Uz ekrāniem nonāk latviešu parafrāze par "Greja piecdesmit nokrāsām" – erotiskā drāma "Ekstāze", kas ir teātra režisora Dž. Dž. Džilinžera debija kino. Kino vēl aizvien skatāmas aizvadītajās nedēļās pirmizrādītās ārvalstu filmas – piemēram, korejiešu izcelsmes režisores Selīnas Songas elēģiskā biogrāfiskā drāma "Pagājušās dzīves" – izcili veidots stāsts par nesatikšanos, kulturālo piederību pēc dzimtenes pamešanas un attiecībām. Tāpat uz ekrāniem Holivudas klasiķa Ridlija Skota vēsturiskais eposs "Napoleons". Repertuārā arī franču filma "Dzīves garšas" – meistarīgi izveidots pārspriedums par kulinārijas mākslu un kultūru 19. gadsimta Francijā. Arī šis ir izteikts aktieru kino – galvenajās lomās redzam Žiljetu Binošu un Benuā Mažimelu, kas gluži vai dejas horeogrāfijā rosās pa idillisku Francijas muižas virtuvi.
No šīs nedēļas jaunumiem vēlos izcelt trīs darbus – igauņu filmu "Melnās pirts māsība", ko veidojusi folkloras eksperte Anna Hints; austriešu režisores Džesikas Hausneres psiholoģisko drāmu "Club Zero" (kuras nosaukumu varētu latviskot kā "Nulles klubu"), kā arī itāļu režisora Emanuales Krialēzes ģimenes drāmu "Bezgalīgā mīlestība".
"Melnās pirts māsība"
"Melnās pirts māsību" ("Savvusanna sõsarad") oktobrī Latvijā pirmizrādīja Rīgas Starptautiskais kino festivāls, un tā ir viena no labākajām dokumentālajām filmām, kas tapusi Baltijā pēdējās desmitgades laikā. Šī filma dokumentē sievietes pirts rituāla laikā Veru apgabalā, Igaunijas dienvidrietumos. Melnās pirts tveicē atklājas gan ķermeņi, gan prāti, un te redzam sievietes dalāmies ar dažādām dzīves pieredzēm – citas ir aizkustinošas, citas šausminošas.
Filmā neredzam ne sieviešu sejas, ne kādu papildu kontekstu – te dokumentēta tikai varoņu atklāšanās: pārrunāto tēmu loks ir tikpat plašs kā dzīve. Interesanti, ka Veru pirts rituāls ir simtiem gadu vecs un šobrīd ir iekļauts UNESCO mantojumā. Skatoties filmu, apbrīnojama ir Annas Hintas pieeja savām varonēm – iemantot tādu uzticību spēj vien izcilākie dokumentālisti. "Melnās pirts māsība" saņēma balvu neatkarīgā kino festivālā Sandēnsā ASV, kā arī ir nominēta labākās dokumentālās filmas kategorijā Eiropas Kinoakadēmijas balvai.
"Melnās pirts māsība" kino no 28. novembra.
"Club Zero"
Pilnīgi atšķirīga savā vizuālajā veidolā un žanrā ir Džesikas Hausneres (Jessica Hausner) spēlfilma "Club Zero". Šāgada Kannu kinofestivālā izrādītā filma vēsta par kādu skolu Lielbritānijā; tajā uztura mācību sāk pasniegt kāda jauna, noslēpumaina sieviete. Būdama harismātiska līdere, viņa pārliecina grupiņu audzēkņu, ka ir iespējams izdzīvot, neko neēdot. Lai arī filmas naratīvs ir lineārs kā taisne un neslēpj sevī nekādus pārsteigumus vai negaidītus dramaturģiskus pavērsienus, apzinātie absurda akordi filmas skatīšanas pieredzei piešķir spriedzi – notikumu attīstība veidota, apzināti izaicinot loģiku. Filma noteikti uztverama kā sociāla piebilde par dažādajiem ezotēriskajiem strāvojumiem, kas noliedz vispārzināmas fizikas normas.
"Club Zero" kino no 1. decembra.
"Bezgalīgā mīlestība"
Savukārt itāļu režisora Emanueles Krialēzes (Emanuele Crialese) veidotā "Bezgalīgā mīlestība" ("L'immensità") skatītāju ved uz 20. gadsimta 70. gadiem Romā. Stāsta centrā ir kāda ģimene uz izjukšanas robežas – vecāku starpā mīlestība izplēnējusi, un papildu spriedzes dzirksteli pēkšņi piemet 12 gadus vecās meitas šaubas par piederību dzimtei. Filmā ir smalki ģimenes attiecību kamertonis; tas lielā mērā ir tālab, ka filmas stāsts ir balstīts paša režisora dzīves pieredzē – aizvadītajā Venēcijas kinofestivālā, kur filma tika pirmizrādīta, Krialēze paziņoja, ka ir piedzimis kā sieviete.
Filmas noskaņā un dinamikā būtiska loma ir izcilajai spāņu aktrisei Penelopei Krusai, kura spēlē jaunās meitenes māti. Lūkojoties laikmetīgajā kino, dzimtes jautājumi tajā nav retums – viens no labākajiem šīs tēmas portretējumiem pieder franču režisorei Selīnai Siamai (Céline Sciamma): 2011. gada filmā "Pašpuika" ("Tomboy"). "Bezgalīgajā mīlestībā" ir saskatāmas paralēles ar Siamas filmu – būtiskākā no tām: dzimtes jautājuma skats no bērna perspektīvas.
"Bezgalīgā mīlestība" kino no 1. decembra.
