ĪSUMĀ:
- Svētki iecerēti no 2. jūlija līdz 30. oktobrim visā Latvijas teritorijā atbilstoši epidemioloģiskās drošības nosacījumiem.
- Koncertu videostāsti, norišu videoklipi, intervijas, virtuāli sveicieni, montēti sižeti un citas aktivitātes tiks atspoguļotas caur masu medijiem.
- Pēc IZM aprēķiniem svētki jaunajā formātā valstij izmaksās 2 046 967 eiro iepriekš plānoto 4 180 883 eiro vietā.
Jaunā izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece no Jaunās konservatīvās partijas uzsvēra, ka galvenais svētku mērķis ir nodrošināt bērnu un skolotāju psiholoģisko labsajūtu, kā arī gandarījumu par paveikto: "Mērķis būs noslēgt vairāku gadu darba ciklu, kura laikā skolēni apguva repertuāru. Tas notika sākot jau ar 2018. mācību gadu. Tāpat arī dokumentēt svētku dalībniekus, pašu programmu, repertuāru videoversijā un atstāt, manuprāt, arī skaistas vēstures liecības par šiem svētkiem šajā citādajā laikā. Tieši tāpat arī stiprināt bērnu un jauniešu psihoemocionālo labbūtību un pateikt paldies par darbu arī attālinātajā laikā pandēmijas apstākļos."
Svētku koncepts
Skolēnu dziesmu un deju svētki šogad nenotiks ierastajā formātā – nedēļas garumā Rīgā ar lielu masu pulcēšanos. Svētki iecerēti laikā no 2. jūlija līdz 30. oktobrim visā Latvijas teritorijā, kur notiks dažādas svētku norises un aktivitātes atbilstoši epidemioloģiskās drošības nosacījumiem un pasākumiem pēc brīvprātības principa.
IZM informatīvajā ziņojumā, kas sagatavots kopā ar Kultūras un Veselības ministrijām, skaidrots, ka visas svētku norises plānotas decentralizēti, nepulcējoties lielām cilvēku masām un ievērojot “burbuļa” stratēģiju. Norises plānotas pēc iespējas tuvāk dalībnieku dzīvesvietai, ārtelpās un bez skatītājiem.
Jebkurā svētku norisē piedalīties varēs dalībnieki no viena līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam.
Nenotiks centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Nav plānota ne dalībnieku ēdināšana, ne nakšņošana, ne garu pārbraucienu organizēšana.
Savukārt vēsturiskajām liecībām par svētkiem pandēmijas laikā paliks videomateriāli: intervijas, foto, bērnu darbu videoizstādes, videopriekšnesumi, kas plašākai sabiedrībai būs pieejamas dažādās digitālajās platformās un televīzijas formātos un tiks nodoti Rakstniecības un mūzikas muzejam topošās Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas vajadzībām.
Svētku kopējo programmu veidos dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Tās tiks filmētas un/vai translētas LTV un citās digitālajās platformās.
Tomēr IZM ziņojumā arī atzīmēts, ka pie labvēlīgas epidemioloģiskās situācijas septembrī/oktobrī varētu notikt kāda svētku norise klātienē.
IZM norādīja, ka svētku rīkotāji un mākslinieciskās komandas, ņemot vērā epidemioloģiskās tendences, dalībnieku un kolektīvu iespējas darboties un citus apstākļus, kā optimālāko variantu svētku realizācijai, t.i., bērnu snieguma atspoguļošanai, redz videoierakstu konceptu. No dalībniekiem netiek gaidīts augsts mākslinieciskais sniegums, kāds tradicionāli ir pieredzēts, bet
galvenais uzsvars ir likts uz bērnu un skolotāju psihoemocionālo labizjūtu un gandarījumu par paveikto un tā atspoguļošanu.
Pēc pašvaldību koordinatoru iesniegtās informācijas uz 2021. gada 18. maiju svētku norisēm gatavojas 2090 kolektīvi ar 40 049 dalībniekiem.
Plānotā programma
Paredzēts, ka koncertu videostāsti, norišu videoklipi, intervijas, virtuāli sveicieni, montēti sižeti, Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio papildu satura raidījumi tiek atspoguļoti plašākai sabiedrībai caur masu medijiem, tai skaitā vietnē www.nacgavilet.lv, bet notikumus vēsturei dokumentēs elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kas nodrošinās sabiedrībai svētku notikumu atspoguļošanu un popularizēšanu.
IZM atzīmēja, ka koru koncerta “Dziesmubērns” norisi visbūtiskāk ietekmēja epidemioloģiskā situācija, tādējādi koru individuālie video sveicieni netradicionālā veidā no kultūrvēsturiskajiem novadiem, no dažādām vietām tiks veidoti vienotā koncertpriekšnesumā.
Savukārt koru koncerta “Dziesmu koks” norise tiek plānota rudenī ar atspoguļošanu LTV kā svētku noslēguma pasākums.
Tautas deju lielkoncerts “Saule vija zelta rotu” tiek veidots ar lielkoncerta etnogrāfiskā orķestra un solistu muzikālo skaņdarbu un jaundarbu dzīvā ētera ierakstu LTV studijā, kas nodrošina klātbūtnes sajūtu, savukārt, kolektīvi dokumentē konkrēto norisi pilsētās, novados, izglītības un kultūras iestādēs (tur, kur tas atļauts) – pēc iespējas tuvāk savai dzīves vietai, izdejojot savu apgūto un atkārtoto repertuāru ar vienojošo scenogrāfisko elementu – Saules zīmi, kas tiek uzzīmēts uz dejotāju skatuves vai laukuma atbilstoši scenogrāfiskiem ieteikumiem. Lielkoncerta fināla muzikālā skaņdarba “Svinēt sauli” videoklipa izveidē no 17. maija līdz 26. maijam piedalījās 629 deju kolektīvi ar 12 tūkstošiem dejotāju, attālināti izdejojot savu deju un kopumā veidojot vienotu video klipu – šā laika liecību par dejošanu tiešsaistes un attālinātā mācību procesa apstākļos.
