Miers
Filmas, kas ar mīlošu skatienu lūkojas uz ikdienišķo un vispārcilvēcisko.
"Jaukās dienas"
("Perfect Days", Vims Venderss, 2023, Japāna, Vācija)
Plūstoša kino pieredze, kura meklē skaisto ikdienišķajā, – tāds ir jaunākais klasiķa Vima Vendersa veikums. Stāsts norisinās Japānā, jo šīs valsts iedzīvotāju cieņpilnā attieksme pret vissīkākajām un parastākajām sadzīves detaļām radījusi režisorā bijību. Pat sabiedrisko tualešu apkopējs spēj baudīt dzīvi. Filma svin lēnīgu, apzinīgu dzīvošanu, taču nevairās arī no skumīgā.
"Pagājušās dzīves"
("Past Lives", Selīna Songa, 2023, ASV)
Ja varētu teikt, ka kino ir dzīves nospiedums, tad "Pagājušās dzīves" ir asaru izpludināta mīlestības vēstule. Filma seko diviem bērnības draugiem, kurus liktenis vispirms aizved dažādos dzīves ceļos un tad saved šos ceļus atkal kopā. Smeldzīga patiesīguma pildīts stāsts par mīlestību, ilgām, pārsteigumiem un stāšanos izvēles priekšā – to skatoties, sirds sažņaugsies gan no skumjām, gan prieka.
"Lauku ļaudis"
("Chłopi", Dorota Kobiela Velšmane, Hjū Velšmans, 2023, Polija, Serbija, Lietuva)
Pat vairāk par sižetu, kurš pievēršas jaunas sievietes pašnoteikšanās vajadzībai ierobežotu iespēju laikmetā, šajā filmā jāizceļ tās iespaidīgā tehnika – "Lauku ļaudis", tāpat kā 2017. gada "Mīlošais Vinsents", ir animācijas filma, ko veido eļļas gleznas. Pie šī darba piecus gadus strādāja vairāk nekā simts gleznotāju, un viņu pūliņus filmā iekustināja animatoru komanda, tā īpaši izceļot gan stāsta norises pārlaicīgumu, gan emocionālo spēku.
"Melnās pirts māsība"
("Savvusanna sõsarad", Anna Hints, 2023, Igaunija, Francija, Islande)
Pirts kā vieta, kur atkailināties. Kaili, nosvīduši sieviešu ķermeņi un karstuma nospiestas balsis, kas stāsta par dziļi cilvēciskām pieredzēm. Sandensas festivāla režijas balvu saņēmusī igauņu dokumentālā filma ieved skatītāju tuvības piesātinātā telpā, kurā atbrīvošanos piedzīvo ne vien filmas varones, bet, iespējams, arī skatītājs.
"Ingeborga Bahmane – ceļojums tuksnesī"
("Ingeborg Bachmann – Reise in die Wüste", Margarēte fon Trota, 2023, Šveice, Austrija, Vācija, Luksemburga)
Elegantā Vikija Krīpsa, kas pagājušajā gadā uz Latvijas ekrāniem ciemojās kostīmdrāmā "Korsete", šogad atveido vēl kādas spēcīgas, bet savā pasaulē ieslodzītas sievietes lomu. Dzejniece Ingeborga Bahmane, kuras dzīves fragments ietverts filmā, nevar atrast savu vietu 20. gadsimta sabiedrībā, kas viņu cenšas definēt pati pēc saviem noteikumiem. Cenšoties izbēgt no citu uzspiestajiem šabloniem, Bahmane dodas gan iekšējos, gan ārējos meklējumos, tomēr galamērķis liekas no viņas bēgam.
Ballīte
Filmas, kuras pauž nemieru tādā vai citādā veidā.
"Zilā Džīna"
("Blue Jean", Džordžija Ouklija, 2022, Lielbritānija)
Astoņdesmito gadu Lielbritānija dun mūzikas ritmos, klubos mutuļo dejas un kaisle. Taču ārpus šo brīvību slavinošo vietu sienām ir pieņemts necilvēcīgs likums, kas pēc būtības aizliedz būt homoseksuālam. Šādā disonējošā vidē dzīvo Džīna, sporta skolotāja, kuras drošības saliņa tiek sašūpota pēc tikšanās ar skolnieci kvīru klubā. Festivālu mīlule, filma "Zilā Džīna" atklāti un sirsnīgi lūkojas no šī laikmeta uz pagājušo un atpakaļ.
Roja Andersona īsfilmu un reklāmu izlase
Rīgas Starptautiskā kino festivāla viesiem Roja Andersona vārds nav svešs. Viņa pelēkzili krāsotās, smieklīgi depresīvās un depresīvi smieklīgās filmas uz "Splendid Palace" ekrāna ir rādītas vairākkārt – un ne velti, jo šim režisoram līdzīgu nav! Šogad, Andersona 80. jubilejas gadā, festivāls piedāvā dauzonīgu īsdarbu izlasi, kurā iekļautas divas īsfilmas un vairāki reklāmklipi, kuru aktualitāte savas cilvēcības dēļ ir nezūdoša.
Baltijas mūzikas video konkursa skate
Dauzonīgums ir īstais vārds vēl vienai neparastai izlasei – gada laikā sakrātu, kinematogrāfiski interesantu mūzikas video kopumam. Mūzikas video arvien biežāk var tikt uzskatīts par atsevišķu videomākslas vai pat kino darbu, bet uz lielā ekrāna tos aplūkot sanāk reti. Līdz ar to jāizmanto iespēja skatīties klipus kinoteātrī un uzklausīt to veidotāju komentārus. Ballīte garantēta!
