ĪSUMĀ:

• Svētku nedēļu iesāks garīgās mūzikas koncerts. Sarunājamies ar koncerta māksliniecisko vadītāju, diriģentu Jurģi Cābuli.
• Ļoti gaidīts kopā sanākšanas brīdis Dziesmu svētkos būs vokāli simfoniskās mūzikas koncerts "Šūpulis", kas 4. jūlijā skanēs Latvijas Nacionālajā operā. Koncerta režisore Rēzija Kalniņa un tā mākslinieciskais vadītājs, diriģents Ainārs Rubiķis atklāj, ka simboliski tas būs Saules stāsts par cilvēka dzīvi vienas dienas garumā, vienas dienas Saules mūžs.  
• Aizvien straujāk tuvojas Koru karu fināls, tālab dodamies uz Latvijas Universitāti, kur savam priekšnesumam čakli gatavojas vīru koris "Dziedonis" sava diriģenta Ulda Kokara vadībā.
• Par savu Dziesmu svētku pieredzi stāsta Ķekavas Kultūras nama vīru kora "Ķekava" dalībnieks, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Jūrmalas iecirkņa prāvests un Doles-Ķekavas draudzes mācītājs Arnis Eltermanis.

Pēcnācība 

30. jūnijā Rīgas Domā ar latviešu garīgās mūzikas koncertu tiks aizsākta Dziesmu svētku nedēļa. Šī notikuma režiju veido Māra Ķimele, bet koncerta tiešraidi piedāvās "Klasika" un LSM.lv. Koncerta mākslinieciskais vadītājs ir diriģents Jurģis Cābulis.

Inta Zēgnere: Mūsu Dziesmu svētku tradīcija izaugusi no draudžu koru sadziedāšanās, tāpēc garīgās mūzikas koncerts svētkos ir jo īpaši nozīmīgs, jo akcentē šos pirmsākumus. Kāds tas būs šoreiz?

Jurģis Cābulis: Šī koncerta kontekstā ir būtiskas divas sajūtas. Pirmā – pieskaršanās dzīvības filozofiskajai nebeidzamības tēmai un pēcnācībai. Bet otra lieta – man tiešām bija ļoti svarīgi parādīt visas mūsu krāšņākās vērtības: profesionālos korus, spilgtākos bērnu korus un profesionālo mūzikas iestāžu jauktos korus. Kopumā koncertā piedalīsies deviņi kori jeb aptuveni trīs simti dziedātāju, vēl būs arī kamerorķestris "Sinfonietta Rīga".

Ļoti īpašs notikums ir vokālās grupas "Cosmos" atkalapvienošanās.

Un vēl mums ir ļoti labas solistes – Jolanta Strikaite un Katrīna Paula Felsberga, arī ērģelnieks Aigars Reinis. Piedalīsies arī brīnišķīgais aktieris Edgars Samītis, kuram Inga Ābele uzrakstījusi īpaši skaistu tekstu tieši šim koncertam. 

Kura skaņdarba atskaņojumā piedalīsies grupa "Cosmos"? 

"Cosmos" ir sasaistē ar Mārtiņu Klišānu un Uģi Prauliņu. Kaut kādā ziņā te būs atsauce uz manu pieredzi zēnu kora laikos, un skanēs arī skaņdarbi, kas mani savulaik ļoti ietekmējuši: tā ir Uģa Prauliņa "Rīgas mesa", ko viņš komponējis 2001. gadā. Koncerts sāksies ļoti grandiozi, jo dziedāsim pirmo daļu no tās, bet Uģis šo skaņdarbu pārveidojis speciāli šim notikumam, lai to varētu dziedāt visi iesaistītie kori un spēlēt arī simfoniskais orķestris, jo oriģinālā šī mūzika ir a cappella. Klāt liktas arī ērģeles un speciāla partija komponēta grupai "Cosmos".

