Definīcija par Andri Kronbergu jeb Kronberga 5 "K"
Balvas, protams, pasaka daudz, – īpaši, ja tās piešķirtas atkārtoti, taču daudz interesantāks ir personības šarms, iekšējais es, kas iemieso ikviena daudz apbalvota cilvēka spēku. "Krampis" – tas ir ne tikai par Kronbergu sarakstītās grāmatas (autors Jānis Lejnieks) nosaukums, tā Andri mēdzot dēvēt arī kolēģi un draugi.
Raidījumam "Daudz laimes, jubilār!" šķiet, ka bez Krampja – kas jāsaprot kā rakstura jauda – Kronbergu raksturo vēl daži vārdi, kas, tāpat kā viņa uzvārds, visi sākas ar burtu "K": kalpotājs – skaistumam un sabiedrības labumam, konceptuālists – šķiet, Kronbergs nestrādā, ja nepārredz laukumu. Un, lai iepriekšējais neizklausītos pārāk nopietni, piepulcēsim vēl divus "K": klavieres un klarneti, ko Kronbergam kādreiz nācies mācīties mūzikas skolā un kas viņa pasaules skatījumu, šķiet, ir pavēris plašāku un krāsaināku: mūzikas augstās prasības gan pret sevi, gan arhitektūru viņa daiļradē var nolasīt ļoti skaidri. Arī Jānis Dripe, arhitekts, kultūrtelpas eksperts un Kronberga draugs, izteicies, ka mūziku studējušie arhitekti arī būvniecības mākslā domā plašāk. Savukārt Kronbergs pats teicis: "Mēs, arhitekti, esam ideālisti!"
Jūrmalnieks no Zemeņu ielas
Arhitekts bijis arī Kronberga tēvs, savukārt mamma – matemātikas skolotāja. Andris Kronbergs cēlies no jūrmalniekiem, savulaik slavenajiem zvejniekiem un zemeņu audzētājiem, un joprojām dzīvo sava vectēva, amatnieka celtā – tagad renovētā – mājā Mellužos, Zemeņu ielā. Otrs vectēvs bijis zvejnieks: jūra, zili pelēkie toņi, asociācijas ar ziemeļniecisko dabu, ledu un stiklu – daudz no tā, kontekstā ar jaunajām tehnoloģijām, var redzēt Kronberga mākslā.
"Daba ir tā, kas mums var palīdzēt līdzsvaroties," atzīst arhitekts, piebilstot, ka daba sniedz arī mācību stundas: "Gaismai, tumsai un saulei ir liels nopelns arhitektūrā."
Sapnis par mūziku vai alkas pēc brīvības?
Bērnībā gan Andris tēva arhitektūras pēdās neesot domājis iet, Jūrmalas mūzikas skolā mācījies jau minētos instrumentus – klavieres un klarneti, dažādās grupās spēlēdams arī ģitāru un bungas. Bijis arī pie leģendārā "Menueta" izveides.
Divdesmitā gadsimta sešdesmitie bija laiks, kad sāka veidoties latviešu estrāde, Jūrmalā, Asaros muzicēja grupa "Katedrāle", modē bija džezs, "Bītli", un 4 Jūrmalas 4. vidusskolas zēni 1968. gada 4. novembrī dibināja grupu, kuras nosaukumu izlasīja uz tā laika smaržu pudelītes: "Menuets". Ar šo stāstu Kronbergs un viņa draugi, šķiet, sajuta ne tikai skatuves, bet, iespējams, arī brīvības garšu, kas toreiz, līdz ar hipiju kustības un Rietumu mūzikas skaņām, kaut ļoti vāji, bet reibinoši ieplūda arī Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā.
"Piesēžoties pie klavierēm, tas cilvēks atplaukst!"
Lai arī nopietna muzicēšana sen pagātnē, arī šodien Kronbergs kādā brīvā brīdī tai labprāt ļaujoties. Savulaik arhitekte Zaiga Gaile izteikusies, ka, "piesēžoties par klavierēm, tas cilvēks [Andris Kronbergs] pilnībā atplaukst!"
"Mūzika nekad netraucē," saka Andris pats, jautāts, vai arhitektu darbam netraucē mūzikas nama "Daile" mēģinājumu skaņa: gan koncertzāle, gan Kronberga birojs "Arhis" atrodas zem viena jumta. Pēdējos gados Dailes namā bieži koncertē arī maestro Raimonds Pauls, kas raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" arhitektam sūta dzimšanas dienas sveicienus, savā ironiskajā stilā jokojot: "Reizēs, kad sanāk ciemoties slavenā arhitekta mājās, man allaž jāspēlē populāras dziesmiņas, ko izpilda Kronberga draugu nožēlojams korītis". Kronbergam, protams, jāsmejas, – vai gan iespējams iedomāties jaukāku apsveikumu dzimšanas dienā?
"Talantīgs cilvēks var darīt jebko!"
"Talantīgs cilvēks var darīt jebko!" – arī šis teikums pieder arhitektei Zaigai Gailei, tādējādi komentējot Kronberga mūzikas sapņa konvertēšanos arhitektūrā. Grūti Gailes kundzei nepiekrist, vēl jo vairāk, ja piekrītam vēl kādam filozofiskam apgalvojumam: "arhitektūra ir sastingusi mūzika". Protams, tā ir. Pietiek paskatīties kaut vai uz Kronberga darbiem.
Ceļš arhitektūrā
Ceļš arhitekta profesijā Kronbergam sākās tradicionāli – Rīgas Politehniskajā institūtā, kam seko lielisks piedāvājums: darbs izcilā meistara Modra Ģeļža darbnīcā, projektēšanas institūtā "Pilsētprojekts", kur top arī viens no pirmajiem lielajiem Kronberga projektiem: Mežciema sabiedriskais un tirdzniecības centrs – apbalvots, bet diemžēl nerealizēts sapnis. Astoņdesmito gadu beigās arhitekts Kronbergs, jau ieguvis autoritāti, kopā ar kolēģiem dibina vienu no pirmajiem privātajiem arhitektu birojiem "Arhis", ko kopā ar Arni Kleinbergu un kolēģiem Raimondu Saulīti un Jāni Zvejnieku vada joprojām.
"Būvniecības mākslai ir jāatspoguļo laikmets," saka Kronbergs, bet, šķiet, ka tas notiek tikai pie nosacījuma, ja arhitekts ir "ārsts, skolotājs, konceptuālists ar ētisku paradigmu" – ikviens no šiem apzīmējumiem pieder talantīgajam arhitektam.
