Labrīt

Apritējis gads, kopš Terēza Meja pilda Lielbritānijas premjera pienākumus

Labrīt

Pabeigta Eiropas Savienības un Ukrainas asociācijas līguma ratifikācija

Ceļā uz Dziesmu svētkiem: Kā tapa Raimonda Paula "Manai dzimtenei"

Ceļā uz Dziesmu svētkiem: Mācies dziedāt «Manai dzimtenei»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Kāpēc Dziesmu svētku repertuārā ir tik daudz nezināmu dziesmu? Šādu jautājumu droši vien savu reizi uzdevis ne viens vien klausītājs, sēžot Mežaparka Lielajā estrādē. Protams, pazīstamas dziesmas vienmēr ir patīkamāk klausīties, jo domas seko līdzi mūzikai. Tieši pēc gada jūlija sākumā sāksies Latvijas simtgades dziesmu svētki, tāpēc Latvijas Radio jau laikus aicina - iepazīsti Dziesmu svētku repertuāru un sagaidi svētkus kā īsts eksperts!

Šodien aicinām uzzināt vairāk par to, kā tapusi Raimonda Paula un Jāņa Petera „Manai dzimtenei” – dziesma, bez kuras šodien dziesmu svētkus ir grūti iedomāties.

„Es tajā laikā, protams, strādāju ar estrādes kolektīviem, un man bija divi solisti, tā sauktie klasiķi vieglajā žanrā – Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks. Tuvojās Dziesmu svētku simtgade 1973.gadā, un vienai no programmām es, vairs neatceros kādā veidā, uzrakstīju to meldiņu, un viņi bija pirmie izpildītāji. Tas bija estrādes koncertā. Tā dziesma jau sākumā nebija domāta nekādiem koriem, viņi divatā vienkārši nodziedāja to dziesmu kā mūsu – vieglā žanra – veltījumu Dziesmu svētkiem. Toreiz nebija nekādu cerību, ka to kāds dziedās Dziesmu svētkos," stāsta Raimonds Pauls.

Manai dzimtenei. Izpilda Nora Bumbiere un Viktors Lapčenoks, Latvijas Radio koris un Latvijas Radio bigbends Edgara Račevska vadībā, teicējs Juris Lejaskalns. 1974.gada ieraksts.
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

"Vēlāk tā lieta attīstījās pavisam citādāk. Cik saprotu, to dziesmu dzirdēja [Imants] Kokars, un sākās doma, ka to varētu pārlikt korim un varbūt tur kaut kas sanāktu. Un tā, lēnā garā, [tas aizgāja], jo Kokaram tolaik bija liela teikšana pie repertuāriem. Pirmo reizi, uz [Dziesmu svētku] jubileju gan to dziesmu teksta dēļ neļāva dziedāt. Sevišķi tie vārdi „vēl nāks piektais gads” un tā tālāk, tie nospēlēja lomu. Bet pēc tam šī dziesma tik ātri sāka savu apgrozību… Protams, tur bija arī citi zemteksti visai tai lietai, kad kori to dziedāja. Un atskaņojumam Dziesmu svētkos bija lieli panākumi. Tā arī tā dziesma aizgāja. Pats par to negribu sevišķi runāt, bet padomju laikā tā savā ziņā aizpildīja to „Dievs, svētī Latviju!” vietu. Vismaz viena daļa koristu to tā uztvēra. Katrā koncertā tā obligāti bija jādzied, lai gan neviens to nelika, paši gribēja,” atceras Pauls.

Manai dzimtenei

Raimonds Pauls (1936)
Jānis Peters (1939)

Man stāstīja Daugaviņ,
kā liktenis vīdamās,
Dziesma savus svētkus svin
Ar bāliņu celdamās.
Tā dziedāja bāleliņš,
Pret likteni stāvēdams,
Viņa dziesmā gadusimts
Kā mūžiņis krāsojās. 

Piedz.
Vēl nāks piektais gads,
Asins lietus līs,
Un visaugstākās priedes nolauzīs.
Iesim strēlniekos,
Dziesma vētru sēs,
Mūžam gaismas pils
Kalnā gavilēs. 

Lai balstiņis vīdamās,
Pār novadu aizvijās,
Dziesma savus svētkus svin,
Ar bāliņu celdamās.
Tā dziedāja bāleliņš,
Ar Daugavu nemirstīgs,
Viņa dziesmā gadu simts
Kā mūžiņis krāsojās.  

Piedz.
Cauri sirdīm mums
Lauztās priedes augs,
Jaunā gaitā mūs
Jauni rīti sauks.
Tālāk mūžībā
Dziedot iesim mēs,
Mūžam gaismas pils
Kalnā gavilēs.

Nošu fragments / lejupielāde
Nošu fragments / lejupielāde

XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncerta kora dziesmu apkopojuma izdevums un pilns nošu komplekts pieejams "Musica Baltica" mājaslapā.

Iepazīsti arī citas 2018.gada dziesmu svētku dziesmas!

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti