Augusta pēdējā dienā vienpadsmit kori no dažādiem Latvijas novadiem pulcējās Mežaparka Lielajā estrādē, lai piedalītos koncerta “Dziesmubērns” filmēšanā. Koristi glīti saposušies, sastājušies nelielos pulciņos, priecīgā noskaņojumā gaida uznācienu kopdziesmām.

Mēs gatavi!

“Esam ieradušies, lai dziedātu tādos stilizētos Dziesmu svētkos, lai atkal iegūtu to kopības sajūtu, vienotību, kas bija šeit pirms visas epidemioloģiskās situācijas [..]. Tad nu mums tagad ir tāds mazāks variants tam visam lielajam, bet tāpat ir vienoti un forši,” Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” stāsta Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas jauktā kora dalībniece Līva. Viņas korabiedrs Viesturs cer, ka kopā spēs notvert Dziesmu svētku sajūtu, jo šogad šādas emocijas vēl nav piedzīvotas. Savukārt par koncerta repertuāru viņam piebilstams: “Man šķiet, ka

Dziesmu svētkiem parasti tiek paņemtas pat ja ne sarežģītākās dziesmas, tad tās, kas Latvijai ir nozīmīgākās, tās, kas mums sirdij tuvākās.” 

Klātienes mēģinājumi Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas jauktajam korim notiek ik pa laikam, bet paralēli norit darbs mājās – dziesmu mācīšanās, klausoties atsūtītos ierakstus. Iesākto turpināt motivē mīlestība pret mūziku un valsti. “Man patīk viņu optimisms, viņu gars, dzīvesprieks. Tas arī man dod dzīvesprieku. Viņi ir baigi forši, un es viņus ļoti, ļoti mīlu,” savus dziedātājus slavē kora diriģente Agija Pizika.

Regulāru individuālo darbu, gatavojoties svētkiem, īstenojis arī Lielvārdes Mūzikas un mākslas skolas bērnu koris “Lielvārde”. “Mēs gatavi! Un mēs priecājamies, ka ir tāda atmosfēra – drusku kā Dziesmu svētki, ka mēs neesam vieni paši, bet citi kori te arī ir. Jau braucot šurp sajūta bija laba,” atklāj viena no kora diriģentēm Baiba Klepere. Kolēģe Evita Konoša atzīmē, ka lielākajai daļai koristu šī ir pirmā svētku pieredze. Šoreiz ierastais un visnotaļ intensīvais svētku grafiks izpaliek. 

Lai vai kā, “Lielvārdes” dalībniecēm Kristīnei un Evelīnai dziedāt neapnīkot, jo dziesmas ir labas. 

Starp koriem, kas piedalās noslēguma koncertā, ir arī Rīgas Doma meiteņu koris "Tiara” un diriģente, arī Dziesmu svētku virsdiriģente Aira Birziņa, kura uzver, ka katra diena ir sagaidāma ar kādām izmaiņām un, ja tādu nav, tas esot pat labi. Viņa turpina: 

“Dziesmu svētku būtība droši vien tiešām ir tikai sirdīs, un lielāks vai mazāks ir koncerts, lielāks vai mazāks ir sastāvs, tā ir otršķirīga lieta. 

Katrs jau, dziedot, dejojot, sagaida to brīdi, kad rezultāts vai kaut kāds kulminācijas mirklis būs [..]. Šoreiz viņš būs pavisam savādāks.”

Atminot pēdējā laikā piedzīvoto, Birziņa piebilst, ka “Zoomā” kopā dziedāt nebija iespējams, toties kādu citu tradīciju šai platformā gan varēja noturēt – tā bija kora saldējuma ballīte katram pie sava ekrāna.  

Virsdiriģente Līga Celma-Kursiete un viņas Jelgavas 4. vidusskolas jauktais koris koncerta ieraksta dienu iesāka paši pirmie: “Mēs vienkārši esam priecīgi šodien būt šeit, jo nezinām, ko tuvākā nākotne mums nesīs. 