Skatuviskās dejas koncerts “Tā tik ir vasara” tiek veidots kā televīzijas formāta koncerts, kur deju kolektīva sagatavoto deju septembrī nofilmē organizatoru noteiktā norises vietā, kas tiek izvēlēta pēc iespējas tuvāk kolektīva dzīvesvietai, kolektīviem, dalībniekus ierosina pilsētu/ novadu deju kolektīvu virsvadītāji, kuri apguvuši vienu skatuvisko tautas deju ārpus koprepertuāra.
Kokļu mūzikas koncerts “Es varēju lielīties” plānots ar tiešraižu nodrošinājumu no reģioniem.
Pūtēju orķestru koncerta “Skaņu rota Latvijai”, simfoniskās mūzikas koncerta “Simfoniskie rotājumi”, tautas mūzikas koncerta “Līdz pašām debesīm” dalībnieki tiek filmēti, radošajai darba grupai ierodoties pie kolektīviem.
Folkloras kopu programma “Rotā saule, rotā bite” jau no maija sākuma tiek ierakstīta video formātā.
Mūsdienu deju lielkoncertam “Augstāk par zemi” koncertfilma tiek veidota, pēc iespējas saglabājot lieluzveduma koncepciju – septiņas vērtības izdejot caur rotaļu motīvu, filmējot katru kolektīvu savā pašvaldībā ārtelpā jūlija beigās un augusta sākumā.
Vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas projektā “Radi rotājot” jau 2020. gadā tapušie darbi tiks parādīti izstādē jūlijā, savukārt 2021. gadā tapušie darbi tiks demonstrēti reģionos un atspoguļoti katalogos.
Svētki “Roku rokā dziesmu rotā” bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām notiek katrā iestādē/organizācijā sev piemērotā datumā un formātā.
Tradicionālais svētku dalībnieku gājiens tiek aizstāts ar Dziesmu un deju svētku ceļu “Saulesvija”, kurā svētku auto 30 dienu garumā izripo pa Saules rotas septiņiem stariem, sekojot “LMT straume”.
Diasporas kolektīvi svētku notikumos iesaistās, sūtot video sveicienus no savām mītnes zemēm.
Visbeidzot 2021. gada 28. oktobrī plānota svētku izvērtējuma konference.
Svētku izmaksas
Pēc IZM aprēķiniem svētki jaunajā valstij izmaksās 2 046 967 eiro. Ministrijas budžetā atvēlētie līdzekļi tradicionālajiem svētkiem bija 4 180 883 eiro. Pēc Finanšu ministrijas rosinājuma IZM piekrita, ka neizlietotais finansējums 2 133 916 eiro apmērā novirzāms līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Plānotā atlīdzība mākslinieciskajam, administratīvajam tehniskajam personālam, māksliniekiem, izpildītājiem, autoriem, režisoriem ir 567 872 eiro. Mākslinieciski tehniskajam nodrošinājumam, tai skaitā autortiesībām, dalībnieku reģistrācijai un uzskaitei, iespieddarbiem paredzēti 882 875 eiro. Papildus testēšanai un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem paredzēti 64 800 eiro. Savukārt audiovizuālās un audio pārraidīšanas un dokumentēšanas nodrošināšanai Latvijas Televīzijā ieplānoti 498 820 eiro un Latvijas Radio – 32 600 eiro (kopā līdzekļi LTV un LR – 531 420 eiro).
IZM arī uzsvēra, ka kolektīvu vadītājiem (diriģentiem, deju kolektīvu vadītājiem, mākslas pedagogiem) – interešu izglītības pedagogiem un pedagogiem profesionālās ievirzes mūzikā un mākslā arī attālinātajā mācību procesā ir saglabāts finansējums no valsts budžeta mērķdotācijas.
KONTEKSTS:
Svētku jaunais koncepts tika prezentēts svētku Rīcības komitejas sēdē 2021. gada 13. maijā un ieguva atbalstu ar nosacījumu, ka tiek ievērots brīvprātības princips dalībai svētkos un ievēroti visi valstī noteiktie konkrētā brīža epidemioloģiskie nosacījumi.
Dziesmu un deju svētku padomes kārtējā sēdē, kura notika 2021. gada 19. maijā, prezentētais svētku koncepts tika atbalstīts, no 16 padomes locekļiem 14 locekļiem balsojot “par”, vienam “atturoties”, vienam nepiedaloties, un pieņemts šāds lēmums: atbalstīt XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norisi un procesa pabeigšanu 2021. gadā, īstenojot svētku konceptu ar nosacījumu, ka tiek ievērots brīvprātības princips dalībai svētkos un ievēroti visi valstī noteiktie konkrētā brīža epidemioloģiskie nosacījumi.
Tikmēr vairākas pašvaldības jau paziņojušas, ka saistībā ar nedrošo epidemioloģisko situāciju svētkos nepiedalīsies. Arī premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") iepriekš paudis, ka svētki e-formātā nav nekādi svētki un būtu jāpieņem lēmums par to pārcelšanu uz nākamo gadu. Taču 8. jūnija sēdē Kariņš pauda atbalstu IZM piedāvātajam un valdības atbalstītajam dziesmu un svētku norišu konceptam.
Sākotnēji XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norise bija plānoti 2020. gadā no 6. līdz 12. jūlijam, taču Covid-19 izplatības dēļ pērn marta beigās nolemts svētkus par gadu atlikt.
Nākamie – XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki tiek plānoti 2025. gadā.
