Vēstulē pausts, ka pērn pieņemtais lēmums pārcelt dziesmu svētku norisi bija “pārsteidzīgs, bet tā brīža situācijā – atbilstošs” un, atsaucoties uz Dziesmu un deju svētku likuma pārejas noteikumiem, kuros teikts, ka svētkiem jānorit līdz 2021. gada izskaņai, svētku radošās komandas neuzskata par lietderīgu tos pārcelt vēl par gadu. Kā būtiski iemesli svētku rīkošanai šogad vēstulē norādīti – nespēja prognozēt epidemioloģisko situāciju nākamgad, kā arī svētku norisē iesaistīto veidotāju un dalībnieku neieinteresētība strādāt ar to pašu repertuāru piekto gadu pēc kārtas, uzsverot, ka
tas būtu kā “risināt vienu un to pašu matemātikas uzdevumu četrus vai astoņus gadus”.
Tāpat vēstulē pausts, ka jārēķinās ar “dalībnieku vecuma posmu un to saistīto psiholoģisko un fizioloģisko izmaiņu specifiku, mainīgajām vecuma grupām un balss reģistriem, motivāciju darboties utt.”.
Autori min, ka
svētku pārcelšanas gadījumā radošās komandas noliks savas pilnvaras un neturpinās iesākto darbu.
Tāpat uzsvērts, ka nākošajā mācību gadā būtu jāsāk gatavoties jaunajam, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ciklam ar norisi 2025. gadā.
“Jāņus mēs nepārceļam un Ziemassvētkus arī ne. Dziesmusvētki ir tikpat ritmiska tradīcija, kurā būtisks ir rits, ikdienas darbošanās,” teikts vēstulē.
Vērtējot e-svētku konceptu, akcentēts, ka “tā pamatā ir atbildīga rīcība, domājot par klātienes mācību procesa atsākšanu no 1. septembra un cieņpilnu un epidemioloģiski drošu darba cēliena noslēgumu, kas ir būtiska ikviena izglītības procesa sastāvdaļa”.
“Aicinām nebaidīties no e-svētkiem, jo visa sabiedrība un it īpaši bērni un jaunieši pandēmijas laikā ļoti strauji iemācījušies strādāt digitāli,”
norādījuši vēstules autori.
Svētkus veido 15 māksliniecisku norišu cikls, vēstulē pausts, ka daudzas no iesaistītajām nozarēm ir noslēgušas gatavošanos: “Šonedēļ tiek pabeigta vērienīgā tautas deju projekta “Svinēt sauli” ar 12 000 dejotāju dalību filmēšanu, pilnībā ir gatava vizuālās mākslas izstāde, diasporas kolektīvi jau aizsākuši svētku noslēguma pasākumus un to fiksāciju, arī speciālās izglītības iestāžu audzēkņi maijā noslēdz šo procesu. Līdz ar to – vairāk nekā puse no iecerētā jau faktiski ir paveikta. Visos šajos procesos ir ieguldīts liels skolēnu un pedagogu darbs un radošā enerģija.
Aicinām atzīt, ka šis viss jau eksistē, – darbs ir izdarīts un to vairs nevar pārcelt.”
Šoreiz, atšķirībā no citiem gadiem, kad dalība svētkos bija jāizcīna skatēs un konkursos, svētku fokuss likts uz katru dalībnieku un līdzdalības principu, sniedzot iespēju ikvienam, kas iesaistījies sagatavošanas procesā, piedalīties svētkos.
Vēstules autori izteic nožēlu par apgalvojumiem, ka risinājumi šī gada svētku norisei izstrādāti “vienīgi finansiālu un merkantilu iemeslu dēļ”, un pauž gatavību pabeigt svētku procesu to finanšu resursu apjomā, kāds tiks paredzēts epidemioloģiski drošajā svētku norises modelī.
KONTEKSTS:
Ticis izstrādāts skolēnu dziesmu un deju svētku norises scenārijs, kurā kā pamatprincips piedāvāts e-dziesmusvētku koncepts. Plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos. Svētku rīcības komiteja ir atbalstījusi šo modeli, uzsverot brīvprātības principa un epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošanu.
19. maijā svētku risinājumu prezentēja Dziesmu un deju svētku padomei, kura to atbalstīja. Maija otrajā pusē risinājuma piedāvājumu skatīs Ministru kabinets.
Tikmēr vairākas pašvaldības jau paziņojušas, ka saistībā ar nedrošo epidemioloģisko situāciju svētkos nepiedalīsies. Arī premjers Krišjānis Kariņš paudis, ka svētki e-formātā nav nekādi svētki un būtu jāpieņem lēmums par to pārcelšanu uz nākamo gadu.
Sākotnēji XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norise bija plānoti 2020. gadā no 6. līdz 12. jūlijam, taču Covid-19 izplatības dēļ pērn marta beigās nolemts svētkus par gadu atlikt.
