Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” ir vienīgais Baltijā, kas veltīts īpaši jūgendstila kultūrvēsturiskajam mantojumam un iekārtots īstā arhitektūras stila pērlē – Konstantīna Pēkšena projektētajā namā Alberta ielā 12. Ar vērienīgu izstādi “Jūgendstils Rīgā. Kolekcijas desmitgade” ārpus muzeja telpām – izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa” – muzejs svin 10. jubileju.
“Skatītājs izstādē ienāk caur fotogrāfiju galeriju, kas stāsta par simts gadus vecu pagātni. Mēs sākam ar mūsdienām un tālāk ejam cauri 2000, 1970., 1950., 19030. gadiem līdz nonākam līdz 1900.gadiem, kad varam ieiet izstādē, kur runa būs par jūgendstilu,” stāsta muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” direktore Agrita Tipāne.
Izstādes nozīmīgāko daļu veido priekšmeti no muzeja krātuves: izsmalcinātas kafijas tasītes, apgleznoti šķīvji, ar ziedu un augu dekoriem rotāti galda piederumi un eleganti interjera priekšmeti. Plašā porcelāna, fajansa, stikla un metāla kolekcija sniedz ieskatu rīdzinieku sadzīvē un svētku atmosfērā.
“Šīs izstādes koncepcija ir balstīta uz Rīgas 700 gadu svinībām, jo tad, kad Rīga 1901.gadā svinēja šos lielos svētkus, tad tika celti neskaitāmi paviljoni, kuros tad Rīga un Latvija rādīja visu, kas top. Mākslinieki ar savām gleznām piedalījās, lietišķās mākslas meistari un dažnedažādas firmas, rūpnīcas visu rādīja,” stāsta Tipāne.
Viens no izstādes akcentiem likts uz arhitekta Konstantīna Pēkšēna radīto kultūras mantojumu. “Kas neapšaubāmi bija tā laika dižgars, pēc kura projektiem ir celti ļoti, ļoti daudzi nami Rīgā. Protams, jāpiemin Eižens Laube, Aleksandrs Vanags,” stāsta muzeja direktore.
Muzeja glezniecības un grafikas kolekcija atklāj tādu ievērojamu Latvijas mākslinieku kā Jaņa Rozentāla, Bernharda Borherta, Kārļa Brencēna daiļradi. Savukārt par aizvadītā gadsimta sākuma modi stāsta dāmu un kungu apģērbi un aksesuāri, kuru tendences Rīgā tāpat kā visā Eiropā diktēja Parīze.
Lai izstādes atmosfēra būtu kā ceļojums laikā, tās centrā būs filmu telpa, kurā rādīs svētkus pirms simt gadiem Alberta ielā.
