"Es visus klātesošos vēlētos apsveikt ar šīs nedēļas laikā sasniegto - ka Latvijai aug emocionāla, patriotiski bagāta paaudze," tā, rezumējot svētku nedēļu, preses konferencē teica diriģents Gints Ceplenieks. Īpaši viņu priecējis vērojums, ka arī bērnos Dziesmu svētku tradīcija ir ļoti dzīva, stabila un viņi ir lepni par to.
Arī svētku kulminācija - noslēguma koncerts - izskanējis augstvērtīgi un kvalitatīvi. Dalībnieki repertuāru dziedājuši no galvas un viņos bijusi jaušama liela dedzība, par ko gandarīts ir diriģents Edgars Vītols.
"Man ir gandarījums, ka jaunieši ir laimīgi. Tad, kad es jau pēc noslēguma koncerta, dalot autogrāfus un uzņemot daudzos "selfijus", katram atļāvos pajautāt, vai patika, vai gribat vēl, vai dziedāsiet korī, un viņi visi atbildēja - noteikti. Ar lielu, lielu saviļņojumu es varu teikt, ka mums izdevās," norāda Edgars Vītols.
Šie bijuši lielākie Skolēnu dziesmu un deju svētki gan dalībnieku, gan skatītāju skaita ziņā.
Svētkus gan aizēnojis satraukums par dalībnieku veselības problēmām, kas izpelnījās lielu rezonansi publiskajā telpā. Statistika gan liecina, ka kopumā šoreiz medicīniskā palīdzība svētku dalībniekiem bijusi nepieciešama mazāk nekā citus gadus, arī nopietnu veselības problēmu nevienam bērnam nav bijis.
Arī izskanējusī informācija, ka sestdien, 11.jūlijā, noslēguma koncerta ģenerālmēģinājuma laikā noģībuši 500 svētku dalībnieki, ir liels pārspīlējums. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora vietniece Renāte Pupele norādīja: "Situācija nebija tāda, kāda tā izskatījās no ārpuses un kāda tā diemžēl atspoguļojās sociālajos tīklos. Runāt par 500 ģībušajiem nav nekāda pamata. Tas ir kontaktu skaits, kuru vidū ir arī bērnam uzlīmēts plāksteris. Ģībuši bija apmēram 50 bērni. Bez šaubām - tas ir signāls, un mums visiem ir jādomā, no kā tas ir. Parādās ļoti daudz domu par to, kas to varētu provocēt."
Renāte Pupele pieļauj, ka šo faktoru vidū varētu būt datorlaikmetam raksturīgā bērnu arvien sliktākā fiziskā sagatavotība, kā arī tas, ka viņiem netiek veidota pareiza uztvere par veselīgu pārtiku. "Būtu jāvērš uzmanība uz to, ka vajadzētu aktīvāk nodrošināt sporta nodarbības skolās, padomāt un ieviest veselības mācību, arī ģimenēs par to vairāk runāt," uzsver Renāte Pupele uzsvēra.
Ģenerālmēģinājuma laikā notikušo masveida ģībšanu Pupele skaidro kā domino efektu, ķēdes reakciju - ja bērns redz, ka blakus ģībst, arī viņam kļūst slikti. NMPD pārstāve norādīja, ka svētku dalībnieku evakuācija no skatuves ģenerālmēģinājuma laikā bija ļoti labi organizēta un bez jebkādas panikas. Viņa arī uzsver, ka uz slimnīcu nogādāto un tur ārstēto bērnu skaits šogad bija ļoti mazs, salīdzinot ar citiem gadiem. Deviņu dienu laikā uz slimnīcu tika nogādāti 62 svētku dalībnieki, no kuriem stacionārā dažas dienas pavadīja 13 bērni.
Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile noslēguma koncerta mēģinājumā notikušo tomēr raksturo kā ārkārtas situāciju: "Nevaru nepateikt, ka ģenerālmēģinājumā notikušais, kad noģība 50 bērni, bija ārkārtas situācija, un tieši tādā veidā tā arī tika risināta. Jā, uz 13 tūkstšiem bērnu varbūt arī tas nav liels skaits, bet mums ir svarīgs katrs bērns. Visi dalībnieki, kuri bija operatīvās rīcības sanāksmē pirms pusnakts, atzina, ka tas ir ārkārtējs gadījums. Tāpēc atļaušos bilst, ka šī epizode bija ārkārtas situācija."
Ministre jau izveidojusi Izvērtēšanas komisiju, kam divu nedēļu laikā būs jāizvētī gan svētku organizācija, gan dalībnieku slodzes un veselības jautājumi.
"Rīcības komisija ir izveidota jau vakar ar manu rīkojumu. Šī ir operatīvā situācijas izvērtēšana, bet daudz svarīgāk ir saprast, kas mums ir jāmaina ilgtermiņā, kopumā svētku organizācijā. Mēs nevaram vainot bērnus, ka viņi ēd pārāk daudz čipsus vai dzer limonādi, vai sēž pie datoriem. Mums ir jārespektē realitāte," norāda Mārīte Seile.
Ministre ir gatava uzņemties politisko atbildību par situāciju Dziesmu svētkos, kā arī apsver iespēju demisionēt. Kā vēstīts, savu lēmumu viņa varētu paziņot pēc otrdien, 14.jūlijā, gaidāmas sarunas ar premjerministri Laimdotu Straujumu.
Kā vēstīts, no 6. līdz 12.jūlijam Rīgā norisinājās XI Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, pulcējot 37 890 dalībnieku no visas pasaules.
