Reinis Zariņš un kodolīga klaviermūzika
LR3 “Klasika” ciklā “Viens pats studijā” 1. jūnija vakarā uzstāsies Reinis Zariņš. Kāpēc Brāmsa fantāzijas, kāpēc Aivsa skaniskās alūzijas par Toro pilsētu Konkordu un Alkotas “Mazajām sievietēm”, kāpēc Metnera pilsoņkara laika šedevrs – par to sarunāsimies ar lielisko stāstnieku Reini, bet – pāri visam mūzika!
Labdarības autokoncerti uz "Domina" jumta
Pagaidām nav ne mazākā priekšstata, kā realitātē notiek autokoncerti, bet tie notiek. Runā, ka pie lieliem aplausiem ticis Ainars Mielavs, esot arī kādi kinoseansi bijuši, un tagad, lūk, būs trīs labdarības vakari ar devīzi “Dots devējam atdodas” uz iepirkšanās centra "Domina" jumta. 4. jūnijā mirdzēs "Carnival Youth" un “Dziļi violets”. 5. jūnijā jautrosies “Dakota” un “Ducele”, bet 6. jūnija vakarā uz jumta kāps LNSO klaviertrio – vijolnieks Indulis Cintiņš, čelliste Dace Zālīte-Zilberte un pianists Mārtiņš Zilberts. Svaigā gaisā un jūnija saulrietā skanēs Doniceti kristāliskā kamermūzika, būs arī Gardelas un Pjacollas klasiskie tango, bet sevišķi jūsmīgi noskaņotie tiks pie Jāzepa Mediņa glāsmainā “Sapņojuma”.
“Instrumenti” Z studijā
Piektdienas vakari LTV Z studijā ir viena no jauntapušajām tradīcijām, kur kopš aprīļa vidus mūzika savijas ar Evas Johansones vadītajām sarunām. Līdz šim esam satikuši Donu, “Labvēlīgo tipu”, Intaru Busuli un “Abonementa orķestri”, "The Sound Poets". Šie koncerti notiks līdz vasaras saulgriežiem, un būtu taču dīvaini, ja šo TV formātu neizmēģinātu arī “Instrumenti”. Prognozējam asmēlīgu vārdapmaiņu un lielisku noskaņu.
Ziemeļnieks, Zeibots un Ķikuts
Vēl tikai atšķīru, bet jau uzreiz jutos kā teksta liecinieks, jo Andris Zeibots tik cilvēciski uzrakstījis ievadu, ka bez pārmijām ienāku pašā romānā, kam dots nosaukums “Krauklis”. Romantiskās tīrības un patosa herolds Jānis Ziemeļnieks – tā saka Andris Zeibots.
Pēteris Ķikuts kaut ko runā par sīkpilsoniskās mākslas bezizeju.
Gaidu miera brīdi, lai tiktu līdz 622. lappusei. Un apskaužu “Dienas grāmatas” vadītāju Daci Sparāni-Freimani, kuras vadībā mūs gaida vērienīgs ceļojums latviešu literatūras vēsturē, kas īstenībā ir mūsu vislabākā šodiena.
Ābeļziedi
Jaunākā meita drusku ironiski pavīpsnāja, kad svētdien, dodoties uzrakt dažas vagas pupiņām, uznāca ērmīga vēlme atcerēties Gunāra Šimkus lielisko dziesmu “Birst ābelei balti ziedi”. Bet ko lai dara, ja stiprajā vējā ne tikai ziedēja, bet maķenīt arī bira. Mans brīvdabas sniegums neatstāja diez ko pārliecinošu iespaidu uz ģimeni.
Pusnaktī pats sev uzliku “Modo” ierakstu.
Kas par kolosālu mūziku, kāds aranžējums, kā dzied Nora un Viktors, kādas klavieru intermēdijas! Un vai tā ir Ivara Birkāna tik ļoti uzrunājošā flauta tur viscaur?