Vēsturiskajā 2001. gada ierakstā daļas noslēgumā jau skan Andra Sējāna brīnišķīgais kontrtenors, tā kā šis opuss viņam nebūs nekas jauns, turklāt tolaik visi "Cosmos" puiši dziedāja zēnu kora sastāvā vīru grupā…

Un otrs skaņdarbs, kurā "Cosmos" piedalīsies, būs šīs pašas "Rīgas mesas" pēdējā daļa – "Agnus dei". 

Kas vēl būs šī koncerta programmā?

Ērika Ešenvalda pasaulslavenais opuss "O Salutaris Hostia", ko diriģēs Valdis Tomsons. Pētera Vaska "Klusuma auglis" kopā ar Reini Zariņu – skaņdarbs, kas atskanēs ļoti īpašā brīdī – pirms paša pēdējā, noslēdzošā numura. Iepriekš būs skanējis Jāņa Kalniņa mazzināmais opuss "Asins tīrums", kas pirmoreiz Latvijā skanēja astoņdesmitajos gados Andreja Jansona vadībā viņa paša orķestrācijā. Arī mēs spēlēsim šo skaņdarbu Andreja Jansona orķestrācijā.

Man pašam ļoti īpašs brīdis būs Jēkaba Graubiņa dziesma "Gaisa dārzi", kas būs tāds simbolisks in memoriam tiem lielajiem vārdiem, kas pagājušajā piecgadē aizgājuši mūžībā: Mārtiņam Braunam, Terēzijai Brokai, Uģim Brikmanim, Edgaram Račevskim, Andrejam Jansonam... To diriģēs Mārtiņš Ozoliņš, kurš šo dziesmu izjūt vienkārši fantastiski!

Būs arī divi jauni darbi šajā koncertā: priecājos, ka atsaukusies Gundega Šmite un Jēkabs Jančevskis. Gundegai izteicu vēlmi, lai viņa uzkomponē tautasdziesmas "Neviens putniņš tā nepūta" apdari bērniem, savukārt Jēkabs Jančevskis uzrakstījis ļoti īpašu skaņdarbu: viņš iedvesmojies no Knuta Skujenieka – zinu, ka viņi bija ļoti labi pazīstami. Arī man bija iespēja Knutu Skujenieku iepazīt – tas notika pirms gada, kad atkārtojām koncertprogrammu "Amao Omi". Dzejnieks ieradās uz šo koncertu, un tas bija skaists notikums... Saglabājusies arī ļoti skaista bilde: Knuts Skujenieks ar savu skaisto beretīti sēž baznīcā, kurā ir saules apstarotas vitrāžas. Ārkārtīgi romantiska, skaista un aizkustinoša bilde! Tas arī, šķiet, bija pēdējais koncerts, ko viņš piedzīvoja. Zinu, ka Jēkabs ļoti pārdzīvoja dzejnieka aiziešanu, jo viņiem bija garīgi tuvas attiecības. Un jaundarbs "Kā tavas rokas" ir Jēkaba veltījums Knutam Skujeniekam.

Protams, Juris Karlsons. Man ļoti dabiski likās, ka viņa mūzika būtu vienā sasaistē ar Sigvardu Kļavu – koncertā tiks atskaņota viņa "Gloria" no pagājušogad klajā laistās Jubilejas mesas.

Beigās atskatīsimies uz 2003. gadu, kad pirmo reizi tika atskaņots Riharda Dubras opuss "Te deum". Atceros, kā toreiz stāvēju zēnu kora rindās un to dziedāju – tas man bija ļoti liels iedvesmas avots tālāk nodarboties ar mūziku un pēcāk kļūt par diriģentu.

Droši vien tas bija mans pirmais lielas formas atskaņojumus, un tas ir pelnījis skanēt vēl, īpaši šādos notikumos, kad mums ir iespēja sapulcēties tik lielā sastāvā. Garīgās mūzikas koncerts ir tāds, ko tomēr ļoti daudzi gaida.

