Starp viņām arī leģendārā goda virsvadītāja Ingrīda Edīte Saulīte.
“Mani personīgi uzturējis tas, ka es visu mūžu esmu bijusi ar deju saistīta,” viņa stāstīja. “Vai tā bija baletskola vai pirmais neierastais darbs Tautas mākslas centrā, kur es nezināju ne to, kas ir kolektīvs, ne kas ir pašdarbība, bet pa gadiem nākas iemācīties daudz ko. Tā ir tā vērtība, ko esmu savā dzīvē sasniegusi. Esmu varējusi iedibināt dažas atsevišķas lietas, kas turpinās līdz šodienai. Mūsu dejotāju skaits nepārtraukti aug, nepārtraukti; ļoti gribētos, lai nepienāk apsīkums, lai būtu viņiem skaistas dejas, kas viņus rosina nākt dejot…”
Ingrīda Edīte Saulīte ilgus gadus dzīvo ar pārliecību, ka mēs esam ne tikai dziedātāju, bet arī dejotāju tauta. Simtgades Dziesmu un deju svētku atklāšanas ceremonijas laikā tiek pasniegtas arī īpašas goda zīmes – rozetes, kas svētku laikā rotās dziesmu, deju un mūzikas meistaru goda tērpus.
“Tas ir vienkārši brīnišķīgi – kaut vai ik pa pieciem gadiem tikties tik ļoti pacilājošos svētkos, un šodien šī atklāšana, kas notika šeit, parāda, cik ļoti tuvi un mīļi mums ir šie Dziesmu svētki,” Saulīte neslēpa savu saviļņojumu. “Vienīgais, lai mūs lolo laikapstākļi, jo visi grib gan dziedāt, gan dejot, gan priecāties un parādīt, ko viņi izdarījuši laika gaidā un svētkiem nākot. Šie svētki būs neprasti, jo veltīti Latvijas simtgadei.”
Kā ilggadēja Deju svētku virsvadītāja, horeogrāfe, deju lieluzvedumu veidotāja, deju krājumu autore un jauno horeogrāfu pedagoģe Ingrīda Edīte Saulīte daudzu desmitu gadu garumā kopusi deju soli un veidojusi deju rakstus, izjūtot dejas būtību.
Tautas radošais spēks, tautas gars un radošais dzinulis būt kopā gan ikdienā, gan svētkos būs mūžīgs, arī pateicoties viņiem – Dziesmu un deju svētku virsvadītājiem.
