"Positivus" festivāls pirmo reizi notika 2007. gadā Salacgrīvā, es pati "Positivus" pirmo reizi apmeklēju 2009. gadā jau kā mūzikas apskatniece un togad visvairāk gaidīju Pītera Dohertijas uzstāšanos. "Positivus" vienmēr esmu bijusi darbā, līdz ar to nostaļģiju pēc piejūras parka neizjūtu, bet varu novērtēt šī festivāla lielās stilistiskās pārmaiņas. Ja pirmsākumos festivāla programmu veidoja indie mūzikas mākslinieki, šogad programmā dominē hiphops. Šķiet, pirmos lielos hiphopa viesus, "Rae Sremmurd" no ASV, festivāla apmeklētāji dzirdēja vēl Salacgrīvā 2017. gadā.
Jauneklīgie vaibsti
Līdz ar mūzikas straumētāju piedāvātajām tematiskajām izlasēm, vēlāk arī piespiedu mājsēdi un socializēšanos internetā festivālu kultūra arī ir mainījusies. Festivālu apmeklēšana ir stāsts par klātbūtni, atmosfēru un līdzdarbību.
Publikas iesaistes ziņā hiphops ir viens no komunikatīvākajiem žanriem. Jā, "Positivus" festivāls ir ieguvis izteikti jauneklīgus vaibstus, un tas rada nesaprašanu vecāku auditorijā, kas bija pirmo "Positivus" apmeklētāji. Mūzika un paaudžu konflikts – tas nav nekas jauns – piecdesmitajos savu revolūciju radīja rokenrols, deviņdesmitajos tas bija granžs un tā tālāk. Sociālais aspekts padara jaunās mūzikas izzināšanu aizraujošāku.
Mūzika vienmēr ir bijusi gan estētiska un izklaidējoša vērtība, gan sava laika piezīmes un kritika, kurā tiek izmantota kariķēšana, kas nav patīkama vienai vai otrai pusei.
Jautāju "Sleaford Mods" par viņu formulu jokošanā un kritizēšanā – mūziķiem ir gan trāpīga ritma izjūta, gan vērīga acs un asa mēle attiecībā uz sociālpolitiskām norisēm, un to varēja dzirdēt "Positivus" festivāla otrajā dienā – sestdienas, 15. jūlija, vakarā. Duets savu darbību sāka, kad mūziķiem bija jau trīsdesmit. Viņi sacīja, ka humors jau vēsturiski ir daļa no britu kultūras, bet līdzās ir pastāvējusi arī sabiedriskās domas kontrole medijos par to, kas ir labi, kas ir slikti.
"Priekšnesums nevar būt pārlieku nopietns, jo tad tas būs garlaicīgs, savukārt humors tam piešķir neformālismu, patiesumu un sirsnību,"
savu formulu īsi raksturoja "Sleaford Mods".
Skatuve kā popularitātes tests
Ja par praktisko pusi, tad šajā gadā "Positivus" festivāls bija novietojis skatuves tā, lai to skaņa viena otrai netraucētu. Iespējams, varēja vēlēties intensīvāku koncertprogrammu, jo dažu brīdi uz skatuvēm 30 minūtes nekas nenotika. No otras puses – apmeklētāju izklaidēm bija paredzētas vēl citas atrakcijas, līdz ar to mierā sēdēt nebija vajadzīgs. Joprojām vajadzētu risināt tualešu novietošanas jautājumu, lai līdz tām nebūtu jāmēro tik liels attālums.
Interesanti, ka festivāla dažāda izmēra skatuves savā veidā ir arī popularitātes tests. Piemēram, Fiņķis, kurš uzstājās kopā ar grupu "Polifauna", pierādīja, ka nākamgad ir pelnījuši lielāku skatuvi. Spriežot pēc publikas atsaucības, starpsezonā viņi koncertzālē "Palladium" varētu noorganizēt ļoti labi apmeklētu koncertu. Savukārt projekts "Mauku Sencis un Grandmasters Neons", kas savu veiksmīgo koncertu "Palladium" jau ir nospēlējuši, uzstājoties uz "Positivus" mazās skatuves, radīja siltu, plecu pie pleca kopības sajūtu, kas, iespējams, atmiņā paliks pat labāk. Repera Wiesuļa un viņa komandas uzstāšanās sestdienas pievakarē uz vidējās festivāla skatuves viņu piesaka kā jaunākās paaudzes līderi, vēl jo vairāk tāpēc, ka Wiesuļa teksti ir plašāki par viņa pārstāvēto paaudzi.
Šeit un tagad, negaidot atlaides
Vislielāko rezonansi raisīja britu popzvaigzne Sems Smits, kura priekšnesums bija veltīts brīvībai un mīlestībai. Zinot popkultūras vēsturi, priekšnesumu pat var dēvēt par klasisku, tam bija atsauces uz kabarē, popa karalienes Madonnas daiļradi, dažādām subkultūrām un augstvērtīgs muzikālais izpildījums.
Lai gan skatuves mākslās maskošanās un dzimumu transformācija ir bijusi aktuāla jau kopš pirmsākumiem, lielāko šoku raisīja tas, ka galvenajā lomā bija mākslinieks ar nebināru dzimuma identifikāciju un ekscentriskā tērpu izvēle, šādi vēlreiz atgādinot, cik ļoti kultūra un politika ir saistītas. 2023. gads ir lielo popzvaigžņu turneju laiks – Eiropā koncertē Bejonse un Harijs Stailzs, kuru šova izmaksas Latvija nevar atļauties.
Tādēļ vēl lielāks prieks klātienē redzēt Sema Smita šovu tad, kad tas ir aktuāls, negaidot, kad honorārs paliks mazāks vai uz Rīgu tiks atvesta kavergrupas izpildīta kopija.
"Positivus" festivāls ir kā siets, kur atklāt gan talanta pērles, gan aizspriedumus un nezināšanu.
Vēl pavisam nedaudz, un festivāls piedzīvos savas pastāvēšanas 20 gadus. Ņemot vērā mainīgo situāciju pasaulē un īpaši mūsu reģionā, pieaugušo dzīves dārdzību, kas skar arī mūzikas industrijas cenas, tāpat paturot prātā netālu Polijā esošo festivālu "Opener", kam ir lielāks apmeklētāju skaits un līdz ar to iespēja programmā atļauties lielākas zvaigznes biezākā slānī, kā arī citus faktorus – dzīvojot laikā, kad klausītājam mūzika ir pieejama vieglāk kā jebkad, "Positivus" festivālam atlaides netiks dotas. Tādēļ domāju, ka "Positivus" nākotnē varētu kļūt par nišas festivālu, šādi precīzāk piesaistot interesentus arī no citām pasaules zemēm un iegūstot jaunu, lielāku auditoriju.
