ĪSUMĀ:
- Arvien vairāk televīzijas kanālu sāk izmantot mākslīgo intelektu, lai nodrošinātu satura tulkojuma atskaņošanu.
- Zane Burnicka uzskata, ka šāds risinājums ir cilvēka ausij nebaudāms.
- Televīzijas pārstāvis pauž – tas ir labākais variants, lai izpildītu šogad pieņemtos likumus, un reitingi no tā nekrītas.
- NEPLP sola veikt visaptverošu monitoringu, kā arī sadarbībā ar Valsts valodas centru vērtēt atskaņotā teksta kvalitāti.
- Nākotnē paredz arvien pieaugošu mākslīgā intelekta izmantošanu, bet aktieru darba izzušanai draudus nesaskata.
Varbūt esmu "oldītis", bet...
Dažādi kanāli, pavisam atšķirīgs saturs, bet viena un tā pati balss, kas bezkaislīgi lasa subtitrus latviešu valodā. Aktrise un daudziem pazīstamā filmu un seriālu balss Zane Burnicka to sauc par "nekārtno puisīti": "Esmu arī televīzijas skatītāja, ne tikai darbinieks, un ļoti labprāt, mājās esot, ieslēdzu televizoru, lai tas man fonā skan. Tāpēc es pamanīju, ka tas, kas tur skan un kam es ik pa brīdim uzmetu acis, ir kļuvis pilnīgi nebaudāms un vairs nav derīgs pat kā fona troksnis."
Burnicka atceras, kā pirmajā brīdī mēģinājusi saprast, kas to ierunājis. Profesionāls aktieris tas nav, arī neprofesionāls ne… Trenētajai aktrises ausij bijis pavisam savādi apjaust, ka tā nemaz nav cilvēka balss. Ar sāpi par to, kā mākslīgais intelekts vairākos kanālos sabojājis viņas mīļākos seriālus, ietaupot uz jau tā mazapmaksāto ierunātāju rēķina, viņa dalījās sociālajā tīklā "Facebook". Desmitiem cilvēku komentāros piekrita.
"Varbūt es esmu "oldītis", kā tagad saka… Nestājos ceļā progresam un saprotu, ka esmu tāds smilšu graudiņš jūrā un ka šis mans ieraksts un iebildums ir absolūti maznozīmīgs attiecībā pret globālo situāciju pasaulē, tomēr es nevarēju klusēt, jo – kāpēc, piemēram, cilvēki iet uz restorānu? Jo tur būs kaut kas pagatavots īpaši viņam, ar sirsnību, ar attieksmi. Var jau iet arī uz ēdnīcu, kur ar lielu karoti no kopējā katla kaut ko uzmetīs uz šķīvja, bet cilvēki grib personīgo attieksmi, un, manuprāt, mēs, ierunātāji, esam tas "restorāns"," teic Burnicka.
Reizumis putra ir gluži burtiska. Mākslīgais intelekts klūp aiz ciparu nolasīšanas, vietu nosaukumiem un locījumiem.
"Ja tas nekārtnais puisītis "2km²" izrunā kā "divi kā ēm divi", nu tad es atvainojos," nožēlu pauž aktrise.
Viens no tiem, kas pievienojās Zanes Burnickas "Facebook" paustajam sašutumam, ir režisors un pasniedzējs Pēteris Krilovs, balss un ieskaņošanas kvalitāti nosaucot par "pilnīgu mēslu". Sarunā ar Latvijas Radio Krilovs saka: tā ir necieņa pret skatītājiem, jo ar šādu robotisku balsi mākslai tiek atņemta būtiska sastāvdaļa – emocijas.
"Tā ir bezpersoniska balss bez runāšanas motivācijas, bet tās ir spēlfilmas ar dzīviem tēliem, personāžiem. Tas nozīmē, ka dzīvi tēli tiek pārvērsti par kaut ko mehānisku. Viņu šķietamais teksts ir pilnīgi bezpersonisks un nemotivēts, un cilvēki to atpazīst, jo ar ausīm mēs labāk atpazīstam melus nekā ar acīm," uzskata Krilovs.
"Kāpēc izklaides kanālā tas ir jādara, man ir pilnīgi nesaprotami," saka režisors. Arguments par naudu viņam nešķiet vietā. "Jāsaka kā tajā vecajā anekdotē par boļševiku revolūciju: ja nav naudas, nevajag taisīt revolūciju!"
"Tajos kanālos kā "Epic Drama" un citos taču arī strādā latvieši, kas mājās runā latviski," piebilst Zane Burnicka. "Vai viņiem ir vienalga, kā skan tas mākslīgais intelekts? Ka tas runā nepareizi? Viņiem pašiem tas tonis ir ausij tīkams?"
