“Izstāde “Krāsainā Latvija” ir veltīta tādai matērijai, kas mūsdienās mums šķiet tik pašsaprotama, tik ikdienišķa – tā ir krāsainā fotogrāfija.
Ja mēs pašķirstām savus ģimenes fotoalbumus vai arī muzejā skatāmies krājumu, kolekcijas, tad lielākais vairums no fotogrāfijām, kas mums ir saglabātas, ir melnbaltas.
Es domāju, ka tas ir ietekmējis arī mūsu uztveri par to, kāda tā pagātne ir izskatījusies. Iespējams, bieži vien mums pat ir grūti [..] identificēties ar melnbaltajā attēlā redzamo, jo tas krāsu spektrs nav patiesais,” izstādes veidošanas ierosmi atklāj vēsturnieks Imants Cīrulis.
“Jau no 19. gadsimta beigām bija jūtama fotogrāfu, amatieru tieksme [..] atainot pasauli patiesajā krāsu spektrā, bet ar melnbalto fotogrāfiju to, protams, nebija iespējams panākt. Tika attīstīts tāds pagaidu variants, kad, izmantojot melnbalto fotogrāfiju, to iekrāsoja, visbiežāk ar anilīna krāsām, un tad jau tipogrāfijas iespējas bija diezgan progresējušas. Tā radās vesela virkne Latvijas ainavu, pilsētu skatu un dažkārt arī kolorētie portreti, ko pasūtīja pie fotogrāfa. Šī ir atsevišķa matērija, ko varētu uzskatīt par priekšteci īstajai krāsu fotogrāfijai,” skaidro Imants Cīrulis. Pašas senākās krāsu fotogrāfijas, arī no fotogrāfijas tehnoloģijas attīstības vēstures, ir autohromi – uz stikla plates uzklāta ļoti smalka kārtiņa kartupeļu cietes trīs dažādās krāsās – sarkanā, zilā un zaļā – radīja tādu kā krāsu filtru. Imants Cīrulis vēl piebilst, ka šī tehnika Latvijā ienāca ap 1910. gadu. Arī muzeja krājumā ir šādi uzņēmumi, un tie būs redzami izstādē. Autohromus pēc dažām dekādēm “nomaina” pirmās krāsu filmiņas.
Muzeja darbinieki aicina ikvienu Latvijas iedzīvotājs pārskatīt savus fotoalbumus un diapozitīvu krājumus, meklējot laikmetam tipiskus fotouzņēmumus, kuros spilgti dokumentēta dzīve dažādās desmitgadēs, piemēram, Padomju Latvijas ikdiena – tradīcijas, mājas ballītes, Atmodas notikumi. Fotouzņēmumus vēlams augšupielādēt platformā “Gadsimta albums”. Izstādes veidotāji atlasīs laikmetu vislabāk raksturojošās attēlus, kas tiks iekļauti izstādē “Krāsainā Latvija”. Fotogrāfijas un diapozitīvus iespējams sūtīt arī pa pastu Latvijas Nacionālajam vēstures muzejam, ja vien sūtītājs ir ar mieru ziedot oriģinālu. Svarīgi atzīmēt, ka arī pa pastu sūtītie attēli tiks izvērtēti, proti, vai tie ir iekļaujami muzeja krājumā, izstādē vai tomēr ne.
Izstāde “Krāsainā Latvija”, ja vien apstākļi būs vēlīgi, iecerēta klātienē. Katrā ziņā attēli būs skatāmi arī muzeja e-vidē. Izglītības un komunikācijas departamenta muzejpedagoģe Ilze Miķelsone stāsta, ka muzeja e-vide vēl tiks būtiski attīsta, lai tā būtu ērti pieejama ikvienam, kas vēlas izmantot muzeja resursus. Viņa vēl piebilst, ka “Gadsimta albumā” var dalīties arī ar melnbaltajām fotogrāfijām. Neskaidrību gadījumā e-vides lietotāji aicināti izmantot e-pasta saziņu, rakstot uz: [email protected].