Vienas dienas Saules mūžs

Dziesmu svētkos ļoti gaidīts kopā sanākšanas brīdis būs vokāli simfoniskās mūzikas koncerts "Šūpulis", kas 4. jūlijā skanēs Latvijas Nacionālajā operā. Par to plašāk stāsta režisore Rēzija Kalniņa un mākslinieciskais vadītājs, diriģents Ainārs Rubiķis.

Ainārs Rubiķis: Kas tad ir tas šūpulis? Šūpulis neapšaubāmi ir latviešu simfoniskā orķestra un operas diriģēšanas skola, tie ir mūsu pedagogi – Aleksandrs Viļumanis, Imants Resnis, Viesturs Gailis, Andris Vecumnieks. Tie ir cilvēki, no kuriem mēs esam auguši. Jā, viņu nesavtība ieguldīt mūsos – tā kaut kādā veidā radījusi šūpuļa sajūtu. 

Rēzija Kalniņa: Kopā ar scenārija autori Daci Micāni-Zālīti sapratām, ka ir kaut kas tāds, kas ir nemainīgs. Nemainīgais jēdziens. Un nemainīgais jēdziens ir tautasdziesmas. Lai mēs varētu veidot dialogu, nāk maestro, ir mūzika, ir komponisti un ir sieviete – sievišķā būtne, Saules būtne, kura stāsta par cilvēka dzīvi vienas dienas garumā. Tas ir stāsts par vienas dienas Saules mūžu. 

Tas nozīmē, ka viss sāksies ar agru rītu? 

Rēzija Kalniņa: Viss sāksies ar agru nakti! Tad saule lēks, un tad saule rietēs. 

Jums bija jāatrod kāds analogs arī mūzikā – jābūt agrās nakts dziesmām. Kā to spējāt piepildīt? Ar jaundarbiem? 

Ainārs Rubiķis: Ir arī jaundarbs, bet saules un šūpuļa šūpošanās kustībai mūzika atnāca pati no sevis. Katram skaņdarbam ir savs stāsts. Ja mēs, piemēram, ņemam Jēkaba Jančevska opusu "Spārnu lielums un spēks", kas nekad nav skanējis Latvijā – tas būs pirmatskaņojums Latvijā. Līdzīgi, piemēram, ir arī ar Artura Maskata Kapričo obojai un stīgu orķestrim. Šis opuss pirmoreiz skanēja 1998. gadā uz Operas skatuves, un es to diriģēju. Katram no šiem skaņdarbiem ir kaut kāda cilpiņa, kas saistīta vai nu ar Latviju, vai ar Operu vai Dziesmu svētkiem.

Koncerta skeletu veidojusi Rēzija un Dace. Programmā mums iekļautas arī piecas Jāņa Mediņa tautasdziesmas balsij un orķestrim, un tad abas meitenes nāca pie manis ar priekšlikumu – kā būtu, ja mēs šīs tautasdziesmas izkaisītu pa visu koncertu?

Parādījās agras nakts tautasdziesma, rīta tautasdziesma, pusdienas laika un pēcpusdienas tautasdziesma un vakarā, protams, ir "Aijā, žūžū".

Kuram būs tā laime šo pavedienu ritināt ar savu balsi?

Rēzija Kalniņa: Aktrisei Inesei Kučinskai. Bet stāsts ir par to, kā mamma [Saule] pamodina, vedina, pabaro, apsilda, sadedzina un atkal ieliek šūpulī ar "Aijā, žūžū". Manuprāt, svarīgākais stāsts ir par to, ka Saule un Latvija mums ir viens un tas pats.