Labākais variants
Uzņēmums, kas Baltijā pārstāv Burnickas pieminēto "Epic Drama" un virkni citu starptautisko kanālu, ir Igaunijā bāzētais "Wide Media", kura vadītājs Pēteris Remerts labprāt atsaucas sarunai ar Latvijas Radio. "Wide Media" ir viens no uzņēmumiem, kas šogad latviskā skaņu celiņa nodrošināšanai sācis izmantot mākslīgo intelektu, un iemesls tam ir maijā pieņemtie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas televīzijas programmu izplatītājiem liek nodrošināt latviešu valodas audio celiņu programmām, kam līdz šim audio tulkojums bija tikai krievu vai kādā citā valodā, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu oficiālā valoda. Līdz maijam aktieru balsīs ierunātu latvisko tulkojumu "Wide Media" piedāvāja piecos no 20 kanāliem, pārējos bija tikai subtitri. Līdz ar likuma grozījumiem nācās pieņemt lēmumu, ko darīt.
"Ņemot vērā, ka jau bija ieņēmumu kritums no televīzijas tirgus, kur samazinās abonentu skaits, mums vajadzēja iespējami jēdzīgāko risinājumu tirgum, kas ir mazs un nākotnē vēl samazināsies. Mākslīgais intelekts patiesībā nav nekas jauns televīzijas nozarē, bet tas ir jaunums mūsu tirgū, ko līdz šim neviens nebija izmantojis. Pati tehnoloģija ir "text to speech" jeb teksta pārvēršana runā, ko izmanto arī valsts pārvalde [interneta vietnēs]. Mūsu gadījumā šis bija ekonomiski izdevīgākais variants, jo tas izmaksā 3–4 reizes mazāk un ir izdarāms krietni īsākā laikā. Ja mums bija mēnesis laika kārtīgi sagatavoties [grozījumiem], tad mēneša laikā mēs kanālu varējām iztulkot. Protams, šis risinājums būtu jāuzlabo, tas nav noliedzams, un visiem ar šo tulkojumu nevarēs izpatikt. Taču pie tās situācijas tas bija labākais variants," skaidro Remerts.
Vārdu sakot, laika ieviest jaunās prasības par audio celiņu latviski bijis maz, un nelielajā Baltijas tirgū, kur reklāmas ieņēmumi ir pieticīgi un pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā aizliegtajiem Krievijas propagandas kanāliem sarucis arī maksas televīzijas abonentu skaits, mākslīgā intelekta balss bijis vienīgais izdevīgais variants. Otra iespēja būtu atteikties arī no jau iepriekš eksistējušā krievu audio celiņa un atstāt kanālu tikai oriģinālvalodā, skaidro Remerts:
"Mēs pieņēmām lēmumu pievienot šo latviešu valodas audio celiņu, palielinājām latviešu skatītāju [auditoriju], mums palika arī krievu valodas celiņš, kur saglabājās kāda auditorija. Ja skatāmies uz televīzijas kanāliem, kas izvēlējās neveikt šīs investīcijas, palikt tikai oriģinālvalodā un darboties reklāmas tirgū, cipari bija diezgan dramatiski – jau pirmajā nedēļā mūsu konkurējošajiem kanāliem, kas neveica investīcijas latviešu valodā, reitings kritās par 80%."
Pēc Remerta teiktā, viņa uzņēmuma pārstāvēto kanālu reitingi mākslīgā intelekta balss dēļ nav cietuši.
Turklāt daļa skatītāju to neklausās, jo izvēlas skatīties saturu krieviski vai oriģinālvalodā ar subtitriem. Uzņēmums plāno līdz gada beigām paplašināt mākslīgās balss lietojumu vēl uz vairākiem kanāliem, bet Remerts sola, ka aktierus tas neaizvietos:
"Tiem kanāliem, kuriem nekas nebija, mēs plānojam paturēt šo [mākslīgā intelekta] rīku. Ja ekonomiskā situācija uzlabosies, nākotnē varam izskatīt arī pāreju uz aktieriem, bet ilgtermiņā mēs izmaksas noteikti neoptimizēsim, un tie kanāli, kas bija ar aktieru tulkojumu, tādi arī paliks. Protams, nākotnē arī skatāmies, kā šos risinājumus uzlabot."
Kā sekmēt kvalitāti?