Priecājos par katru bērnu, kas atbrauca un redzēja šo jauno, skaisto estrādi. Tas, protams, ir liels saviļņojums šeit būt un šeit stāvēt.”

Saglabājot svētku ieceres būtību

Koncertā “Dziesmubērns” katrs koris iedzied vienu dziesmu un tikai valsts himna un Mārtiņa Brauna “Saule, Pērkons, Daugava” skan visiem kopā. Jāatzīmē, ka Brauna skaņdarba ierakstīšana tiek atkārtota vairakkārt un

dziedātāji nav sadalīti pa balss grupām, kā tas ir parasti, bet katrs koris paliek kā vesela vienība.  

“Saule, Pērkons, Daugava” ir Skolu jaunatnes dziesmu svētku īpašā dziesma, jo pirmo reizi Mežaparka estrādē tā skanējusi tieši skolēnu dziesmu svētkos 1989. gadā. “Man liekas, tā katram latvietim ir ļoti emocionāla dziesma, jo tā reprezentē Latvijas esenci,” spriež Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas jauktā kora dalībnieks Viesturs.

Brīdī, kad kopkoris gatavojas Latvijas himnas ierakstam, ko diriģēs svētku Goda virsdiriģents Jānis Erenštreits, noslēguma koncerta režisorei Ingai Cipei atrodas laiks sarunai par noslēguma koncerta ideju: ““Dziesmubērns” ieguva pavisam citu rakursu, ja tā var teikt [..]. Mēs nesanācām kopā, bet tomēr dzīvojām ar to ideju, ka kaut kad mums būs iespēja dziedāt. Iepriekšējos svētkos Uģim Brikmanim bija doma, ka ir kāds puisēns, kas nāk un kas piedzims. Man uzreiz bija doma, ka 

šie varētu būt tie “dziesmubērni”, kas nāk no vecākiem, kas dzied, kas izsapņo, tāds ideju bērns. 

Domāju, ka ar visiem cilvēkiem, ar kuriem satiekamies un runājamies, mēs šo “dziesmubērna” būtību saglabājam, vienalga kādi vēji pūstu un ietu pāri [..]. Es sevī esmu atradusi iekšējo mieru netrakot, pieņemt un izdarīt to, ko var izdarīt. Būs tas “dziesmubērns”, kas būs izdzīvojis un kas, ceru, ir kā sēkliņa nākošajiem [svētkiem], lai kustība tomēr dzīvotu. Daudziem mums, kas ir Dziesmu svētku kustībā, šis bija pārbaudījumu laiks.”

Kad izteikta pateicība katram korim un tā diriģentam, koncerta “Dziesmubērns” mākslinieciskais vadītājs, diriģents Edgars Vītols atklāj, ka ceļš līdz svētkiem nav bijis viegls. Sākotnēji sarežģījumus radīja Mežaparka estrādes pārbūve, kas teju lika meklēt citu svētku norises vietu, tomēr beigās viss atrisinājās. Pēcāk jau sekoja pandēmijas liktie šķēršļi. 

“Mēs nevarējām uzaicināt visus [korus], tas mums nav atļauts. 

Tiem, kas šeit bija, domāju, tas bija viņu īstenais svētku  brīdis. Mēs ne par velti aicinājām korus, kas ilglaicīgi un apzinīgi šo programmu gatavojuši,

nesakot, ka to nav darījuši pārējie, protams, tikai šos mēs saredzējām kā šai programmai atbilstošākus šajā brīdī,” pauž Vītols. 

Lai arī svētku koncerta dziesmas ierakstītas, darbs pie koprezultāta vēl kādu laiku turpināsies. 

KONTEKSTS:

Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises #dziedundejo2021 notiek no 12. jūlija līdz oktobra beigām. Plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises plānotas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir no 1 līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos. Visi videomateriāli tiks nodoti Rakstniecības un mūzikas muzejam topošās Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas vajadzībām kā spilgta 21. gadsimta liecība.