Ainārs Rubiķis: Tautasdziesmas dziedās Inga Kalna, bet tās cauri koncertam diriģēs Mārtiņš Ozoliņš. Tāpat mēs dzirdēsim Ingu Šļubovsku, un kur vēl mūsu brīnišķīgā kompānija – Juris Jope, Viktorija Pakalniece un Rihards Millers – mūsu "matīsieši", jo izskanēs arī maza svīta no Imanta Kalniņa operas "Matīss – kausu bajārs". Piedalīsies Valsts Akadēmiskais koris "Latvija" un Latvijas Radio koris. Uģis Prauliņš mums sarakstījis jaudīgu skaņdarbu "Šūpļa dziesma" kopā ar grupu "Auļi" – tas būs pasaules pirmatskaņojums. Kā Uģis pats to raksturo – tāds etnotranss. Tas ir zaldāta stāsts vai – kā Uģis raksta – tas ir zvērs, kurš vienmēr guļ ar paceltām ausīm, kurš vienmēr dzird katru mazāko troksni. Ļoti iespaidīgs skaņdarbs...

Cik lielā mērā jūsu izvēli un iztēli rosināja vieta, kurā koncertam jānotiek? Jo Opera tomēr ir pavisam kas cits nekā arēna…

Rēzija Kalniņa: Šis koncerts noteikti nav arēnisks, un tas noteikti nav arī šovs:

šis koncerts ir tāds, kurš prasa vēsturiskumu. 

Jā, tu jau sacīji, ka opera pieprasa vēsturi un vēsture arī būs šajā programmā – būs gan Lūcija Garūta, gan Jānis Mediņš, gan Ādolfs Skulte. Bet arī pati Opera taču būtībā ir šūpulis! 

Ainārs Rubiķis: Tieši tā! Ļoti daudzas lietas gājušas cauri šai skatuvei, orķestra bedrei, un varu tikai vēl vienu intrigu pamest, ka šis koncerts nesāksies ierasti – ar Dziesmu svētku maršu, lai gan tas šajā koncertā skanēs. 

Izvilkt ārā labāko 

Aizvien straujāk tuvojamies Koru karu finālam, un viens no spraigo sacensību dalībniekiem būs Latvijas Universitātes vīru koris "Dziedonis"  diriģenta Ulda Kokara vadībā. 

Tenors Imants Miķelsons pirms tam dziedājis pie Viktora Sama kvartetos. Koncertmeistars ieteicis nākt uz "Dziedoni". Un nu jau te pavadīti "lieli cipari". 2018. gadā "Dziedonis" uzvarēja vīru koru grupā. Imants Miķelsons: "Un tas – tikai pateicoties Uldim, viņš prata no mums paprasīt to, ko līdz tam neviens cits neprata."

"Proti, spēja izvilkt ārā no sevis to labāko, to īpašāko. Un Uldis arī izvilka to un parādīja, ko var vēl papildus, atskaitot dziedāšanu, izdarīt – tur bija performance ar visu ķermeni. Koris bijis kā viens ķermenis, kā viens vesels," uzsver Kārlis Edgars Rieksts, kurš "Dziedonī" iesaistījies kopš 2013. gada rudens. "Atceros iepriekšējos Dziesmu svētkus, atceros, kā korim svinējām 90 gadu jubileju, vēlāk arī 95 gadu jubileju."

Kas ir sarežģītākais – uzstāšanās brīdis vai tomēr ilgstošais mēģinājumu process? Kārlis Edgars Rieksts spriež, ka tomēr mēģinājumu process, jo

katrai dziesmai jāatrod īstā balss attieksme pret dziesmu: "Lai dziesma nav vienkārši atdziedāta. Un tas ir tas, kas jāatrod mēģinājumā. Tas ir pats grūtākais! Kad jau ir pati performance, koncerts vai skate, tad jau tas ir īss mirklis – tik blīvs kā melnais caurums."

