Ielīgošana Brīvdabas muzejā sākās ar lustīgu dancošanu un rotaļām kopā ar Lēdurgas folkloras kopu "Putni". Par samirkšanu lietū te neviens īpaši neuztraucās.
"Lai tik līst! Zemei vajag! Lai noskalo jāņuzāles no putekļiem," sacīja folklora skopas "Putni" dalībniece Ilze Kļaviņa. "Tad kad tu izej pļavā, tad tā Jāņu dziesma jau skan. Jau skan ausīs, skan visā augumā. Un tad ir tikai pilnīgi dabiski dziedāt. Tāpēc arī tā ielīgošana ir! Visu laiku pirms Jāņiem – tad kad līgo saule, līgo zeme, līgo visa pasaulīte!"
Ielīgošana ir laiks, kad ne Jāņu dziesmas atkārtot, bet arī vainagu pīšanas prasmes noslīpēt. Brīvdabas muzejā to varēja izdarīt prasmīgu pinēju vadībā.
Piedalījās arī ielīgotāja no Ukrainas Violeta, kura atzina: "Ja godīgi, mēs Ukrainā tik ļoti nesvinam Ivana Kupalas nakti, kā šeit svin Līgo. Tāpēc savu pirmo vainadziņu esmu nopinusi šeit Latvijā uz Līgo!"
Vainagiem un pušķiem der ikviena pļavā atrodamā Jāņu zāle. Bet daudzām no tām ir vēl kādas īpašības un pielietojums, par ko pat nenojaušam. Tādēļ ar savām zināšanām ielīgošanas pasākumā dalījās zāļu sieva Zeltīte Kaviere: "To visu var izmantot vēl cauru ziemu, vai vannā iet, ja negribat tējā dzert, vai tagad modē taisīt visādus skrubjus. Var pat ēdienus uztaisīt no tiem augiem."
Piemēram tīruma naudulis – varot palīdzēt ne tikai imunitātei tējās. To varot arī ieēst, lai, papardes ziedu meklējot, nesanāk palikt kaunā.
"Lai tādi švaki tie vīrieši nebūtu, tur meklējot! Lai viņi tādi aktīvi un lai galā uz pavasari arī tie bērni būtu! Viņš aktivizē," zina stāstīt Zeltīte Kaviere. "Bet ne tikai vīriešiem, viņš iedod to tonusu arī dāmām un sportistiem, un tādiem pagurušiem ļaudīm pavisam būtu ieteicams."
Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs ielīgošanu turpinās arī pašā svētku priekšvakarā 22. jūnijā ar pasākumu muzeja lauku ekspozīcijā Rucavā Papes "Vītolniekos".
