Dziedot dzimu, dziedot augu

VII Vispārējie dziesmu svētki (1931)

Dziedot dzimu, dziedot augu

IX Dziesmu svētki (1938)

VIII Vispārējie dziesmu svētki (1933)

Goda kuratorijs ar Valsts prezidentu Albertu Kviesi priekšgalā: VIII Vispārējie dziesmu svētki (1933)

Tradicionāli Vislatvijas koru salidojums tika rīkots ik pa četriem, pieciem vai pat vairāk gadiem, bet, godinot dziesmu svētku 60. gadskārtu, VIII Vispārējie Dziesmu svētki tika sasaukti jau 1933. gadā.

Sākotnēji gan bija iecerēts uz Dziesmu svētku 60. gadadienas atceri sapulcēt tikai Rīgas un tās apkaimes korus. Taču beigās pasākums sasniedza Dziesmu svētku līmeni, un, kaut gan tā laika presē 1933. gada svētki minēti tikai kā Dziesmu svētku jubilejas atcere, tie ieņēma savu vietu Dziesmu svētku hierarhijā kā VIII Dziesmu svētki. Valsts politiskā sadrumstalotība to norisei par šķērsli nekļuva, jo dziedātāji un diriģenti savas valsts jauncelsmes entuziasmā bija gatavi un spara pilni atkal sadziedāties Latvijas galvaspilsētā.

Latviešu Dziesmu svētku biedrība ar profesoru Jāzepu Vītolu priekšgalā izsludināja jaundarbu konkursu, kam tika iesūtīti 60 skaņdarbi, lielākoties tautasdziesmas, taču lielāko daļu repertuāra šoreiz veidoja jau dzirdēti skaņdarbi. Protams, tikai pašmāju autoru darbi, kas šoreiz sastādīja 100% no koncertu programmām. Izskanēja 21 komponista 29 skaņdarbi, kur debitantu vidū minami Pēteris Barisons un Volfgangs Dārziņš. Pacēlās arī balsis, ka nepieciešams koncerts simfoniskās mūzikas jaundarbu reprezentācijai, taču šoreiz finansiālu apsvērumu dēļ priekšlikums tika noraidīts.

1933. gada Dziesmu dienas atkal notika Esplanādē, koka estrādi projektēja arhitekts Aleksandrs Birznieks, un diemžēl estrādes pārskatāmība no klausītāju vietām neesot bijusi diez cik laba. Arī šoreiz dziedātājus aicināja uz svētkiem doties tautas tērpos, un par labākajiem tika izsludinātas godalgas.

Tika vāktas ziņas par I Dziesmu svētku dalībniekiem, un viens no atrastajiem bija 82 gadus vecais Kārlis Dzinters, kas 1873. gadā dziedāja Burtnieku korī un pats redzējis, kā Cimze "lika uz notīm" dziesmu "Rīga dimd".

Bija vēl citi svētku aculiecinieki, tika izveidots arī īpašs goda kuratorijs ar Valsts prezidentu Albertu Kviesi priekšgalā, un 1933. gada 17. jūnijā svētkus atklāja pūtēju orķestra pusdeviņos no rīta atskaņotie korāļi Vecrīgas baznīcas torņos. Četros aizsoļoja koristu gājiens, kuru ievad­īja senlatvju jātnieki, kam sekoja mūsu dziedātāji, Latvijas kori. Piecos Esplanādē notika tautastērpu parāde, ko vērtēja īpaša žūrija, un sešos vakarā atskanēja pirmais VIII Dziesmu svētku koru koncerts. Šoreiz koru salidojums izcēlās ar īpašu dalībnieku jūsmu, varbūt arī tāpēc, ka repertuārs bija labi zināms, piedevām svētku pirmās dienas svinīgumu vēl izcēla pirmajam Valsts prezidentam Jānim Čakstem paredzētā pieminekļa pamatakmens likšanas svinības Meža kapos, turklāt laika apstākļi šoreiz bija svētkiem labvēlīgi.

Salidojumam pieteicās 263 kori ar apmēram 12 000 dziedātājiem, taču, kā vienmēr, zināms skaits neieradās, līdz ar to kopkorī vienojās apmēram 10 000 balsu. Publika gan togad šķita sarukusi, jo tauta šīs atceres dienas laikam neuzskatīja par tik lielu notikumu kā Dziesmu svētki. Klausītāju rindās bija gan prezidents, gan ārzemju diplomāti, un kopkori 1933. gada svētkos vadīja Teodors Kalniņš, Emilis Melngailis, Teodors Reiters, koncertos piedalījās arī apvienotais pūtēju orķestris. Šoreiz pēc koncertiem, kas izskanēja 18. un 19. jūnijā, noslēdzoties ar labāko tautastērpu godalgošanu, izskanēja aizrādījumi, ka atsevišķu koru muzikālais līmenis krities un dziedātāju rindās jaušams pagurums un nedrošība. Līdz ar to samērā neveiksmīgi izskanēja īpaši komponētais Emiļa Melngaiļa jaundarbs "Pirmo dziesmu svētku  piemiņai”, jo to esot dziedājusi tikai daļa koristu.

Toties vairākkārtēju atskaņojumu atkal piedzīvoja Alfrēda Kalniņa "Latvju himna”, to diriģējot pašam autoram, un gan publika, gan dziedātāji izsauca uz skatuves arī jauno Dārziņu – Volfgangu, kura dziesma "Birzēm rotāts Gaiziņš” izskanēja droši un pārliecinoši. Par tautastērpiem ceļojošo balvu – kokli – saņēma Rucavas koris. Svētku norisi, kā allaž, papildināja arī citi sarīkojumi un noslēdza tradicionālā balle. Ienākumi gan šoreiz sasniedza tikai 80% no plānotā, kas tomēr nekavēja rīkot nākamos, jau IX Dziesmu svētkus.

"Koks nevar augt bez saknēm. Tauta nevar dzīvot un attīstīties bez savas vēstures zināšanas un šodienas izpratnes," tā sacījusi mūsu dzejniece un rakstniece Daina Avotiņa, un viena no stingrākajām latviešu dzīvības saknēm ir Dziesmu svētki, tālab to vēsturi pārskatām ciklā "Dziedot dzimu, dziedot augu".Raidījumu cikls top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru.

Attēlā: VIII Dziesmu svētku estrāde. Foto no LNB krājuma.

 

Saistītie raksti
Dziesmu un deju svētki
Kultūra
Jaunākie
Interesanti