Tagad atkal jāgatavojas jaunam startam. Vai tas neuzliek papildus trauksmi vai pāratbildību – sak, toreiz bijām pirmie, un nu mums atkal jābūt pirmajiem! Imants Miķelsons: "Kaut kur jau tas ir, bet nu – tagad ir citi laiki, citas prasības – tagad jānodzied vēl labāk! Ar to, kas bija pagājušo reizi, nevienu vairs nepārsteigsi."

Bet vai vīri tic uzvarai? "Baidāmies un – ticam!" tā Imants Miķelsons.

Būt virsdiriģentam – augstākais punkts, kurā diriģents var uzkāpt

Inta Zēgnere: Gribu vaicāt arī par dziesmu, ko esat izvēlējies savam priekšnesumam – ļoti neparasts nosaukums... 

Uldis Kokars: Dziedāsim maoru valodā… Tas ir pasūtījuma darbs, ko pasūtināju Andrim Sējānam. Jāmēģina kaut ko jaunu parādīt. Un tā arī ir iespēja parādīt jaunas tendences, parādīt to, ka kora iespējas ir milzīgas.

Par ko īsti vēsta teksts? 

Tas ir diezgan uzbrūkošs. Te iezemieši iet cīņā pret ienaidniekiem… 

Šajos svētkos ir vēl kāds svarīgs notikums tev pašam – būsi virsdiriģents…

Tas ir brīdis, kad saproti, ka esi kaut ko izdarījis, kaut ko atstājis aiz sevis. Jo mūzikā ir pavadīti gadi – un tas laikam ir augstākais punkts, kurā diriģents var uzkāpt. 

Kuru dziesmu šajos Dziesmu svētkos diriģēsi?

Kaut kādas sakritības dēļ atkal sadarbojos ar savu klasesbiedru Valtu Pūci. Pirms diviem gadiem Tukumā bija sievu un vīru koru salidojums, kurā diriģēju pilnīgi jaunu Valta dziesmu "Tumsā gāju", kuru neviens vēl nebija dziedājis. Un ar to dziesmu tagad ir ļoti īpatnēji, jo kaut kādā veidā tā nokļuvusi Ukrainā... Kara tēma mazliet tajos vārdos ir.

Mācītājs Arnis Eltermanis: Bija jautri līdz pat rīta gaismai...

Kāpēc tas ir tik saistoši – dziedāt vīru korī? Par to stāsta Ķekavas kultūras nama vīru kora "Ķekava" dalībnieks, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Jūrmalas iecirkņa prāvests un Doles-Ķekavas draudzes mācītājs Arnis Eltermanis.

Inta Zēgnere: Kā sākās jūsu Dziesmu svētku stāsts?

Arnis Eltermanis: No dancošanas! Es no pirmās klasītes dejoju tautas deju ansamblī, piedalījos skolēnu dziesmu svētkos, un tā man sākās Dziesmu svētku pieredze.

Kāpēc dancošanu neturpinājāt?

Pēc armijas koris aizvilināja... Bet es dancoju gan – vēl tautas deju ansamblī "Gatve" dejoju vienu brīdi, arī tur bija Dziesmu svētku pieredze. Mans tēvs dziedāja Baldonē lielajā jauktajā korī, arī ar viņu esmu bijis uz Dziesmu svētkiem kopā, un tie jau bija 70. gadi. 

Galvenais jau tā kopība un kopā būšana un sadziedāšanās, un it sevišķi jau tie lauku kori, kas sabrauc un paliek Rīgā pa naktīm – bija jautri līdz pat rīta gaismai... (smejas)

Kam ir jānotiek, lai no dejošanas cilvēks tiktu pārvilināts uz dziedāšanu?

Mūzika mani vilināja jau sen, jau no tīņa gadiem staigāju ar ģitāru kaklā, trinkšķināju, krītot visiem uz nerviem, un dienestā, kad biju armijā, arī spēlēju ansamblī.

