"Viņš bija viens no vērīgākajiem Latvijas kinoprocesa vērtētājiem pasaules kino kontekstā un arī profesionālākajiem virzītājiem jau kopš 20. gadsimta 60. gadiem. Mika Savisko izteiksmes stils daudzajās publikācijās un runās par filmām, to veidotājiem un filmās skartajām problēmām vienmēr izcēlies ar erudīciju un asprātību, izraisot diskusijas," atvadu vārdos norādīja Latvijas Kinematogrāfistu savienībā.
Vispazīstamākais Miks Savisko ir kā populārā LTV kino raidījuma "Kino un mēs" ilggadējs veidotājs un vadītājs (1971-1991). "Viņam piemita īpaša spēja pasniegt tēmas un būtiskos jautājumus, kā arī runāt par humānismā balstītām vērtībām, apmānot padomju cenzūras spēku ar vieglumu, ironiju un filigrānu asprātību. Bez demonstratīvi politiskām aktivitātēm viņam izdevās arī savos raidījumos ietvert brīvības idejas. Varam apgalvot, ka šī raidījuma reitings bija ļoti augsts," atzīmēja Kinematogrāfistu savienībā.
1970. gados Miks Savisko kopā ar režisoru Ivaru Selecki, Ābramu Kleckinu un citiem kolēģiem dibināja Eiropas Dokumentālā kino simpozijus, kuri notika 30 gadu garumā Mellužos un Rīgā, pulcējot kinodokumentālistus un filmu programmas no Eiropas, ASV un citām valstīm. Šie simpoziji bija fundamentāli nozīmīgi Eiropas un pasaules dokumentālā kino analīzes un teorijas attīstībā, Latvijas kino dokumentālistu radošajā izaugsmē un starptautisko kontaktu veidošanā. Miks kopā ar Ābramu Kleckinu bija tie, kuri 1977. gadā noformulēja Rīgas dokumentālā kino skolas jēdzienu, ar ko Latvija ir pazīstama visā pasaulē.
Par savu nozīmīgo veikumu, Latvijas dokumentālā kino teorētiskās bāzes veidošanu un ilgstošo sabiedrības kino izpratnes izglītojošo darbu Miks Savisko 2018. gadā saņēma nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps" par mūža ieguldījumu filmu mākslā.
Bet Mika Savisko darba vieta no 1960. līdz 1997. gadam bija žurnāla "Māksla" redakcija, kur viņš veica kino, foto un arhitektūras nodaļu redaktora uzdevumus, katrā izdevumā iekļaujot iespējami avangardisku informāciju. Ap Miku centrējās arī žurnāla "Māksla" kolektīva saviesīgā dzīve Preses nama kafejnīcā un koridoros, ko spilgti atceras daudzi viņa laikabiedri. Papildus saviem redaktora pienākumiem Miks pildīja arī zinošākā latviešu valodas korektora un stilista uzdevumus, kas deva iespēju žurnālam izcelties preses piedāvājumā ne tikai satura, bet arī valodas kultūras ziņā.
Atvadīšanās notiks sestdien, 2024. gada 2. martā pulksten 10:00 Rīgas Krematorijā
