Kultūras pieturpunkti šai nedēļai – filma par Latgali, pasaules mūzika, laikmetīgā māksla Sidnejā

Sabiedrisko mediju gada balvas "Kilograms kultūras" žūrijas pārstāvja Toma Treiberga kultūras ieteikumos šai nedēļai – dīdžeju uzstāšanās sociālajos tīklos, filmas pirmizrāde internetā, viesošanās Latvijas mūziķu mājās ar televīzijas starpniecību un virtuāls ieskats Sidnejas laikmetīgās mākslas biennālē.

“Laiki. Cylvāki. Volūda”

Latgales vēsture

27. aprīlī, Latgales kongresa dienā, pirmizrāde dokumentālajai filmai “Laiki. Cylvāki. Volūda”, kura risina jautājumu par iespējamo vēršanos pret latgaliešu kultūru autoritārā režīma periodos Latvijas vēsturē. Filmā aptverts laika posms no 1920. līdz 1960. gadam, un tā tapusi arīdzan kā veltījums izcilajam latgaliešu literātam Andrivam Jūrdžam 175 gadu jubilejā.

Producents un režisors Arnis Slobožaņins stāsta, ka filmas nolūks ir parādīt, “kā 40 gadu laikā, teiksim tā, iebāzt latgaliešu rakstību, valodu, tiesības kaut kur zem akmeņa. Izlikties, ka to nav!”

Lai gan filmas filmēšana tika sākta pērn, ideja par tās veidošanu radusies pirms vairāk nekā diviem gadiem Amerikā dzīvojošajam Pīteram Aloizam Ragaušam, kura dzimtas saknes meklējamas Latgalē. Kā intervijā laikrakstā “KultūrZīmes” norādījis dzejnieks Raibīs: “Tas, kurš nezina Latgales vēsturi, nezina arī Latvijas vēsturi!” Atjaunot vai papildināt šīs zināšanas būs iespējams 27. aprīlī pulksten 19.00,  biedrības "Latgolys Producentu Grupa" “Facebook” un “Youtube” kontos.

Katrs savā dārzā

Piektdienas vakarā Latvijas Televīzija dos iespēju ikvienam paviesoties dažādu Latvijas mūziķu mājās. Kopā ar Kristīni Komarovsku un Tomu Grēviņu tiešraidē norisināsies “Dārza svētku koncerts #paliecmājās”.

Paredzēta tikšanās ar fonda “Viegli” darboņiem, grupu “Valters un kombinezoni”, Olgu Rajecku, “Musiqq” un citiem mūziķiem. Starp citu, “Valters un kombinezoni” ir nosaucams par vienu no sociālās distancēšanās perioda produktiem. Grupas “Dziļi violets” basģitārists Valters Osis aizbraucis uz laukiem it kā nedarīt neko, tomēr līdzi paņēmis akustisko ģitāru. Jau pirmajā prombūtnes dienā pieņēmis izaicinājumu, pieaicinot arī domubiedrus, kuriem nav vairāk par 11 gadiem. Iespējams, ka piektdienas vakarā varēsim novērtēt viņu kopīgo veikumu “Karantīnas čalis”. Attālinātie dārza svētki sāksies 21.05 LTV1 un ltv.lsm.lv.

Pāri pasaulei un atpakaļ

Šajās brīvdienās mani patīkami pārsteidza divu šobrīd Luksemburgā dzīvojošu latviešu dīdžeju projekts “Riga Disco Blitz”, kuram varat piesekot sociālajā tīklā “Facebook”.

Abi domubiedri pa kārtai spēlē pasaules mūzikas setus, pagaidām – no Dienvidamerikas un Āfrikas, taču izvēlēto skaņdarbu dzīvīgums un autentiskums mudina vēlēties, lai globuss tiktu apgūts vēl plašākos apmēros.

Tiem kultūrmīļiem, kuri neapdzīvo “feisbuku”, varu ieteikt pasaules mūzikas raidstaciju “PMR.lt”, tur mūzikas ceļojums patiešām ir no viena pasaules atlanta vāka līdz otram. Savukārt, ja iecerēts deju vakars divatā – ar savu mājsaimniecības partneri – vai arī ar draugiem tīmekļa tiešsaistē, neatsverams papildinājums būs retu vinila ierakstu kolekcionāra un dīdžeja Ernesto Šahū spēlētais sets Beirūtas vecākajā mūzikas ierakstu veikalā “Chico Records” 2017. gadā. Manas kājas nevarēja palikt mierā, to pašu novēlu arī jūsējām!

Misheck Masamvu. Darbi 22. Sidnejas Laikmetīgās mākslas bienālē

Ieskats 22. Sidnejas laikmetīgās mākslas biennālē

Virsrakstā pieminētais notikums ir pieejams interesentiem arī tīmekļa vietnē. Izvietota Austrālijas laikmetīgās mākslas muzeja pirmajā un trešajā stāvā, biennāles ekspozīcija piedāvā laikmetīgās mākslas darbus gan no privātām, gan publiskām kolekcijām, to izvietojums ir papildināts ar eksponātiem no Sidnejas Lietišķās mākslas un zinātnes muzeja.

Kā norāda biennāles mākslinieciskais vadītājs Brūks Endrjū, šo objektu atrašanās blakus mākslas darbiem piešķirot tiem citādu nozīmi, norādot gan uz Austrālijas kolonizācijas vēsturi, gan aplūkojot tos vēsturiskos mantojumus, par kuriem biennālē izstādītie mākslinieki reflektē katrs savā darbā.

Biennālei dots nosaukums “NIRIN”, kas Jaundienvidvelsas viradjuri valodā nozīmē “mala”. Izstādes koncepcijā netiek piemirstas šobrīd tik aktuālās dabas aizsardzības un savstarpējās palīdzības tēmas krīzes apstākļos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kilograms kultūras
Kultūra
Jaunākie
Interesanti