Atnākot no dienesta, viens armijas biedrs, kas bija ķekavietis, mani paaicināja – sak, nu, atnāc pie večiem, uzdziedi – būs forši! Aizejot piesaistīja Arvīda [Platpera] harisma un tā vīru kopība...

Vispirms kļuvāt par koristu un pēc tam – par mācītāju, vai arī otrādi?

Vispirms par koristu. Par mācītāju kļuvu diezgan vēlu.

Un kā reaģēja jūsu koris?

"Mums ir savs mācītājs!" Tā arī reaģēja! (smejas)

Pirms visām koru skatēm varat teikt – tad nu lūgsimies... 

Mēs esam kopā lūgušies – viss koris! Jo arī korī dzied vairāki kristieši.

Un kāda ir jūsu balss?

Otrais tenors. 

Patiesībā nav nemaz tik vienkārši.

Visu laiku kaut kur pa vidu – ne īsti augšā, ne īsti apakšā. (smejas)

Starp citu, interesanti – kad sāku dziedāt, no sākuma biju baritons. Tad kaut kādu iemeslu dēļ otrie tenori bija tādi paplāni un vajadzēja papildināt viņu rindas.

Diriģents izdomāja, ka varu dziedāt arī otro, un tad nu pārgāju uz otrajiem.

Ja pārlapojat Dziesmu svētku atmiņas – kas ir spilgtākie brīži, kas palikuši prātā?

Reiz tā vietā, lai paņemtu līdzi maisiņu ar sviestmaizēm, biju paņēmis maisiņu ar knaģiem… Mēģinājuma pārtraukumā, kad jāēd pusdienas, taisu savu maisiņu vaļā, bet tur – veļas knaģi! (sirsnīgi smejas)

Tās atmiņas jau tādas arī ir. Pats koncerts – protams, bet pats process, mēģinājums, brīvais laiks – kad vari aiziet uz Ķīšezeru nopeldēties, pabūt kopā tādā sadraudzībā. Tas, kas virmo gaisā – tā Dziesmu svētku noskaņa – lūk, tas ir svarīgi!

Un kuras dziesmas Dziesmu svētkos visvairāk jūs saviļņo?

Kad viss lielais koris dzied Tēvreizi – tas ir augstākais punkts. Vēl tagad saviem iesvētāmajiem, kuri nāk mācīties iesvētes mācību, nodarbībās par lūgšanu vienmēr uzlieku "Mūsu Tēvs debesīs", kuru, šķiet, vēl diriģē Edgars Račevskis. Tu redzi, ka daudziem koristiem birst asaras. Un visi dzied no visas sirds... Tas ir skaisti! Bet vēl par to, kas piesaista korī – tā ir vīru kopība. Ne tikai mēģinājuma process. No sākuma ir iesildīšanās, un vīri jau bišķiņ izlaidušies – viņi nenāk uz tām pirmajām minūtēm, viņi gaida, kad tā vingrošana beigsies. Tās jau savas viltības. Jo mums patiešām no sākuma ir jāvingro! 

Tātad piesaista kopība. Ir vēl kādi faktori, kas piesaista? 

Savstarpējā sadraudzība. Viesošanās pie sievu koriem.

Var jau teikt – tikai lai neviens nepārkāpj laulību! Bet aizbraukt un izdancoties jau var, kāpēc ne? 

Un kā ar koncertdarbību?

Esam Rīgas Domā dziedājuši. Toreiz Arvīdam [Platperam] bija 70 gadu jubileja. Esam Radiomājā ierakstījuši dziesmas – vesels disks ierakstīts. Raimonds Pauls mums uzrakstījis "Tautasdziesmu" – tā sākotnēji bija rakstīta tieši mums, Ķekavas vīru korim. Tagad Dziesmu svētkos tā būs visiem pieejama. Pats Maestro mums sēdēja pie klavierēm, kad ieskaņojām šo dziesmu. Tā ka ir vērts!

KONTEKSTS:

XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas  Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esoša valsts iestāde.