Labrīt

Pīle no vāveres ligzdas izmet 7 vāverēnus; vietu rod Kuldīgas dzīvnieku patversmē

Labrīt

Augustā Latvijā ieradīsies 35 ārvalstu skolēni; divi no viņiem aizvien meklē mājas

Ceļā uz dziesmu svētkiem: iepazīsti Barisona dziesmu "Celies"

Ceļā uz dziesmu svētkiem: Mācies dziedāt dziesmu «Celies»

Kāpēc Dziesmu svētku repertuārā ir tik daudz nezināmu dziesmu? Šādu jautājumu droši vien savu reizi uzdevis ne viens vien klausītājs, sēžot Mežaparka Lielajā estrādē. Protams, pazīstamas dziesmas vienmēr ir patīkamāk klausīties, jo domas seko līdzi mūzikai. Tieši pēc gada jūlija sākumā sāksies Latvijas simtgades dziesmu svētki, tāpēc Latvijas Radio jau laikus aicina - iepazīsti Dziesmu svētku repertuāru un sagaidi svētkus kā īsts eksperts!

10.jūlijā aicinām uzzināt vairāk par Pētera Barisona 1938.gadā komponēto vīru kora dziesmu „Celies” ar Jāņa Gulbja dzeju. Par to stāsta vīru kora „Gaudeamus” mākslinieciskais vadītājs un šīs dziesmas virsdiriģents 2018.gada dziesmu svētkos Ivars Cinkuss.

Jūlijā katru darbadienu Latvijas Radio un lsm.lv iepazīstina ar kādas simtgades dziesmu svētku dziesmas vēsturi. Stāsta muzikologi, diriģenti un arī paši dziesmu autori.

„Tā ir dziesma, kas būs programmas sākumā, posmā, kas vēsta par laika griežiem, kuros izšķīrās Latvijas valsts liktenis. Tā ir gadsimtu mija, latviešu brīvības centieni. Jānis Gulbis, žurnālists un dzejnieks, vairāk ir zināms kā revolucionārs un kreisi domājošs jauns cilvēks, kura dzejas mantojums nav pārāk liels un atpazīstams. Toties viņa politiskās aktivitātes gan ir zināmas. Viņš ir vairākkārt bēguļojis, bijis izsūtīts, un galu galā pats pārcēlās uz dziļu Krieviju, kur arī mira. Bet Pēteris Barisons šo dziesmu rakstīja daudz vēlāk, jau 1938.gadā. Tas bija Ulmaņa diktatūras laiks Latvijā, un var jau būt, ka Barisons, kurš vienmēr ir izcēlies ar alkām pēc brīves, pēc tautas mīlestības, varbūt viņam tas kaut kā sasaucās – Ulmaņa režīms ar Gulbja laika izjūtām… Grūti pateikt, kas motivēja Barisonu izvēlēties tieši šo Gulbja dzejoli, bet tas ir tāds skaists vēstījums par tiekšanos pēc dvēseles brīvības, atdzimšanas. Un šīs tēmas jau vienmēr ir aktuālas, varbūt sevišķi tagad, pēc bēdīgi slavenajām „oligarhu sarunām”,” stāsta Cinkuss.

„Negribu apgalvot, bet, cik man ir zināms, šī dziesma nekad nav skanējusi Dziesmu svētkos. Tā tika izvēlēta, lai akcentētu šo vēsturisko posmu mūsu tautas apziņā. Dziesma nav viegla, tā ir faktiski grūtākā no tām, kas vīru koriem [svētkos] ir jādzied. Man ir liels prieks, ka man ir uzticēts šo dziesmu interpretēt, jo tas ir ļoti liels izaicinājums. (..) Esmu pārliecināts, ka Dziesmu svētkos tā izskanēs pilnā plaukumā un radīs tieši to sajūtu un emociju, kādu tā paģēr,” uzsver diriģents.

CeliesPēteris Barisons, Jānis Gulbis

    Izpilda koris „Gaudeamus” Ivara Cinkusa vadībā, 1999.g. ieraksts

     

    Celies

    Pēteris Barisons (1904 – 1947)
    Jānis Gulbis (Jānis Bullis) (1885-1917)

    Celies, mana dvēsele, balta kā dūja,
    Celies un laidies mākoņu kalnā.
    Ilgi tu raudāji, cieti un klusēji,
    Vientuļa stingusi ledū un salā…
    Tālajos sidraba zvaigžņu lokos
    Aizej un bezgala mirdzumā grimsti;
    Aizmirsti ciešanas, aizmirsti ciešanas,
    Aizmirsti sevi un gaišāka dzimsti.
    Celies, mana dvēsele, lepna un brīva,
    Celies un laidies mirdzošā tālē.

    XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncerta kora dziesmu apkopojuma izdevums un pilns nošu komplekts pieejams "Musica Baltica" mājaslapā.

    Iepazīsti arī citas 2018.gada dziesmu svētku dziesmas!

    Valters Kaminskis, Imants Ziedonis "Mūžu mūžos būs dziesma

    Fināla dziesma no kinofilmas „Sprīdītis” Riharda Dubras apdarē

    Latviešu tautasdziesma Jura Karlsona apdarē „Ūdens sauca, akmens vilka”

    Pēteris Plakidis, Vizma Belševica „Tavas saknes tavā zemē”

    Latviešu tautasdziesma Ilonas Rupaines apdarē sieviešu koriem „Jumja dziesma”

    1 komentārs
    Anonīms lietotājs 18335
    Jums augšējais audio fails ir no "Ūdens sauca, akmens vilka" ieraksta, labi ka apakšā teksta formā ir par pareizo dziesmu ;)
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
    Dziesmu un deju svētki
    Kultūra
    Jaunākie
    Populārākie
    Interesanti