«Astoņu zvaigžņu» režisors: Savāktā materiāla pietiek seriālam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Savāktā materiāla filmas par strēlniekiem “Astoņas zvaigznes” veidošanas laikā ir tik daudz, ka pietiek vesela seriāla veidošanai, intervijā Latvijas Radio raidījumam “Labrīt” sestdien, 11. novembrī, sacīja filmas režisors Askolds Saulītis.

Viņš norādīja, ka ir daudz fotogrāfiju un intervijas gan ar latviešu, gan ar ārvalstu vēsturniekiem, kas ir snieguši daudz informācijas.

Intervija ar kinorežisoru Askoldu Saulīti par "Astoņas zvaigznes"
00:00 / 00:00
Lejuplādēt
Līdz ar to daudz ziņu ir palicis ārpus kadra.

Tomēr filma un tās scenārijs ir balstīts ne tikai uz vēsturnieku un citu avotu sniegtajām ziņām.  Proti, arī viņa paša dzimtas stāsts ir iekļauts filmā.

Viņa vecmamma Milda Pirmajā pasaules karā iepazinusies ar kādu strēlnieku uzvārdā Kviesis. Tad viņš devās uz Krieviju, savukārt Latviju ieņēma vācieši. Milda gaidījusi Kviesi, līdz saņēmusi ziņu, ka viņš kaujā pie Krimas pazudis bez vēsts.

Pēc tam Milda satikusi Askolda Saulīša vectēvu Pēteri Saulīti, ar kuru pēc ilgāka laika nolēmusi  apprecēties, jo Kviesis nav atgriezies, un arī pats Pēteris Saulītis pierādījis savu mīlestību. Tomēr vēl Oktobra svētkos Milda devusies uz strēlnieku sanākšanām, cerot tur redzēt Kviesi.

Askolds Saulītis atgādināja, ka filma ir par astoņiem strēlnieku pulkiem, kā arī astoņām personībām strēlnieku vidū. Tāpēc arī filmai ir dots nosaukums “Astoņas zvaigznes”. Viņu vidū ir, piemēram, komandieris Frīdrihs Briedis; virsnieks Pēteris Dardzāns, kuru ievainoja un kurš Sibīrijā izdzīvoja, kājām dodoties milzu gabalus un trīs mēnešus mērojot ceļu atpakaļ uz Latviju; kā arī redzamākais no latviešu strēlnieku komandieriem Jukums Vācietis.

Saulīša filma „Astoņas zvaigznes” vēsta par strēlnieku vienību sarežģīto formēšanos, ko kavēja gan Krievijas impērijas valdība, gan latviešu pilsonisko aprindu gļēvums, gan lielinieku propaganda. Izmantojot pašu strēlnieku rakstītus tekstus, atmiņas, vēstules un dienasgrāmatas, filmas veidotāji stāsta gan par strēlnieku leģendārajām kaujām, gan par viņu sadzīvi un mīlestību. Par to, kā strēlnieku vienībās rūdījušies nākamā Latvijas Neatkarības kara cīnītāji un vēl pirms Latvijas valsts dzimusi Latvija – 1. Daugavgrīvas, 2. Rīgas, 3. Kurzemes, 4. Vidzemes, 5. Zemgales, 6. Tukuma, 7. Bauskas un 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljons.

Filmas otrajā daļā izsekots strēlnieku ceļam uz Latviju cauri Krievijas Pilsoņu karam tā dažādās frontes pusēs. Rūgta lappuse ir daudzu morāli un fiziski sakropļoto karavīru liktenis pēc kara.

Filmas pirmizrāde notiks kinoteātra „Splendid Palace” Lielajā zālē 18. novembrī 18.00, paralēlseanss Mazajā zālē sāksies 18.30, arī uz to iespējams nopirkt biļetes.

Filmas „Astoņas zvaigznes” režisors Askolds Saulītis, producents Bruno Aščuks, operators Andrejs Verhoustinskis, vēstures konsultants Jānis Šiliņš.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti