskatās visas filmas. Viņi nenoskatās dažas no tām filmām, kuras sāk rādīt astoņos no rīta. Šī filma ir tā, kuru mēs izlēmām izlaist, jo kāda filma jau ir jāizlaiž. Mēs izlaidām un pēc tam visu atlikušo festivāla laiku bija tikai viena doma, ko lai tagad dara, kā lai tagad izlaiž kādu citu filmu, lai paspētu uz filmu, kas kļuva par sensāciju 15 minūtes pēc tās izrādīšanas. Un tā ir filma “Saula dēls”,” atklāj Āboliņa, raksturojot filmu kā ļoti humānu un “ekstrēmu art-house”.
Jau vēstīts, ka ungāru režisora Lāzlo Nemeša drāma „Saula dēls” šīgada Kannu kinofestivālā ieguva žūrijas balvu. Filma iekļauta “Riga IFF Selection” programmā.
“Ja jūs esat traki uz kino, tad jums šī filma ir vienkārši jāredz,” uzsver Daira Āboliņa.
“Saula dēls” ir iespaidīgs kinostāsts par holokaustu. 1944. gada oktobris. Ungārijas ebrejs Sauls ir Aušvicas nāves nometnes ieslodzītais, kurš norīkots strādāt krematorijā. Kādudien Sauls starp nāves upuriem atrod kāda puisēna ķermeni, kuru notur par savu dēlu. Pretēji pavēlei puisēna mirstīgās atliekas atdot uguns liesmām, viņš lūko līķīti apglabāt saskaņā ar ebreju tradīciju. Kamēr pārējie ieslodzītie, uzzinājuši, ka visus “Sonderkommando” gaida lode pierē, saceļas un iznīcina krematoriju, Sauls koncentrējas vienīgi uz šo pēdējā goda atdošanu dēlam, par kuru parūpēties dzīves laikā viņam bijis liegts.
Atzīmējot, ka varētu stāstīt par katru no festivāla “Riga IFF” filmām, Daira Āboliņa īpaši izceļ arī dokumentālo filmu piedāvājumu.
“Es uzskatu, ka šeit [festivālā] ir absolūti izcila dokumentālo filmu kolekcija, sākot ar “ArtDocFest” programmu, kas ir vienkārši – šeit vai nekur,” turpina kritiķe. “Un šajā festivāla programmā ir divas dokumentālas filmas, kurām es jau esmu atdevusi savu sirdi. Viena no tām ir filma ar nosaukumu “Eimija”, veltīta slavenajai Eimijai Vainhausai. Otra no tām ir filma “Esmu Ingrīda”, kura veltīta Ingrīdai Bergmanei viņas simtgadē un kurai arī esmu atdevusi sirdi tāpēc, ka tik personīgu autobiogrāfiju es nebiju sen redzējusi. Domāju, ka šī filma ir unikāla arī kinovēstures kontekstā, jo tādas filmas par Ingrīdu Bergmani nekad nav bijis.”
Jau vēstīts, ka Rīgas Starptautiskais kino festivāls norisināsies no 15. līdz 25. oktobrim.