"Kritušās lapas"
("Kuolleet lehdet", Aki Kaurismeki, 2023, Somija, Vācija)
Pavisam cita veida smaidu izraisīs somu režisora Aki Kaurismeki jaunākā filma par mīlestību, nejaušībām, veiksmēm un neveiksmēm. Tās varoņu ballīte ir pelēcīga, un arī laimē slēpjas sērīgas notis. Tie, kas režisoru pazīst, jau zina, kāda veida humoru un sirdssāpes gaidīt, bet tie, kas nepazīst, ātri vien apjautīs spēles noteikumus. Tas ir īsts skandināvu kino ar somiem raksturīgo pasmiešanos par dzīves traģiskumu.
Nacionālais īsfilmu konkurss
Kā jau iepriekš minēts, ballīti visdrošāk meklēt ir īsdarbos. Nacionālā īsfilmu konkursa programma pirmizrādīs vairākus vietējo autoru darbus, kuros pilnvērtīgi izmantota īsā formāta sniegtā brīvība rotaļāties ar robežām un noteikumiem. Vienā kopīgā pieredzē iespiesta Latvijas kino ainava.
Jāpiebilst, ka festivālā ir arī četras starptautiskā īsfilmu konkursa programmas. No tām vēlos izcelt "Mūzika burvju māksliniekiem", kas ikdienai piešķirs mazliet maģijas.
Pavērsiens
Filmas, kas skatītāju sapurinās un aicinās izkāpt ārpus pierastajiem rāmjiem.
"Kritiena anatomija"
("Anatomie d’une chute", Žistīne Triē, 2023, Francija)
Kannu "Zelta palmas zara" saņēmēja, krimināldrāma "Kritiena anatomija" ir viena no šobrīd apspriestākajām filmām kino pasaulē. Tiesas prāva, kurā tiek šķetināta Sandras vīra nāve, izceļ gaismā viņu laulības sarežģījumus, Sandras rakstura šķautnes un dažādas citas ēnas puses, kas citādi būtu palikušas apslēptas. Nervus kutinoša, morāli pelēka drāma, kas skatītājam liks uzdot jautājumus par to, kas, diez, atklātos viņa paša attiecību skrupulozas aplūkošanas gaitā.
"Bezkaunīgie"
(Aiks Karapetjans, 2023, Latvija)
Viens no Latvijas nekonvencionālākajiem režisoriem, Aiks Karapetjans, festivāla programmā piedzīvo savas jaunās filmas pirmizrādi. Pieturēdamies pie sev raksturīgajām šausmu kino iezīmēm un simbolisma, režisors šoreiz aplūko ģimenes dzīves peripetijas, kuras uzārda lauku mājas sienās dzīvojošo kukaiņu armijas. Attiecību fasāde atlobās gluži tāpat kā tapetes ģimenes namā, un arī šī filma liek skatītājam ielūkoties pašam savos tumšajos nostūros.
"Mūžīgā meita"
("The Eternal Daughter", Džoena Hoga, 2022, Īrija, Lielbritānija, ASV)
Ģimenes un fasādes jautājumiem simboliskā veidā pievēršas arī "Mūžīgā meita". Māte un meita, kuras abas (!) atveido apbrīnojamā aktrise Tilda Svintone, atgriežas savas dzimtas namā un saskaras ar tā glabātajiem noslēpumiem. Miglas un vientulības pārņemtā vide liek sapīties pagātnei ar tagadni un realitātei ar sapni. Ļoti īpatnēja filma, kas šķetina atmiņu uzticamības jautājumu.
"Ar pajūgu un ziemeļbriežiem Inkas Lentas ziemzemē"
("Med ackja och ren i Inka Läntas vinterland", Ēriks Bergstrems, 1926, Zviedrija)
Neparasts ieraksts programmā ir šī teju simt gadu vecā inscenēti dokumentālā filma par sāmu tautu. Līdzās citiem sava laika antropoloģiskajiem kinopētījumiem, kuru autentiskumu mūsdienās apstrīdētu, arī stāsts par Inku nav līdz galam patiess. Svaigi restaurētajā filmā varam aplūkot simt gadu senu pagātni ar nezinātājiem neredzamiem režisora rokas pieskārieniem, kuri delikāti rediģē sava laika vēsturi.
"Spoku suns: Samuraja ceļš"
("Ghost Dog: The Way of the Samurai", Džims Džārmušs, 1999, Francija, Vācija, ASV, Japāna)
Šogad festivāla retrospekcija veltīta dzejiskajam režisoram Džimam Džārmušam. Reti sastopams ir cilvēks, kam nav nekādu attiecību ar filmām "Kafija un cigaretes" (2003) vai "Dīvaināk nekā paradīzē" (1984), jo cigarešu dūmu un lēnas garlaicības apvītie varoņi bijuši iemīļoti daudziem. Tomēr šajā ieteikumu sarakstā ievietoju pavērsienu, mazāk zināmu ierakstu Džārmuša filmogrāfijā – gangsterfilmu, kurā skan hiphops, baložu ūjināšana un godīga cilvēka atzīšanās.
Īpaša piebilde: Festivāls ir parūpējies arī par ģimenēm un bērniem. Programmā "Kid’s Reel" ir gan animācijas filmiņas pašiem mazākajiem, gan piedzīvojumu filmas, gan pirmizrāde aizraujošai fantāzijas filmai, kuras veidošanā piedalījušies arī latvieši.
Uz tikšanos festivālā!