Risinājumu uzlabošanai sola sekot līdzi arī nozares uzraugs – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP). Kā Latvijas Radio norāda padomes priekšsēdētāja vietniece Aurēlija Ieva Druviete, NEPLP seko līdzi diskusijām par mākslīgā intelekta balsīm ēterā: "Protams, arī mums rūp latviešu valodas kvalitāte, un tā ir lieta, kas nedaudz ir mūsu kompetencē, bet ne tieši. Nosacījums pakalpojumu sniedzējiem, kas lieto mākslīgo intelektu valodas celiņiem, ir tāds, ka ir jānodrošina mācīšanās un kļūdu labošana, uzlabojot kvalitāti laikā. Cita diskusija ir par mākslīgā intelekta rīku izmantošanu kā tādu. Tas ir jautājums par māksliniecisko kvalitāti un cilvēcisko aspektu, pie kā cilvēki ir pieraduši. Te ir jautājums pakalpojumu sniedzējiem, vai viņu auditorija ir gatava šo saturu tādā veidā lietot. Taču starptautiski redzam, ka mākslīgā intelekta rīki tiek lietoti arvien vairāk – gan valodu celiņos, gan subtitru ģenerēšanā. Jautājums ir – kā sekmēt kvalitāti?"
NEPLP sola gada otrajā pusē veikt visaptverošu monitoringu, kā TV kanāli ievēro jauno likuma normu par skaņu celiņiem latviešu valodā, un pievērsīšot uzmanību arī mākslīgā intelekta risinājumiem.
Latviešu valodas kvalitāti varētu vērtēt sadarbībā ar Valsts valodas centru.
"Šobrīd mūsu pienākums ir uzraudzīt, vai latviešu valodas kvalitāte ir tāda, ka varam pateikt – jā, celiņš ir nodrošināts. Ja neko nevar saprast, tad varam secināt, ka pēc būtības valodas celiņš netiek nodrošināts," skaidro Druviete. Tādu spriedumu gan NEPLP līdz šim nav nācies pieņemt, taču ir vērtēti šaubīgi gadījumi. Tomēr NEPLP varā neesot pateikt, ka valodas celiņš nav gana emocionāls vai intonatīvi baudāms. "No padomes puses mēs redzam, ka valodas jautājums ir stratēģisks un prioritārs, un esam gatavi tam pievērst vēl vairāk uzmanības."
Neiespējamība vai laika jautājums?
Lai gan mākslīgā intelekta balsis televīzijas ekrānos ienāk arvien vairāk, pieaugošā satura dēļ aktieriem tekstu ielasīšanā pašlaik darba pietiek. Tikai honorāri palikuši divtūkstošo gadu līmenī, nopūšas Zane Burnicka.
"Mēs ar kolēģiem jau esam ķiķinājuši, ka mums tagad vajag tikai ierunāt alfabētu, un tad skaņu režisors pats saliks visus vārdus kopā, bet izrādās, ka mums pat alfabēts nav jāierunā, jo var sintezēt arī kaut ko mākslīgu… Es pat būtu ar mieru, ka sintezē manu balsi. Lūdzu, dariet to, ja varat ielikt visas intonācijas! Maksājiet man vienu centu par katru ierunāto minūti un sintezējiet, es varēšu neiet uz darbu! Bet ar noteikumu, lai es tiešām neizklausos pēc plastmasas lelles. Taču es nedomāju, ka tas ir iespējams. Protams, saka, ka nu tikai attīstīsies, nu tikai būs, ieliks tajā personā arī cilvēcību, bet nevar, neticu… Pēc 10 gadiem jūs mani uzaicināsiet un teiksiet: redziet, Burnickas kundze?"
Režisors Pēteris Krilovs nešaubās, ka balss tehnoloģijas attīstīsies ātri un kļūs arvien reālistiskākas, tomēr arī viņš netic to spējai pilnībā aizvietot cilvēka balss spējas.
"Ja tur ieliek milzīgas naudas, droši vien var dabūt runātāju, kas izklausās dabisks, bet viņš vienalga nav personība. Viņam būs vairāk vai mazāk dabisks vārdu izrunāšanas intonāciju virknējums, bet virknējumam ir vajadzīga motivācija, apziņa, attieksme. Turklāt tur var būt 10 kārtas, piemēram, es varu jums stāstīt briesmīgu ziņu ar ironiju, zem kuras slēpjas šausmas par šo notikumu. (..) Un to nekad mākslīgais intelekts nevarēs panākt, par to es esmu pārliecināts," teic Krilovs.
Taču kā to redz TV kanālu pārstāvis Pēteris Remerts no "Wide Media"? Vai mākslīgā intelekta balsis latviešu valodā varētu būt tikpat ticamas kā aktieru ierunātās?
"Es ticu, ka tas noteikti būtu iespējams, bet grūti pateikt, cik ilgā laikā, jo tomēr mūsu valsts ir ļoti maza un valoda – specifiska. Mēs nevaram to salīdzināt ar tādām lielajām valodām kā vācu, spāņu vai franču. Visdrīzāk tas ir laika jautājums, bet, mūsuprāt, aktierus tas neaizstās un viņiem darbs saglabāsies, jo satura kļūst arvien vairāk. Ir tūkstošiem stundu satura, kur joprojām ir nepieciešams aktiera tulkojums."
