Ralfs Freibergs jau pēc uzvaras pār Šveici lūdza visu komandas biedru parakstus, zināja, ka šī ir sapņu komanda. Un parakstus vāca ar domu – šo nūju iemainīt pret biļetēm. Gribēja biļetes sev, bet dabūja priekš visas komandas.
"Irbe man augšā parakstījās. Bet ir visi spēlētāji, visi treneri. Parasti pēc numuriņiem redz," stāstīja Freibergs.
Spēles rētas ir uz nūjas, bet uzvaras svinību pēdas – uz bronzas medaļas. Šķiet, ka tā lēnām maina krāsu.
"Pēc gadiem cilvēki droši vien nesapratīs, kāpēc viņa tik netīra un saskrāpēta. Bet pašlaik man viņa patīk, kāda ir. Lai paliek tā vēsture, cik cilvēku pieskārušies, cik iekodušies," sacīja Freibergs.
Viņš uz Dziesmu un deju svētkiem dosies kopā ar sievu. Tāpat lēmis arī galvenais treneris Harijs Vītoliņš.
"Es iešu ar sievu, ja kāds no spēlētājiem neies, tad es paņemšu arī meitu līdzi. Meita nekad nav bijusi," atzina Vītoliņš.
"Nevajag kautrēties izbaudīt to. Jo mēs vienmēr esam bijuši tāda kautrīga tauta, ka – labāk kaut kur maliņā, ja nu pēkšņi kaut kas ne tā, tad mani vismaz neaprunās.
Nevajag no tā kautrēties, mēs esam labu darbu padarījuši un kāpēc neizbaudīt," viņš piebilda.
Un līdz ar jaunu sezonu tas viss sāksies atkal no jauna, sacīja treneris.
KONTEKSTS:
Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātu 28. maijā Somijas pilsētā Tamperē noslēdza ar uzvaru spēlē par 3. vietu, pagarinājumā pārspējot ASV valstsvienību, un pirmo reizi izcīnīja medaļas.
Nākamajā dienā valstsvienību pie Brīvības pieminekļa Rīgā sveica, pēc dažādām aplēsēm, 30–50 tūkstoši sajūsminātu līdzjutēju.
